Par sankciju pārkāpumiem paredz noteikt arī administratīvo atbildību

2024. gada 19. maijā stājās spēkā t. s. Sankciju direktīva1, ar ko visā Eiropas Savienībā (ES) tiek ieviests vienots regulējums attiecībā uz sankciju pārkāpumu veidiem un atbildību, lai atturētu no sankciju pārkāpumiem, bet vainīgās personas saņemtu efektīvu un samērīgu sodu.

Ieviešot vienotu regulējumu, tiek stiprināti nacionālās un starptautiskās sadarbības mehānismi, kas ļaus efektīvāk izmeklēt sankciju pārkāpumus.

Grozījumi, kas saistīti ar Sankciju direktīvas pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, dalībvalstīm ir jāveic līdz 2025. gada 20. maijam. 

Vienādo prasības visā ES

Līdz šim ES dalībvalstīs atšķīrās kārtība, kādā personas tika sauktas pie atbildības par sankciju pārkāpumiem, tostarp dalībvalstīm nebija pienākuma par šādu rīcību piemērot kriminālatbildību.

Sankciju direktīvas ieviešana visā ES atvieglo un vienādo sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpumu izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības.

Jāpiebilst, ka Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu.2

Grozīs trīs likumus

Latvijas normatīvais regulējums jau šobrīd atbilst Sankciju direktīvā noteiktajām prasībām. Tomēr tās transponēšanas (pārņemšanas) procesā tika secināts, ka ir nepieciešams grozīt Krimināllikuma normas, kas nosaka sankciju pārkāpumu apmēru, pienākumu ziņot par iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sadarbības mehānismus sankciju apkarošanas jomā, skaidro Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta vecākā juriste Ieva Kristiāna Bleive.

Problēma ir arī kriminālprocesu skaita pieaugums sankciju pārkāpumu jomā, kas apgrūtina noziedzīgo nodarījumu savlaicīgu izmeklēšanu, lai panāktu ātru un efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un vainīgās personas sodīšanu. Tāpēc ticis nolemts, ka par atsevišķiem sankciju pārkāpumiem persona būtu saucama pie administratīvās atbildības.

Līdz ar to Sankciju direktīvas prasību pārņemšanai ir izstrādāti trīs likumprojekti:

• grozījumi Krimināllikumā;
• grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”;
• grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

ES sankciju pārkāpumi turpmāk atsevišķā Krimināllikuma pantā

Lai būtu lielāka skaidrība par to, kā piemērot tiesību normas, kriminālatbildību par ES noteikto sankciju pārkāpumiem turpmāk plānots izdalīt atsevišķā Krimināllikuma 84.¹ pantā.

Tas nozīmē, ka kriminālatbildība par ANO vai citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpumiem vai nacionālo sankciju pārkāpumiem joprojām tiks paredzēta likuma 84. pantā, savukārt atbildība par ES sankciju pārkāpumiem turpmāk būs noteikta 84.¹ pantā, skaidro I. K. Bleive.

Jaunais Krimināllikuma 84.¹ pants ietvers divus noziedzīgā nodarījuma sastāvus:

• Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehnisko palīdzību vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja šīs darbības izdarītas ievērojamā apmērā;
• jebkuru citu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšana.

Konkrēts ievērojama apmēra slieksnis

Savukārt ar grozījumiem likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.¹ pantā tiek paredzēts noteikt konkrētu ievērojama apmēra kritēriju Krimināllikuma 84.¹ pantā paredzētajām precēm vai pakalpojumiem, līdzīgi kā tas ir īpaši noteikts alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Proti, tiek noteikts, ka atbildība par Krimināllikuma 84.¹ pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas tad, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.

“Lai gan pašreizējais ievērojama apmēra slieksnis atbilst Sankciju direktīvas prasībām, pastāv risks, ka tuvākajā nākotnē, pieaugot minimālās mēnešalgas apmēram, likuma 23.¹ panta pirmajā daļā ietvertais slieksnis pārsniegs 10 000 eiro un neatbildīs Sankciju direktīvā noteiktajam,” skaidro TM pārstāve. “Līdz ar to saistībā ar ES sankciju pārkāpumiem ir jānosaka konkrēts ievērojama apmēra kritērijs.”

Administratīvā atbildība par sankciju pārkāpumiem

Atbilstoši grozījumiem personu, kas būs iegādājusies, realizējusi, pārvietojusi pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniegusi starpniecības pakalpojumus, tehnisko palīdzību vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veikusi jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, varēs saukt pie kriminālatbildības tikai tad, ja šo preču vērība sasniegs 10 000 eiro apmēru.

Ja aizliegtās darbības būs veiktas ar precēm, kuru vērtība ir zemāka par 10 000 eiro, tad personai tiks piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

Šī norma ietverta likumprojektā “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, ar ko plānots ieviest administratīvo atbildību par tām Krimināllikuma 84.¹ panta pirmajā daļā ietvertajām darbībām, kas nesasniedz 10 000 eiro slieksni. Tāpat ir noteikta VID kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Paredzēts, ka par iepriekšminētajām aizliegtajām darbībām piemēros brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 20 000 eiro.

Īpaši sankciju pārkāpumi, kas var apdraudēt valsts drošību

Atbildība par īpašiem sankciju pārkāpumiem, kuri var ietekmēt valsts drošību, joprojām būs noteikta Krimināllikumā.

Ņemot vērā, ka Latvijas nacionālās drošības interesēs nebūtu pieļaujama administratīvās atbildības piemērošana saistībā ar tādām būtiski svarīgām precēm kā stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieroči, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas, par ES sankciju pārkāpumiem attiecībā uz šīm preču kategorijām personai joprojām būs piemērojama kriminālatbildība, sākot no nulles eiro.

Tā kā Sankciju direktīva noteic pienākumu par ES sankciju pārkāpumiem paredzēt efektīvu, samērīgu un preventīvu brīvības atņemšanas sodu, t. i., vismaz uz pieciem gadiem, jaunajā Krimināllikuma 84.¹ pantā tiek noteikts brīvības atņemšanas sods līdz pat pieciem, astoņiem, desmit un divpadsmit gadiem, to vienlaikus salāgojot ar likuma 84., 190. un 190.¹ pantā noteikto atbildību.

Nosaka atbildīgo iestādi – FID

Ņemot vērā, ka Sankciju direktīva noteic dalībvalstu pienākumu no savu kompetento iestāžu vidus izraudzīties vienu, kas nodrošina informācijas apriti un sadarbības koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm sankciju pārkāpumu jomā, ar likumprojektu šādas pilnvaras tiek paredzētas Finanšu izlūkošanas dienestam (FID).

Tāpat ar likumprojektu atbilstoši Sankciju direktīvas prasībām plānots noteikt pienākumu starptautisko un nacionālo sankciju izpildes uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām nekavējoties ziņot FID, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673.

2 Kā intervijā LV portālam zināja teikt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine, 2024. gada 11 mēnešos VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi 133 kriminālprocesus par ES noteikto sankciju pārkāpšanu.