Saeimā: Biedrībām būs pienākums norādīt darbības jomu

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Jaunas prasības un ierobežojumi biedrībām

Deputāti 26. oktobrī lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Likumprojekts paredz šādas galvenās izmaiņas:

• Noteikt obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka patlaban darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir brīvprātīga. Obligāta darbības jomas norādīšana ir paredzēta tikai arodbiedrībām. No 23 408 biedrībām un 1563 nodibinājumiem, kuri atradās Uzņēmumu reģistra reģistros 2021. gada 1. novembrī, savu darbības jomu bija norādījušas vien 2393 biedrības un 163 nodibinājumi.

Neskaidra kopējā NVO sektora aina rada negatīvas sekas, skaidrots likumprojekta anotācijā. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru.

Valstīm ir jāizmanto visi attiecīgie informācijas avoti, lai atkarībā no NVO darbības veida, identificētu tās organizācijas, kuras ir pakļautas terorisma finansēšanas riskam, teikts likumprojekta anotācijā.

Konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana vienlaikus arī atvieglotu finanšu institūciju darbu (piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem nebūtu jātērē resursi, lai noskaidrotu NVO patieso nodarbošanās veidu).

• Paredzēt iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, kā arī citus precizējumus

Biedrību un nodibinājumu likuma regulējums šobrīd neparedz vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri praktiski savu darbību vairs neveic vai neiesniedz būtiskus normatīvajos aktos prasītos dokumentus.

Likumu iecerēts papildināt ar jaunu 56.¹ pantu “Biedrības darbības izbeigšana ar reģistra iestādes vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu”.

Biedrības darbību ar UR lēmumu varēs izbeigt, ja:

• biedrības valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un biedrība sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
• biedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Biedrības darbību ar VID lēmumu varēs izbeigt, ja biedrība triju mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.

• Ieviest regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē

Biedrību un nodibinājumu likums šobrīd skaidri nenosaka, ka biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.

• Likumā nostiprināt aizliegumu sniegt atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātiskas valstis

Likumu paredzēts papildināt ar normu, kas aizliegs biedrībai vai nodibinājumam savā darbībā sniegt atbalstu, tai skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstotucionālo iekārtu. Tāpat plānots papildināt Biedrību un nodibinājumu likuma 57., 57.³ un 105. pantu, paredzot, ka tiesa var izbeigt biedrības vai nodibinājuma darbību, ja tā sniedz atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Rosina visiem iedzīvotājiem paredzēt tiesības izvēlēties starp diviem personas koda attēlošanas veidiem

26. oktobrī Saeima lēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”.

Kā skaidrots tā anotācijā, tad likumprojekta izstrādes mērķis saistīts ar personu vēlmi un tiesībām izvēlēties personas kodu, kas atbilst kārtībai, kāda bija pirms 2017. gada 30. jūnija, kad pirmie seši cipari atbilda dzimšanas datumam, bet septītais – gadsimtam.

Šobrīd personas kods tiek piešķirts atbilstoši Fizisko personu likuma likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai: “Personas kodu veido no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos. Personas koda pirmais cipars ir “3”, otrais cipars ir sistēmas automātiski ģenerēts nejaušs cipars no “2” līdz “9”, bet pārējie cipari ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no “0” līdz “9”. Pirmos sešus ciparus no pārējiem pieciem cipariem var atdalīt ar defisi”.

Likumprojekta iesniedzēji anotācijā norāda, ka esot “jāņem vērā, ka pastāv cilvēki, kuri vēlas personalizētu kodu ar dzimšanas datiem, nevis tikai automātiski ģenerētus skaitļus”.

Izmaiņas likumā paredzētu, ka arī persona, kurai ticis piešķirts personas kods pēc 2017. gada 30. jūnija, būtu tiesīga lūgt mainīt piešķirto kodu pēc “vecās kārtības”.

Rosina likvidēt visus PSRS armiju un padomju okupāciju slavinošos pieminekļus, apbedīto karavīru mirstīgās atliekas pārvietojot uz brāļu kapiem

Saeima 26. oktobrī lēma nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”.

