Kā top un kāpēc ir nepieciešams nacionālo risku novērtēšanas ziņojums

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 51. pantu FID ir pienākums organizēt un veikt NILLTPF risku novērtēšanu un izstrādāt nacionālo risku novērtēšanas ziņojumu, kā arī priekšlikumus minēto risku līmeņa mazināšanai. Lūdzu, īsumā pastāstiet, kas tas ir par dokumentu un kāpēc tāds ir nepieciešams!

Pilnais ziņojuma nosaukums ir Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums (NRA), kas ietver padziļinātu analīzi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jeb naudas atmazgāšanu, terorisma, kā arī proliferācijas finansēšanu.

NRA ir starpinstitucionāls dokuments, kas vērsts uz finanšu noziegumu apkarošanu. Tas ir zināšanu apkopojums, kuram ir praktiska pielietojamība. Tas ir būtisks dokuments, ar kuru iepazīstas ne tikai vietējās privātā un publiskā sektora kompetentās institūcijas, bet kuru lasa arī ārvalstu investori un korespondentbankas, un citas iestādes.

Kaut arī FID ir pienākums veikt riska novērtējumu un izstrādāt ziņojumu, jautājumu loks ir ļoti plašs. Sadarbība notiek ar dažādām institūcijām – tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām, privāto sektoru, t. sk. nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem, politikas veidotājiem u. c.

Starptautiskie standarti paredz, ka ikkatra valsts apzinās savus specifiskos, individuālos riskus šajās jomās, ir arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vadlīniju dokuments, kurā ieskicēti galvenie principi, kā būtu jāveic NRA. Protams, ir arī ISO standarti, kā būtu jāveic risku novērtēšana.

FID to ņem vērā, veicot NRA. Varētu šķist, ka trīs noziedzīgu nodarījumu – naudas atmazgāšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas – tvērums ir gana šaurs, taču plašums ir tajā, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir horizontāls noziegums, kas aptver visus noziedzības veidus.

Noziedzīgi iegūtus līdzekļus var ģenerēt dažādi noziedzīgi nodarījumi.

Attiecīgi šajā riska novērtējumā, izmantojot noziedzīgo līdzekļu aspektu, apskatām dažādus noziedzības veidus.

NRA izstrādes prakses ieviešana Latvijā aizsākās 2011. gadā, kad FID izstrādāja pirmo Latvijas Nacionālo NILLTPF risku novērtējuma ziņojumu. FID mājaslapā ir publicēts pēdējais NRA par 2017.–2019. gadu. Cik bieži šādus dokumentus gatavojat un par kādu laikposmu?

Šobrīd NRA gatavojam reizi trijos gados. Varētu teikt, ka pirmais dokuments, kas radīja pamatpraksi, kā NRA izstrādā tagad, tapa 2017. gadā, nākamais – 2020. gadā. Patlaban veicam novērtēšanu par 2020.–2022. gadu.

FATF starptautiskajos standartos nav noteikts, cik bieži valstīm ir jāizstrādā NRA. Vairums valstu ievēro trīs, četru gadu periodu, dažām valstīm ir divu gadu periods, kurā tiek atjaunots novērtējums. Piemēram, Eiropas reģiona līmeņa riska novērtējums tiek izstrādāts reizi divos gados.

Apzinoties, cik plašs darba lauks jāaptver, šobrīd īstenojam praksi, ka NRA izstrādājam reizi trijos gados. Atskatoties uz aizvadītajiem trim gadiem, attīstība gan mūsu jomā, gan globālu ārējo faktoru ietekme ir bijusi neparedzēti strauja, un daudz kas ir mainījies.

Vai var būt situācija, ka trīs gadu laikā NRA ir kaut kas jāprecizē, vai ziņojums ir kā “akmenī iecirsts” un tajā neko nemaina?

NRA ir zināšanu apkopojums. Trīs gadu periodā FID izstrādā virkni stratēģiskās analīzes materiālu par aktuālām tēmām, kā arī citas iestādes veic metodoloģisko un pētniecisko darbu.

Apzinoties, ka digitālā vide un noziedzība tajā attīstās ļoti strauji, jauno tehnoloģiju risku novērtējums tiek izstrādāts reizi gadā.

Trešais NRA par 2017.–2019. gadu (NRA 2020) izstrādāts, izmantojot Pasaules Bankas metodoloģiju. 2020. gadā tā tika pārskatīta un pilnveidota, atsevišķas sadaļas pielāgojot Latvijas prasībām, ņemot vērā Latvijas ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, ieteikumus, kas saņemti no starptautiskajiem ekspertiem u. c. Kas tieši ir pielāgots Latvijas situācijai?

