Baltijas valstis kopīgajā dokumentā atzīst, ka Austrumu pierobežas reģionu izaicinājumi EK paziņojumā ir identificēti korekti, tomēr to risināšanai nākamajā ES daudzgadu budžetā nepieciešami papildu resursi.
“Nākamajam ES daudzgadu budžetam ir izšķiroša nozīme, lai līdzsvarotu drošības izmaksas un ekonomikas attīstības vajadzības. Austrumu robežas dalībvalstis jau šobrīd nes lielu atbildību par visas Eiropas ārējās robežas drošību, un tās finansēšanai jābūt kopīgai un solidārai,” Baltijas valstu nostāju komentē finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Latvijas ieskatā vidusposma pārskats un apstiprinātie programmas grozījumi jau šobrīd ļauj elastīgāk pielāgot investīcijas nacionālajām prioritātēm, tostarp drošībai un aizsardzībai. Pietiekamas elastības iespējas ir nepieciešamas arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā, jo sociālekonomiskie un drošības izaicinājumi Latvijai kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalstij saglabāsies arī paredzamā nākotnē.
Lai efektīvi reaģētu uz jauniem izaicinājumiem, nākamā perioda regulējumam būtu jānodrošina plaša investīciju attiecināmība un elastība resursu pārdalē, jo īpaši krīžu gadījumos. Latvijai īpaši būtiska ir drošības prioritāšu iekļaušana papildus jau esošajām prioritātēm.
Latvija arī atbalsta Padomes secinājumus par EK paziņojumu “ES programma pilsētām: izaugsmes un labklājības veicināšana” un īpaši novērtē, ka izcelta noturība, krīžu gatavība un pilsētu loma konkurētspējas stiprināšanā.
Sanāksmi rīko Kipra kā ES Padomes prezidējošā valsts.