Ar likuma grozījumiem tiek rosināts likvidēt visus ārpus karavīru masu apbedījumiem esošos PSRS bruņotos spēkus un padomju okupāciju slavinošos pieminekļus un piemiņas zīmes, parkos un citās publiskās vietās apbedīto karavīru mirstīgās atliekas pārvietojot uz brāļu kapiem.

Plānots, ka primāri šo objektu demontāžu finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi būs, un pārējos  nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas demontējamais objekts, budžeta līdzekļiem.

Likumprojekts paredz, ka objektu demontāža pašvaldībai jāveic līdz 2024. gada 1. jūlijam, ja nepieciešams, pirms tam veicot mirstīgo atlieku pārvietošanu.

Likums jau šobrīd aizliedz eksponēt publiskajā ārtelpā pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas u. c. objektus, kas slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; ietver padomju varas vai nacisma simbolus. Taču likums nosaka, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Ar likumprojektu plānots precizēt, ka izņēmums neattiecas uz tādām apbedījuma un piemiņas vietām, kurās attēloti PSRS bruņoto spēku ieroči.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā joprojām daudzās pašvaldībās ir PSRS bruņotos spēkus slavinoši pieminekļi un piemiņas zīmes. Krievijas Federācijas vēstniecība šo situāciju izmantojot un turpina iejaukties Latvijas iekšējās lietās, traucējot pašvaldībām nojaukt okupācijas varas bruņoto spēku slavinošus objektus. Likumprojekts novērstu iespēju atsaukties uz nepierādīties faktiem par apbedījumiem, kuri it kā esot zem padomju okupāciju slavinošajiem objektiem.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā lemj pievienot Juridiskās palīdzības administrāciju Tiesu administrācijai

Deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Tie paredz likvidēt Juridiskās palīdzības administrāciju, tās funkcijas un uzdevumus nododot Tiesu administrācijai. Abu iestāžu funkcijas un darbības jomas tiek apvienotas, lai padarītu kompaktāku valsts pārvaldi un racionālāk izmantotu pieejamos resursus.

Galīgajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Plašāk par tēmu >>

• LV portāls: Apvienos Juridiskās palīdzības administrāciju un Tiesu administrāciju

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudēs spēku

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kā arī saistītos likumprojektus – “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” un “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Ar grozījumiem Civilprocesa likumā mainīs ieturējumu apmēru no parādnieku ienākumiem

Deputāti konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru parādu piedziņā.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10 procentu apmērā. Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida veiks 30, 40 vai 75 procentu apmērā. 

Vienlaikus parādniekiem, kuru apgādībā ir nepilngadīgie bērni, plānots veicamo ieturējumu 10 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas samazināt par diviem procentiem par katru bērnu, tādējādi nodrošinot lielāku izmaksājamās algas daļu. 

• LV portāls: Saeimā: Ar grozījumiem Civilprocesa likumā mainīs ieturējumu apmēru no parādnieku ienākumiem
• Saeima: Plāno efektivizēt parādu piedziņas procesu

Ar grozījumiem Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā cer paātrināt  austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām

Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi  Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Deputāti šim likumprojektam noteica steidzamību. 

Lai paātrinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu, likumprojekts paredz tiesības aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, attiecīgi izmaksājot vienreizēju atlīdzību normatīvajos aktos enerģētikas un elektronisko sakaru jomā noteiktajā apmērā un kārtībā.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā. 

• Saeima: Paātrinās austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām
• Iekšlietu ministrija: Kāpinās tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas

Ar grozījumiem vairākos enerģētikas jomu regulējošajos likumos plānots nodrošināt pakalpojumu tarifa pakāpeniskāku kāpumu un paredzamību

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeima 26. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus:

• “Grozījumi  Elektroenerģijas tirgus likumā”;
• “Grozījumi Enerģētikas likumā”;
• Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Kā skaidrots likumprojektu anotācijās, to mērķis  ir veicināt regulēto pakalpojumu caurspīdību un paredzamību, īpaši enerģētikas sektorā, kur atsevišķi pakalpojuma sniedzēji, kas sniedz pakalpojumu par regulētu cenu, apkalpo ļoti lielu lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības lietotāju skaitu.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim mājsaimniecībām ar vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumiem un strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Vairāk nekā 95% mājsaimniecību ir kāds no iepriekš minētajiem pieslēguma veidiem, norāda grozījumu autori. 

Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 25 ampēru pieslēgumam – sešus eiro. 

Plašāk par tēmu >>

• LV portāls: Plāno noteikt pakāpeniskāku sadales tarifu kāpumu mājsaimniecībām
• Klimata un enerģētikas ministrija: Likumprojektu pakete sadales tarifu pieauguma ierobežošanai uzsāk apstiprināšanas ceļu

Pirmajā lasījumā atbalsta Aizsardzības industrijas likumprojektu

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”. Jauns likums nodrošinās pārskatāmu un vieglāk uztveramu normatīvo aktu regulējumu par aizsardzības industrijai pieejamo atbalstu, industrijas darbības drošības prasībām, kā arī nosacījumiem sadarbībai ar aizsardzības nozari.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus.

Vienlaikus Saeima skata saistītos likumprojektus – “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, kas 26. Oktobrī atbalstīti pirmajā lasījumā.

Vairāk par tēmu LV portālā >>

• LV portāls: Ar likumu iesaistīs nacionālo industriju valsts aizsardzības stiprināšanā
• Aizsardzības ministrija: Valdība atbalsta Aizsardzības industrijas likuma izskatīšanu Saeimā
• Saeima: Plānots, ka aizsardzības industriju regulēs viens likums

Pirmajā lasījumā atbalstīts regulējums Latvijā nereģistrēto Krievijas automašīnu konfiskācijai

Lai īstenotu Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un mazinātu drošības riskus, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Atbilstoši tiem plānots Ceļu satiksmes likumā noteikt Latvijā nereģistrētu transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijas Federācijā, konfiskācijas mehānismu.

Grozījumi paredz konfiscēt Krievijā reģistrētus transportlīdzekļus, ja tie likumā noteiktajā termiņā netiek reģistrēti Latvijā. 

Transportlīdzeklis būs jāreģistrē vai jāizved no Latvijas teritorijas trīs mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas, paredz likumprojekts. Konstatējot Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē pēc šī termiņa, to izņems un konfiscēs. Konfiscētos transportlīdzekļus iecerēts nodot Ukrainai, norāda likumprojekta autori. 

Jāpiebilst, ka Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.² daļa jau šobrīd paredz, ka ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības), ir jāreģistrē Latvijā.

Konceptuāli lemj apvienot sabiedriskos medijus

No 2025.gada plānots viens sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, 26. oktobrī lēma Saeima, pirmajā lasījumā atbalstot likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.” Plānots, ka vienotā medija nosaukums būs Latvijas Sabiedriskais medijs. 

Likumprojekts paredz, ka mediju apvienošana notiks divos posmos: vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026. gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu. Tāpat jau šogad sāksies darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs, iepriekš informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 

• Saeima pirmajā lasījumā atbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu
• Cilvēktiesību komisija: no 2025. gada būs viens sabiedriskais medijs

Otrajā lasījumā atbalsta ieceri uzteikt darbu valstij un Satversmei nelojāliem valsts pārvaldē nodarbinātajiem

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Tas paredz, ka valstij nelojālus darbiniekus varēs atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un tās Satversmei pienākums.

Ar grozījumiem paredzēts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses.

Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. 

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, šobrīd nav.

Īpašumu zemesgrāmatā varēs nostiprināt tikai Fizisko personu reģistrā reģistrēta persona, bet ārvalstī reģistrēta juridiska persona, – ja ir zināms tās PLG

Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Zemesgrāmatu likumā. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu. Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Ārzemniekiem pirms īpašuma nostiprināšanas zemesgrāmatā būs jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā