Sankciju uzraudzība muitai joprojām ir liels izaicinājums

Pirms apmēram diviem gadiem VID Muitas pārvalde informēja, ka, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajām ekonomiskajām sankcijām, ir aizliegts konkrētu preču imports un eksports darījumos ar Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr ik nedēļu VID konstatēja gadījumus, kad komersanti mēģināja ievest vai izvest sankcijām pakļautās preces. Kāda situācija ir šobrīd, gandrīz trīs gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju uzraudzība muitas dienestam joprojām ir liels izaicinājums.

2024. gada decembra vidū ES pieņēma jau 15. sankciju paketi pret Krieviju. Visa saistītā informācija ir jāievada informācijas sistēmā un rūpīgi jāanalizē, lai uz robežas varētu efektīvi identificēt potenciālos riskus. Latvija līdz šim ES ir ieņēmusi vadošo lomu Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju izpildes uzraudzībā, ierindojoties pirmajā trijniekā starp dalībvalstīm pēc veikto pārbaužu skaita. Turklāt mēs arī visbiežāk esam lieguši izvest kravas no Eiropas Savienības.

2024. gada 11 mēnešos VID Muitas pārvalde konstatēja 8269 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu.

Salīdzinājumam: 2023. gada 12 mēnešos tika novērsti 7789 sankciju pārkāpumi. Tātad jau 2024. gada 11 mēnešos pārsniedzām 2023. gadā konstatēto pārkāpumu skaitu.

Pārkāpumi ir saistīti gan ar fizisko un juridisko personu veiktajām darbībām, gan ar skaidras naudas pārvietošanu. Visnopietnākie pārkāpumi ir sankcijām pakļauto kravu eksports vai imports uz Krieviju vai Baltkrieviju.

2024. gada 11 mēnešos noraidījām 2854 kravas ar sankcijām pakļautajām precēm. 2023. gadā tika noraidītas 2175 šādas kravas.

Lielāko daļu noraidīto kravu bija paredzēts izvest no ES. 2024. gadā tika novērsta 2510 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 344 kravu ievešana ES no Krievijas un Baltkrievijas.

Tātad uz robežas ir būtiski pastiprinājusies kravu kontrole.

Sankcijas mainīja mūsu pieeju kontrolei. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju noteikšanas, ņemot vērā labās tirdzniecības attiecības ar kaimiņvalstīm, ļoti veicinājām eksportu caur Latvijas robežkontroles punktiem. Mūsu galvenais mērķis bija pēc iespējas ātrāk pārbaudīt kravas un tās neaizkavēt.

Kopš stājās spēkā sankcijas, krietni pieauga kontrole. Muitas dienesta darba ikdiena mainījās no ātrākas preču muitošanas uz rūpīgāku, padziļinātu kontroli, kas aizņem vairāk laika.

Tas ir palēlinājis transporta plūsmu, proti, caur mūsu robežas šķērsošanas vietām izlaižam mazāk preču, jo tās pastiprināti kontrolējam, lai novērstu iespējamos sankciju pārkāpumus.

Tie, kuri pārvadā sankcijām pakļautās kravas, taču zina, ka nedrīkst to darīt. Vai viņi šīs preces paslēpj vai izmanto citu preču kodus?

Sankciju pārkāpumi ir dažādi. Bieži vien preces tiek deklarētas ar citu preču kodu. Piemēram, deklarē mehānismus, ko drīkst izvest, bet faktiski secinām, ka kravā atrodas mikroshēmas, kuras izvest ir aizliegts. Tātad meklē līdzīgas preces, uz kurām neattiecas eksporta aizliegums, un norāda tās deklarācijā.

Piemēram, vieglajām automašīnām noņem riteņus, saliek treilerā, bet pašus automobiļus deklarē kā transportlīdzekļu rezerves daļas – lietotas automašīnu virsbūves. Tie ir acīmredzami pārkāpumi.

Nereti precei ir nepieciešamas laboratoriskas analīzes, jānoskaidro vielas sastāvs, lai zinātu, ar kādu kombinētās nomenklatūras preču kodu ir klasificējama konkrētā prece.

Vēl bieži tiek norādīts nepatiess preces galamērķis vai izcelsmes valsts. Piemēram, muitai tika iesniegtas importa deklarācijas, kurās bija norādīts, ka preces – armatūras stieņi un stieples – ir ražotas Kazahstānā. Sadarbībā ar Kazahstānas muitas iestādi noskaidrojām, ka Latvijas muitai iesniegtās eksporta deklarācijas neeksistē, šādi stieņi nenāk no šīs valsts. Tas ir klasisks piemērs, kā Centrālāzijas valstis tiek izmantotas, lai apietu sankcijas.

Lielos un mazos daudzumos no ES uz Krieviju vai Baltkrieviju mēģina izvest arī skaidru naudu ES dalībvalstu valūtā. Piemēram, 2024. gadā kāda persona, kas ceļoja no Igaunijas uz Baltkrieviju, robežu šķērsojot caur Pāternieku muitas kontroles punktu, no ES mēģināja izvest gandrīz 80 000 eiro skaidrā naudā.

2024. gadā liedzām izvest no ES ievērojamu skaitu transportlīdzekļu. Caur Latviju mēģināja izvest gan vieglās automašīnas, gan kravas vilcējus, gan piekabes.

Pēdējos divus preču veidus vispār nevar izvest uz Krieviju vai Baltkrieviju. Savukārt attiecībā uz vieglajām automašīnām vērtējam, vai tās tiešām pēc Krievijas šķērsošanas nonāks kādā no Centrālāzijas valstīm.

Vieglās automašīnas sākumā drīkstēja eksportēt uz Krieviju atkarībā no mašīnas vērtības, taču vēlāk ierobežojumus noteica, ņemot vērā motora tilpumu.

Vispirms ierobežoja luksusa mašīnu izvešanu, bet tad norādīja zemāku mašīnas vērtību. Pēc tam sankcijas tika pastiprinātas, nosakot motora tilpumu – 1900 kubikcentimetri un lielāku –, kā arī citus konkrētus parametrus, kas liedz mašīnu eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju.

2024. gadā pēc pārbaudes tika noraidītas vairākas kravas ar transportlīdzekļu un dažādas tehnikas rezerves daļām, elektroierīcēm, dzelzs vai tērauda izstrādājumiem, plastmasas izstrādājumiem.

Muita ir noraidījusi arī kravas ar grieztām puķēm, ziedu sīpoliem. Acīmredzot Krievijā šis ir diezgan ienesīgs bizness.

Savukārt ES no Krievijas un Baltkrievijas visbiežāk liegts ievest mehāniskās ierīces, to rezerves daļas, transportlīdzekļu rezerves daļas, elektroierīces, plastmasas izstrādājumus, mēbeles, apģērbu, kaučuka izstrādājumus, parfimēriju u. c. preces.

Kopumā aizliegts eksportēt un importēt vairākus tūkstošus preču. Kā to var kontrolēt?

VID Muitas dienestam ir laba riska informācijas sistēma. Ja tās nebūtu, tad manuāli nevarētu visam izsekot līdzi. Tas nozīmē, ka sistēma automātiski pārbauda muitas deklarācijas un brīdina par to, ka prece, iespējams, ir pakļauta sankcijām.

Dažos sarakstos ir nevis norādīti preču kodi, bet gan sniegts preču apraksts. Arī no šī apraksta jāspēj noteikt, vai prece ir pakļauta sankcijām.

Muitas kontrole pārsvarā balstās uz elektroniski sniegto datu analīzi, kā arī to dokumentu analīzi, kas tiek iesniegti robežas šķērsošanas vietās.

Muitas darbiniekiem, izvērtējot šos dokumentus, ir jāspēj saprast, vai ir saskatāmi sankciju apiešanas riski, vai dokumenti ir īsti vai viltoti. Tas arī prasa papildu laiku.

Latvijas Bankas dati liecina, ka absolūtajos skaitļos preču eksports no Latvijas uz Krieviju pēdējos piecos gados nav būtiski sarucis. Tiesa, krietni pieaudzis cenu līmenis, līdz ar to kopējais eksporta apjoms tomēr ir samazinājies. Vai arī VID jūt, ka eksports uz Krieviju mazinās?

Ja vērtējam datus par eksportētajām precēm pēc statistiskās vērtības miljonos eiro, tad 2021., 2022. un 2023. gadā līkne gāja nedaudz uz augšu. Visticamāk, tā ir inflācijas ietekme, preces kļuva dārgākas. Aplūkojot pagājušā gada 11 mēnešu datus, varam prognozēt, ka pērn pēc preču vērtības eksports uz Krieviju bijis mazāks nekā 2023. gadā.

Nevarētu teikt, ka eksporta apjoms ir būtiski krities, bet tas arī nepieaug.

Aptuveni 80% no visām precēm, kas “iet cauri” Latvijai, ir preces, kuru eksports uzsākts citās ES valstīs.

Latvijas Banka secinājusi, ka pēdējo divu gadu laikā krietni pieaudzis Latvijas eksportēto luksusa preču īpatsvars un Latvija kļuvusi par alkohola eksporta lielvalsti Krievijas virzienā. Piemēram, tiek eksportēts viskijs divu litru tilpumā. Visbiežāk tas ir citur ražotu preču reeksports. No kādām valstīm šīs preces tiek reeksportētas?

Alkoholisko dzērienu kravas nav aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju.

2024. gada 11 mēnešos alkoholiskie dzērieni ir bijusi lielākā preču grupa, kas eksportēta no Latvijas uz Krieviju.

Salīdzinot 2024. gada 11 mēnešu datus ar attiecīgo laika periodu 2023. gadā, var secināt, ka šo preču eksports ir samazinājies par 16%. Stipros alkoholiskos dzērienus ieved no Īrijas, Francijas, Spānijas un citām valstīm tālākai sūtīšanai uz Krieviju. Vīnus sūta no Spānijas, Francijas un Kipras.

Muitas deklarācijās kā nosūtītājvalsts obligāti jānorāda nevis preces ražotājvalsts, bet gan muitas dokumentos norādītā pēdējā eksportētājvalsts, tāpēc dati rāda, ka lielākā vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosūtītājvalsts ir Latvija.

Pēc lielāka kāpuma 2022. un 2023. gadā eksports uz Armēniju un Kirgizstānu ir būtiski sarucis, tomēr turpinās eksports uz Kazahstānu un Uzbekistānu. No kurām valstīm pārsvarā tiek sūtītas kravas uz bijušām NVS republikām?

Kopš kara sākuma visvairāk pieaudzis eksports uz Kazahstānu, bet 2024. gada 11 mēnešos tas ir sarucis, netiks sasniegti 2023. gada rādītāji. Taču, salīdzinot ar 2022. gadu, ir kāpums. Palielinājies arī eksports uz Uzbekistānu. Savukārt eksports uz Kirgizstānu pērn ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu.

Daļēji eksporta palielinājums uz minētajām valstīm ir saistīts ar to, ka uzņēmējiem jāatrod jauni tirgi, bet daļēji – arī ar izvairīšanos no sankcijām. Vidusāzijas valstis tomēr joprojām tiek izmantotas, lai apietu sankcijas pret Krieviju.

Visgrūtāk ir kontrolēt kravas, kas tiek sūtītas uz Eirāzijas Ekonomisko savienību, ko veido Krievija, Kazahstāna, Armēnija, Baltkrievija un Kirgizstāna.

Pēc preču kravas atmuitošanas attiecīgajās valstīs tiek samaksāts nodoklis. Tālāk, ja krava tiek izvesta uz Krieviju, muitas deklarācija vairs nav jānoformē, jo preces atrodas brīvā apgrozībā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. 

Visbiežāk tiek apturētas kravas no Vācijas, tai seko Lietuva un Polija, un citas ES dalībvalstis. Apturēšanas iemesls ir konstatēti sankciju pārkāpumi vai aizdomas par tiem.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs ir norādījis, ka reeksporta kontroles uzraudzība varētu būt klupšanas akmens efektīvai šo ierobežojumu darbībai, jo preces var mainīt īpašnieku vēl vairākas reizes, sākotnējam saņēmējam nemaz nezinot, ka tās pēc tam nonāk Krievijā. Vai arī šīs preces nemaz nenokļūst pie gala saņēmēja – jārēķinās ar to, ka tām jāšķērso Krievija, lai no Eiropas nonāktu Centrālāzijā. Vai piekrītat tam, ka reeksporta kontrole ir sarežģīta?

Jā, reeksporta kontrole ir nopietns izaicinājums. Pirmkārt, nesekojam līdzi visām kravām, lai pārliecinātos, vai tās ir nonākušas konkrētajā valstī. Otrkārt, uzraudzību apgrūtina tas, ka preces, piemēram, transportlīdzekļi, var tikt atmuitotas Kazahstānā un pēc tam nonākt Krievijā.

Kazahstānas muitas dienests norāda, ka tiek veikti stingri pasākumi, lai nepieļautu karadarbībai paredzēto preču reeksportu uz Krieviju. Tomēr uz Kazahstānu sankciju regulējums neattiecas, un tā ievērošana ir atkarīga no šīs valsts iespējām.

Kazahstāna ir ekonomiski spēcīga valsts, savukārt Kirgizstāna, kas daudz vairāk ir atkarīga no Krievijas, saskaras ar nopietnām grūtībām reeksporta kontroles nodrošināšanā.

Eiropas Komisija aktīvi sadarbojas ar Centrālāzijas valstīm, un arī Latvijas muitas dienests plāno stiprināt sadarbību. Projekta laikā ir iecerēts apmainīties ar deklarācijām un informāciju par konkrētām preču grupu precēm, kas tiek nosūtītas uz Centrālāzijas valstīm un tur saņemtas. Tādējādi centīsimies plašāk kontrolēt tās preces, kas caur Latviju tiek eksportētas uz Centrālāziju.

Ir noslēgta Baltijas valstu, Somijas, Polijas un Horvātijas vienošanās par reģionālu pieeju, lai nodrošinātu vienotu muitas kontroli un informācijas apmaiņu ES ierobežojošo pasākumu īstenošanai. Kā tas izpaudīsies?

Vienotā pieeja nodrošina, ka kravām tiek piemēroti vienoti kontroles principi un metodes. Pamatojoties uz riska novērtējumu, pieprasām eksportēto vai reeksportēto preču ražotāju izsniegt dokumentus, tostarp apstiprinājumu, ka uzņēmums ir informēts par preces gala saņēmēju un garantē sankciju ievērošanu.

Papildus izmantojam dažādus riska indikatorus, uz kuru pamata varam atteikt kravu izvešanu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Ja tiek konstatēti noteikti riska faktori, tad kravas pārvadātājam netiek atļauts izbraukt no ES.

Baltijas valstu, Somijas, Polijas un Horvātijas muitas darbinieki, kuri ir atbildīgi par sankciju uzraudzību un riska analīzi, regulāri tiekas, lai apmainītos ar aktuālo informāciju un, ja nepieciešams, operatīvi nodotu svarīgus datus. Šāda sadarbība stiprina sankciju kontroles efektivitāti.

Kādi ierobežojumi ir jāievēro privātpersonām?

Sankciju regulējums attiecas uz visu ES teritoriju, kā arī uz visām personām, kuras atrodas Savienības teritorijā vai ir kādas dalībvalsts piederīgie, neatkarīgi no atrašanās vietas.

Privātpersonas var ievest vai izvest tikai tās sankcijām pakļautās preces, kas nepieciešamas personīgai lietošanai ceļojuma laikā. Šādi izņēmumi netiek piemēroti pasta sūtījumiem.

Piemēram, saskaņā ar ES sankcijām ir aizliegts ievest no Baltkrievijas un Krievijas cigārus, Manilas cigārus, cigarillas un cigaretes, kas izgatavotas no tabakas vai tās aizstājējiem. Tāpat aizliegts ievest stipros alkoholiskos dzērienus, piemēram, viskiju, degvīnu, rumu, džinu, liķierus un spirtotos uzlējumus.

Aizliegts iegādāties arī naftas produktus, ja tie ir ražoti Baltkrievijā vai Krievijā vai atrodas šo valstu teritorijā, tādēļ no Baltkrievijas un Krievijas nevar ievest degvielu personīgām vajadzībām. Savukārt saskaņā ar Latvijas noteiktajiem ierobežojumiem mūsu valstī ir aizliegts ievest konkrētus lauksaimniecības un lopbarības produktus.