Kā papildinājumi NRA izstrādē ir bijušas “Moneyval” rekomendācijas 2018. gadā, tāpat arī starptautiskie standarti ir attīstījušies, un ir papildu prasība veikt proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Tāpat arī, piemēram, 2017. gadā vēl neveicām juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, taču 2020. gadā tas tika pievienots NRA tvērumam.

Topošā 2023. gada NRA galvenie papildinājumi attiecas uz divām jomām, proti, vēl ciešāk sadarbojamies ar institūcijām, analizējot dažādas jomas. It īpaši tās jomas, kurās FID nav vadošā iestāde, kas par to atbild, piemēram, attiecībā uz korupcijas apkarošanu valstī. Izstrādes posmā cenšamies iespējami vairāk sadarboties ar ekspertiem no dažādām iestādēm. Šī NRA izstrādē ir iecerēta lielāka darba grupu iesaiste.

Tāpat pastiprināti domājam par NRA izmantojamību gan valsts, gan privātajā sektorā.

NRA izstrādē cenšamies maksimāli laicīgi definēt nepieciešamos pasākumus, kas būtu veicami risku mazināšanai valsts kopējā NILLTPFN sistēmā.

Ļoti pūlamies riska ziņojumā identificēt konkrētus un katram sektoram specifiskus riskus, lai analīzi būtu iespējams pārnest uz privāto sektoru un lai uzņēmumi varētu to izmantot risku novērtējuma līmenī, pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmas.

NRA norādīts, ka to kopīgi gatavo vairākas publiskā un privātā sektora institūcijas. Vai ir institūcijas, kurām ir ļoti nozīmīga loma NRA izstrādē, vai visas ir vienlīdz svarīgas?

Varētu teikt, ka FID naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmā ir pa vidu. Vienā pusē ir privātais sektors, kas veic novēršanas darbības, savukārt otrā pusē ir tiesībaizsardzības iestādes, kas nodarbojas ar apkarošanu. Ja ikdienas darbā informācijas plūsma klasiski ir no privātā sektora iestādēm uz tiesībaizsardzības iestādēm, tad NRA izstrādē ir otrādi.

Ļoti nozīmīga loma ir tiesībaizsardzības iestādēm, kas redz, kādus draudus rada dažādi noziedzīgi nodarījumi, kā tie ģenerē līdzekļus, kāds ir to apjoms, kā izpaužas to legalizācija.

Draudu novērtējums nacionālajā līmenī ir izmantojams visām iesaistītajām iestādēm, lai saprastu, kādi draudi ir attiecināmi uz konkrētiem sektoriem.

Vai, izstrādājot NRA, aptuvenā “bilde”, ko sagaidīt, vienmēr ir skaidra vai nacionālā riska novērtējums ļauj identificēt iepriekš nenoteiktus apdraudējumus, ievainojamības faktorus, riskus un to radītās sekas?

Stratēģiskajā analīzē secinājumus balstām datos un izvairāmies no tādām praksēm kā secinājumu izdarīšana un atbilstošo datu piemeklēšana.

Atsevišķās nozarēs esam veikuši dažādus mazākus pētījumus, un aptuvenā aina par tām –, kur ir jauni riski un ievainojamības faktori, – ir skaidra.

Vienlaikus NRA ir īpašs ar to, ka tajā ir ļoti daudz ciparu un datu, kas jāapkopo, pirms varam salikt kopā “bildi” un saprast, kuri ir prioritārie jautājumi un virzieni, ar kuriem būtu vispirms jāstrādā. Līdz ar to daļa no aptuvenās bildes ir nojaušama, taču vienlaikus NRA ļauj identificēt iepriekš nenoteiktus apdraudējumus un riskus, labāk saprast prioritātes un to, cik būtiski ir dažādi jautājumi, tos savstarpēji salīdzinot.

Ko secinājāt iepriekšējā risku novērtējumā? Kas pirms tam nebija skaidrs?

NRA pats būtiskākais secinājums bija par pāreju no pirmā uz otro riska profilu. Naudas atmazgāšanas draudus rada divi lieli “katli”. Pirmais riska profils ir noziedzīgie nodarījumi, kas notiek ārzemēs, bet līdzekļi nonāk Latvijā. Mūsu finanšu sektors iekļaujas šajā ķēdē, tiekot izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Savukārt otrs riska profils ir noziedzība iekšzemē, Latvijā (un Eiropas Savienībā). Šie nodarījumi rada noziedzīgi iegūtu naudas masu, kuru nepieciešams legalizēt.

Ja ārvalstīs noziedzīgi iegūto līdzekļu plūsma uz Latviju jeb pirmais riska profils jau vairākus gadus bija prioritārs, tad iepriekšējā NRA redzējām balansa maiņu. Šie riska profili pēdējā NRA pārskata periodā sāka līdzsvaroties – arvien vairāk samazinājās ārvalstīs radīto noziedzīgi iegūto līdzekļu ieplūšana Latvijā un pieauga iekšzemē radīto draudu nozīmīgums.

