Savukārt pasākumu plāns NILLTPF novēršanai 2024.–2026. gadam nodrošinās konkrētu pasākumu kopumu stratēģijā izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Stratēģijas mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību NILLTPF novēršanas un apkarošanas jomā, lai efektīvi veiktu NILLTPF novēršanu un apkarošanu, veicinātu tiesiskumu, Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju vidi, tādējādi stiprinot Latvijas iekšējo un ārējo drošību.
Pieaug finanšu noziegumu draudi digitālajā vidē
Būtiskākos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) draudus Latvijā rada ēnu ekonomika un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi, proti, noziedzīgie nodarījumi valsts ieņēmumu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīgā aprite, tostarp kontrabanda.
Tāpat svarīgi ir noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu un valsts institūciju dienestā, kā arī ārvalstīs izdarīto krāpšanu rezultātā iegūto līdzekļu pārrobežu plūsma.
Stratēģijā uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme, īpaši kontekstā ar strauji pieaugošajiem finanšu noziegumu draudiem digitālajā vidē. Finanšu pakalpojumi (t. sk. fintech) pēdējos gados ir ievērojami attīstījušies, nodrošinot lielāku efektivitāti, pieejamību un ērtības patērētājiem.
Vienlaikus digitālā transformācija ir radījusi arī jaunus izaicinājumus finanšu noziegumu jomā, kas saistīti ar šādu pakalpojumu un darījumu ātrumu, anonimitāti, apjomu un plašo ģeogrāfiju.
Saistībā ar finanšu noziegumu draudu pieaugumu digitālajā vidē vajadzīga jauna līmeņa starptautiskā sadarbība arī starp NILLTPF novēršanas un apkarošanas iestādēm.
Stratēģijā norādīts uz risku novērtējumā konstatēto jauno risku, kas attiecināms uz ES sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju izpildi un to pārkāpumu atklāšanu, kā arī personu saukšanu pie atbildības. Tas var ne tikai veidot NILL risku, bet arī būtiski ietekmēt Latvijas iestāžu kapacitāti efektīvi apkarot NILL un radīt draudus Latvijas iekšējai un ārējai drošībai.
Pieci stratēģiskie virzieni
Nacionālajā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijā noteikti pieci stratēģiskie virzieni. Viens no tiem ir stiprināt nacionālo un ES drošību, nodrošinot starptautisko un nacionālo sankciju efektīvu izpildi, novēršot un apkarojot to pārkāpumus Latvijā un stiprinot finanšu sistēmas noturību pret NILLTPF riskiem.
Otrais virziens ir identificēt un atgūt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu efektīva identificēšana un konfiscēšana vai atgriešana cietušajiem ir viens no svarīgākajiem mērķiem ne tikai cīņā ar noziedzību, bet arī lai nodrošinātu tiesiskumu, konkurētspējīgu tirgu un uzņēmējdarbību.
Trešais virziens paredz stiprināt NILLTPF novēršanas sistēmu, izmantojot digitālo transformāciju. NILLTPF novēršanas darbībās jāiekļauj jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai efektīvi izmantotu valsts resursus un reaģētu uz jauniem izaicinājumiem.
Nozīmīgs stratēģiskais (ceturtais) virziens ir nostiprināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valstij, kas nepieļauj tās finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF atbilstoši starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas 6. kārtas novērtējums, kuru veiks Eiropas Padomes ekspertu komiteja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam (“Moneyval”) 2024.–2025. gadā, ļaus starptautiski apliecināt Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti.
Piektais virziens ir nodrošināt NILLTPF novēršanas prasību samērīgumu konkurētspējas veicināšanai, tostarp iekļaujošas finanšu sistēmas nostiprināšanai, kas sekmē godīgu konkurenci un veicina publiskā un privātā sektora partnerību NILLTPF novēršanā. Tādējādi tiks sekmēta NILLTPF novēršanas prasību efektīvas un riskos balstītas pieejas ieviešana, kas savukārt nodrošinātu tālāku ilgtspējīgu attīstību un spēju finansēt tautsaimniecību.