Vai privātpersonas ievēro sankciju noteikumus?

2024. gadā ir palielinājies to gadījumu skaits, kad fiziskās personas centušās ievest alkoholiskos dzērienus un cigaretes, bet samazinājušies mēģinājumi ievest degvielu un izvest skaidru naudu.

Vairākumā gadījumu neliels daudzums cigarešu vai alkoholisko dzērienu tiek konstatēts, pārbaudot kravas transportlīdzekļus, proti, autovadītāju personīgajās mantās (bagāžā). Lielākā daļa no tiem ir nevis Latvijas, bet gan citu valstu pārvadātāji.

Latvijas iedzīvotāji ieveduši sankcijām pakļautas akcīzes preces aptuveni 8% gadījumu. Vidējais vienā reizē pārvietoto akcīzes preču apjoms ir neliels: no 10 līdz 200 gabaliem cigarešu, no 0,2 līdz 2 litriem alkoholisko dzērienu, no 10 līdz 80 litriem degvielas.

Sankcijām pakļautās akcīzes preces aizliedzam ievest – cigaretes, tabaka un alkohols tiek iznīcināti vienkāršotā kārtībā (izmests, izliets), bet automašīnas ar degvielu tiek noraidītas atpakaļ uz Baltkrieviju vai Krieviju.

Fiziskās personas mēģina ievest vai izvest arī dažādas citas sankcijām pakļautas preces – transportlīdzekļus, auto rezerves daļas, rokas instrumentus, saimniecības preces (piemēram, krēslus, katlus, pannas, spiediena katlus (afgāņu kazanus), spaiņus, plastmasas caurules, kokogles, spuldzes, tīrīšanas līdzekļus), kosmētiku, apģērbu, apavus u. c.

Pasta sūtījumos no Krievijas un Baltkrievijas lielākoties tiek konstatētas tādas sankcijām pakļautas preces kā kosmētika, somas, plastmasas izstrādājumi, apģērbi un apavi u. c.

Par sankciju neievērošanu ir uzsākti apmēram 350 kriminālprocesi, 2024. gada deviņos mēnešos – 94. Kādi ir nopietnākie pārkāpumi?

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2024. gada 11 mēnešos uzsākusi 133 kriminālprocesus par ES noteikto sankciju pārkāpšanu. Lielākoties ES sankciju pārkāpēji ir ārvalstu uzņēmumi. Līdz ar to šajos kriminālprocesos primāri tiek risināti mantiskie jautājumi ar sankcijām pakļauto preci, piemērojot Krimināllikumā paredzēto mantas īpašo konfiskāciju.

No 2022. gada maija līdz 2024. gada 31. oktobrim VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietvedībā pēc Krimināllikuma 84. panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm uzsākti un saņemti izmeklēšanai no citām tiesībaizsardzības iestādēm 398 kriminālprocesi.

2024. gada 11 mēnešos kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūrai nodoti 11 kriminālprocesi, pārsvarā pret Latvijas uzņēmumu amatpersonām. Piemēram, viens no tiem bija par ES sankcijām pakļauto preču – mobilo uzlādes staciju – importu no Krievijas, kurā kriminālvajāšanu rosināts uzsākt pret Latvijas uzņēmuma īpašnieku. Savukārt cits gadījums skar ES sankciju pārkāpšanu un kontrabandu, mēģinot ES sankcijām pakļauto preci – automašīnu – nogādāt Krievijā. Kriminālvajāšanu rosināts uzsākt pret Baltkrievijas pilsoni.

2024. gadā gandrīz 30 kriminālprocesos atzīts, ka sankcijām pakļautā prece ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, un tā konfiscēta par labu valstij. Konfiscētās mantas kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljons eiro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2024/1226 (2024. gada 24. aprīlis) par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu 2018/1673 paredz, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2025. gada 20. maijam. Par nelieliem pārkāpumiem (līdz 10 000 eiro) valstīm būs tiesības noteikt administratīvo atbildību. Vai tas palīdzēs muitas darbā?