Jaunākajā pārskata periodā šī tendence ir turpinājusies.

Kaut arī jaunais pārskata periods vēl nav beidzies un visi dati nav apkopoti, redzam, ka nacionālās noziedzības radītie draudi pārsniedz ārvalstu plūsmu draudus.

Otrā riska profila nozīmīguma pieaugums nav tik ļoti saistīts ar to, ka iekšzemē strauji palielinās noziedzīgi nodarījumi. Drīzāk darbs, lai mazinātu ārvalstīs noziedzīgi ģenerētu naudas plūsmu uz Latviju, ir rezultējies ar daudz straujāku kritumu nekā noziegumu samazināšanās iekšzemē.

Kad varam sagaidīt jauno NRA? Varbūt varat minēt dažus akcentus?

Jaunais NRA varētu tikt publiskots nākamā gada vidū. Termiņu galvenokārt ietekmē visu iesaistīto institūciju (desmiti valsts sektora iestāžu un arī privātais sektors – likuma subjekti) iespējas aktualizēt datus un nodot FID analīzes veikšanai.

Viens no galvenajiem akcentiem būs jautājums par sankcijām, kas atstāj būtisku ietekmi uz NILLTPF sistēmu.

Padziļināti Krievijas kara Ukrainā kontekstā vērtēsim spēju novērst sankciju pārkāpšanu un apiešanu.

Akcents būs arī uz noziegumiem, kas tiek izdarīti digitālajā vidē, tai skaitā ar virtuālo valūtu starpniecību. Līdz ar Covid-19 pandēmiju arvien aktuālāka kļuva digitālā vide, noziedzības pārnese uz to.

Kādus ieguvumus gan privātajam, gan valsts sektoram sniedz NRA?

Atslēgas vārdi ir riskos balstīta pieeja, kas nav iespējama bez risku novērtējuma. NRA ir pirmais un pats svarīgākais solis, lai varētu īstenot riskos balstītu pieeju gan nacionālā līmenī, gan atsevišķos sektoros un iestādēs. Kāpēc tas ir būtiski?

Ja neapzinies riskus un to kontekstu, tad riskos balstītas pieejas vietā ir pieeja, kas ir balstīta sajūtās, lielā piesardzībā, – rīkoties tā, kā nosaka ļaunākais scenārijs.

Riskos balstīta pieeja ļauj efektīvi izmantot publiskā sektora resursus, kā arī strādāt privātajam sektoram, to lieki neapgrūtinot.

Svarīgi ir arī pašiem fiksēt, kur esam gājuši pēdējos trīs gadus, kāda ir “bilde”. Tas rezultējas gan pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, gan papildina katras iesaistītās iestādes individuālos plānus.

Atbildīgās ministrijas, pamatojoties uz risku novērtējumu, var lemt par nepieciešamību precizēt, pilnveidot un apstiprināt rīcības plānu NILLTPF risku mazināšanai, izstrādāt normatīvo aktu vai to grozījumu projektus konstatēto nepilnību novēršanai ar mērķi mazināt iespēju veikt NILLTPF. Vai pēc NRA ir bijušas izmaiņas plānos vai normatīvajos aktos?

Jā, tā ir bijis. Kā piemēru varu minēt jauno tehnoloģiju risku novērtējumu, kuru veicam reizi gadā un kas ir daļa no NRA procesa.

Viens no novērtējumā veiktajiem secinājumiem ir nepieciešamība ieviest virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licencēšanas mehānismu, kam piekrīt gan publiskais, gan privātais sektors.

Šobrīd politikas veidotāji pie šī jautājuma strādā vietējā un Eiropas Savienības līmenī.

Likumdošanas process ir samērā lēns, likumprojektu par virtuālo aktīvu un ar to saistītajiem pakalpojumiem Finanšu ministrija sola izstrādāt 2023. gadā. Savukārt regulējums Eiropas līmenī varētu tikt pieņemts ap 2025. gadu. Šķiet, ka likumdošana netiek līdzi reālajiem procesiem.

Tā ir pārnacionāla problēma – attiecībā uz regulējumu valstis kopumā ne vienmēr tiek līdzi jauno tehnoloģiju attīstībai. Ja salīdzina Latviju ar citām valstīm, nav pamata domāt, ka mēs būtiski atpaliktu šajos jautājumos. Uzskatu, ka esam diezgan labā pozīcijā, jo esam vieni no pirmajiem, kas 2019. gada vidū plaši sāka risināt šos jautājumus. Ir cerība, ka nākamajā gadā turpināsim regulējuma attīstību virtuālo pakalpojumu jomā.