2024. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde konstatējusi 9175 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu preču importa un eksporta darījumos. Tas ir par 17,8% vairāk nekā 2023. gadā, kad tika novērsti 7789 sankciju pārkāpumi.
Pārkāpumi ir saistīti gan ar juridisko un fizisko personu pārvadātajām un sūtītajām precēm, gan ar skaidras naudas izvešanu uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidro VID.
Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas paredz, ka izmantošanai komerciālos nolūkos vai nodošanai citām personām ir aizliegts izvest ES dalībvalstu oficiālo valūtu banknotes.
Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2024. gadā VID Muitas pārvalde liedza piemērot muitas procedūru 3147 kravām ar iepriekšminētajām precēm.
Salīdzinot ar 2023. gadu, kad piemērot muitas procedūru tika liegts 2175 gadījumos, pērn noraidīto kravu skaits palielinājies par 44,7%.
2024. gadā tika novērsta 2791 sankcijām pakļautas kravas izvešana no ES un 356 kravu ievešana ES no Krievijas un Baltkrievijas.
Savukārt 2023. gadā VID Muitas pārvalde 1732 gadījumos novērsa sankcijām pakļauto preču izvešanu no ES uz Krieviju un Baltkrieviju, bet 443 gadījumos liedza tās ievest ES no Krievijas un Baltkrievijas.
Lielākajai daļai kravu, kuras 2024. gadā tika aizliegts eksportēt, muitas procedūra bija uzsākta nevis Latvijā, bet gan kādā citā ES dalībvalstī.
No visām noraidītajām kravām 27% kravu muitas procedūra bija uzsākta Latvijā, bet 73% – citās ES dalībvalstīs.
2024. gadā visbiežāk tika liegts izvest transportlīdzekļus, kā arī eksportēt kravas ar precēm, kas ietilpst šādās ES kombinētās nomenklatūras preču grupās: mehānismi un mehāniskas ierīces, to detaļas, elektroierīces un elektroiekārtas, dzelzs vai tērauda izstrādājumi, plastmasas izstrādājumi u. c.
Savukārt ES no Krievijas un Baltkrievijas visbiežāk liegts ievest mehāniskās ierīces, to rezerves daļas, elektroierīces, transportlīdzekļu rezerves daļas, plastmasas izstrādājumus, mēbeles, apģērbu, kaučuka izstrādājumus, optiskās ierīces un aparatūru, parfimēriju u. c. preces.
Pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes nosūtīto lietu materiāliem, 2024. gadā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsāka 132 kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 84. panta par ES noteikto sankciju pārkāpšanu.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
LV portāla infografika
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
