Apstiprināts jaunais plāns cīņai ar “naudas atmazgāšanu”

Tas izstrādāts atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomē gada sākumā apstiprinātajai Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai, kur definēts Latvijas turpmākais NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēmas attīstības mērķis, vīzija un prioritārie darbības virzieni. Savukārt pasākumu plāns NILLTPF novēršanai 2024.–2026. gadam nodrošina konkrētu pasākumu kopumu stratēģijā izvirzītā mērķa sasniegšanai.

Plašāk par tēmu >>

• Izstrādāta finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija

“Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam” mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL), terorisma (TF) un proliferācijas finansēšanu (PF) un uzraudzīt NILLTPF novēršanas režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILL, TF un PF riskus. Tādējādi tiktu nodrošināta atbilstība starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā, veicinot nacionālo un starptautisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai, norādīts plāna kopsavilkumā.

Pasākumu plāns izstrādāts, ņemot vērā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2020. – 2022. gadu (NRA 2023) secinājumus. Tajā norādīts, ka šobrīd būtiskākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus rada iekšzemē izdarītie noziedzīgie nodarījumi, t. sk. ēnu ekonomika un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi, proti, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, tostarp kontrabanda, un citi noziedzīgi nodarījumi.

NRA 2023 konstatēti arī jauni riski.

Viens no tiem saistīts ar strauji pieaugošo Latvijas fizisko un juridisko personu skaitu, kas ir atvērušas kontus ārvalstu finanšu iestādēs, t. sk. Lietuvā reģistrētajās finanšu sektora iestādēs.

Tas rada jaunus izaicinājumus NILLTPF novēršanā un apkarošanā, it īpaši attiecībā uz nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma radītajiem NILL draudiem.

Plašāk par tēmu >>

• Arvien vairāk cilvēku atver kontus ārvalstīs

Plānā divpadsmit rīcības virzienu

Pasākumi plānā ir sagrupēti divpadsmit rīcības virzienos atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) metodoloģijā nostiprinātajiem NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājiem un NRA 2023 rekomendētajiem risku mazinošo pasākumu priekšlikumiem.

Piemēram, 2. rīcības virzienā “Starptautiskā sadarbība” plānots izstrādāt kritērijus prioritāšu noteikšanai attiecībā uz ienākošajiem vai izejošajiem starptautiskās sadarbības lūgumiem, tostarp tiesiskās palīdzības un izdošanas lūgumiem, kā arī nodrošināt Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas aizvietošanu ar jaunu koplietojumu platformu.

Savukārt 3. rīcības virzienā “Finanšu sektors” un 4. rīcības virzienā “Nefinanšu sektors” paredzēts izveidot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju NILLTPF novēršanas uzraudzību, nodrošināt uz risku novērtējumu balstītu pieeju un samērīgas prasības uzraudzības un kontroles pasākumos, izstrādāt vadlīnijas azartspēļu un izložu organizētājiem iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.

5. rīcības virzienā “Juridiskās personas un veidojumi” plānots nodrošināt bezmaksas piekļuvi Uzņēmumu reģistra vesto reģistru informācijai, pilnveidot ziņošanas procesu attiecībā uz patiesā labuma guvēju (PLG) neatbilstību, kā arī nevalstisko organizāciju sektora informētību un izpratni par NILL novēršanas prasībām, t. sk. pienākumu atklāt PLG.

Ministru kabinets ir noteicis Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā ietverto uzdevumu izpildes koordinācijai.

Turpretī par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām uzdots koordinēt un uzraudzīt plānā iekļauto pasākumu īstenošanu un ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Iekšlietu ministrijai informāciju par pasākumu īstenošanu atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām.

Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam ieviešanai indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 2024. gadam 898 225 eiro, 2025. gadam – 614 918 eiro, 2026. gadam – 440 315 eiro, 2027. gadam un turpmāk katru gadu – 404 015 eiro.