Atsakoties no kriminālatbildības un paredzot administratīvo atbildību par tādiem sankciju pārkāpumiem, kuru sabiedriskā bīstamība ir visai neliela (direktīvā noteikta robežšķirtne – pakalpojumu vai preču vērtība), tiks nodrošināts, ka personu pie atbildības sauc īsākā termiņā un tiek patērēts mazāk valsts resursu, jo kriminālprocess ir sarežģītāks un “smagnējāks” nekā administratīvā pārkāpuma process. Turklāt paredzētās soda sankcijas maksimālā robeža (fiziskajai personai – līdz 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 4000 naudas soda vienībām jeb 20 000 eiro) varētu būt pietiekami preventīvs līdzeklis, lai veicinātu sankciju ievērošanu.

Piemēram, 2024. gadā ir noraidītas 2854 kravas ar sankcijām pakļautajām precēm. Tajā pašā laikā uzsākti tikai 133 kriminālprocesi. Kāpēc tik maz? Jo kriminālprocesā ne vienmēr izdodas savākt nepieciešamos pierādījumus par to, ka sankciju pārkāpums ir veikts apzināti. Kas notiek, ja to nevar pierādīt? Šī krava tiek nosūtīta atpakaļ, t. i., tai neļauj šķērsot robežu. Situācija ir līdzīga, ja ir ierosināts kriminālprocess, bet tas tiek izbeigts.

Administratīvās atbildības likums paredz arī iespēju konfiscēt mantu.

Pirkšanas/pārdošanas darījumi, tostarp aizliegti darījumi, pārsvarā tiek veikti, lai gūtu peļņu, un tieši peļņas gaidas vedina pārkāpt sankcijas. Izņēmums ir darījumi ar mērķi iegūt preces, ko paredzēts izmantot militārām vajadzībām vai kas var veicināt militāro potenciālu, – tad peļņas gūšana nav noteicošā.

Ja tiktu radīti apstākļi, kas aizliegtā darījuma veicējiem nevis ļautu gūt peļņu, bet gan garantēti sagādātu zaudējumus, tad, iespējams, personas atturētos no šādiem darījumiem.

Pēc mūsu domām, sankcijām pakļauto preču konfiskācija administratīvā pārkāpuma procesā būtu papildu līdzeklis, kas veicinātu sankciju ievērošanu.

Šobrīd kravas sūtām atpakaļ, bet, iespējams, tās mēģina izvest no ES caur citas valsts muitas kontroles punktiem. Varam uzlikt tikai administratīvo sodu par nepatiesu ziņu sniegšanu, ja preces, piemēram, ir tikušas deklarētas ar citu kodu.

Pastāv viedoklis, ka dekriminalizācija mazinās sodu. Mūsuprāt, tā nenotiks, jo sods būs pietiekami bargs, lai atturētu no sankciju pārkāpumiem.

Vai tirdzniecība ar Krieviju būtu jāpārtrauc pavisam? Vai to vajadzētu risināt centralizēti ES? Latvija kopējo plūsmu var ietekmēt visai ierobežoti.

Par to ir jāvienojas visas ES līmenī, tas ir politisks lēmums. Latvija viena pati nevar pārtraukt preču pārvadāšanu uz robežas – tad tirdzniecība notiks ar citu valstu starpniecību.

Turklāt šim jautājumam ir arī ekonomiskais aspekts – caur Latviju tiek sūtītas preces uz Centrālāziju. Šo sadarbību veicina arī ES. Ja uzņēmēji ir pārliecināti par saviem partneriem Centrālāzijā, zina, kam sūta preci, tad tirdzniecība ir atļauta un nav nekādu problēmu.

Ja robeža tiktu pilnībā slēgta, tad kā preces nokļūtu uz šīm valstīm? Ceļš cauri Krievijai ir lētākais un ātrākais.

Atbildība par sankciju uzraudzību un ievērošanu jāuzņemas ne tikai muitas dienestiem, bet arī katram uzņēmējam, kuram būtu pienākums pārzināt ierobežojumus un ieviest savā uzņēmumā riska pārvaldību, lai nepieļautu ierobežojumu pārkāpumus.