Cik publiski pieejamai jābūt informācijai par patiesā labuma guvējiem?

Lai apkarotu un novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/8491 dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzturēt reģistru, kurā ir informācija par to teritorijā reģistrētu sabiedrību un citu juridisko vienību PLG.

Pēc grozījumiem šajā direktīvā, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5. Direktīva)2, noteikta daļa informācijas vienmēr ir jādara pieejama ikvienam sabiedrības loceklim.

Latvijā 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas noteica, ka no 2017. gada 1. decembra visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām jāatklāj PLG – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai kontrolētāji. No 2018. gada 1. aprīļa informācija par PLG ir pieejama ikvienai personai tiešsaistes formā bez maksas.

Uzzini vairāk >>

• Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji

Aizskartas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

Saistībā ar visiem pieejamu informāciju par reģistrēto juridisko veidojumu PLG Luksemburgas apgabaltiesā tika ierosinātas divas lietas. Tajā juridiskās personas – WM un “Sovim SA” – apstrīdēja Luksemburgas Uzņēmumu reģistra, kas pārvalda PLG reģistru, lēmumu noraidīt uzņēmumu lūgumus liegt plašai sabiedrībai piekļuvi informācijai, kas attiecas (pirmajā lietā) uz WM kā nekustamā īpašuma sabiedrības PLG un otrajā lietā uz “Sovim SA” PLG, norādīts Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma kopsavilkumā.

Saistībā ar šīm divām lietām Luksemburgas apgabaltiesa, rodoties šaubām par ES tiesību, ar kurām izveidota informācijas par PLG publiskas pieejamības sistēma, spēkā esamību, vērsās EST ar prejudiciālu jautājumu par spēkā esamības vērtējumu.

22. novembrī ar savu spriedumu EST ir atzinusi par spēkā neesošu Direktīvu 2018/843, ciktāl ar to grozīta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, tādā nozīmē, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai informācija par to teritorijā reģistrētu sabiedrību un citu juridisko vienību PLG vienmēr būtu pieejama ikvienam sabiedrības loceklim.

Savā spriedumā ES Tiesa norāda uz vairākiem argumentiem, kāpēc īpašnieku datu publiska pieejamība reģistrā ir pretrunā pamattiesībām uz privātumu.

Tiesa konstatēja, ka ikviena sabiedrības locekļa piekļuve informācijai par PLG, kas paredzēta grozītajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā, ir smaga iejaukšanās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Tiesa norāda: tā kā attiecīgajos datos ir ietverta informācija par identificētām fiziskām personām, proti, dalībvalstu teritorijā reģistrētu sabiedrību un citu juridisko vienību PLG, ikviena plašas sabiedrības locekļa piekļuve informācijai ietekmē pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Turklāt to publiskošana ikvienam sabiedrības loceklim ir personas datu apstrāde. Šāda publiskošana ikvienam sabiedrības loceklim ir iejaukšanās divās iepriekš minētajās pamattiesībās, lai kāda arī būtu izpaustās informācijas vēlākā izmantošana.

Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās

Tieslietu ministrija paziņojumā medijiem norāda, ka EST spriedums skar tikai informācijas vispārējo pieejamību. Tas neattiecas uz informācijas pieejamību tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī likuma subjektiem, piemēram, bankām, kā arī neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG.

Līdz ar to Uzņēmumu reģistra prakse šobrīd nemainās – uzņēmumiem dati par savu PLG ir jāatklāj tāpat kā līdz šim. Informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem šobrīd tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā.

LV portāls jautā: Cik publiski pieejamiem turpmāk vajadzētu būt uzņēmumu faktiskajiem un juridiskajiem īpašniekiem? Vai ir iespējams vienlaikus nodrošināt gan uzņēmējdarbības vides caurskatāmību, gan īpašnieku privātumu?

Kristīne Zonberga

biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore

Foto no personīgā arhīva.

Lai gan spriedums neizslēdz iespējamību iegūt datus par PLG jeb iegūt informāciju pēc pieprasījuma, no atklātības aspekta ir būtiski saglabāt brīvi pieejamu un viegli atrodamu informāciju. Informācijas pieejamība ir būtisks instruments pilsoniskās sabiedrības un mediju pārstāvjiem, kas īsteno sabiedriskā monitoringa un pētniecības aktivitātes, tādēļ informācijas ierobežošana var būtiski ietekmēt pilsoniskās sabiedrības centienus kvalitatīvi pārstāvēt sabiedriskās intereses.

Tāpat informācija par uzņēmumiem, tai skaitā, kas ir PLG, ikvienam iedzīvotājam sniedz iespējas uzzināt, kādas personas darbojas konkrētajā uzņēmumā.

Arvien izplatītāka prakse sabiedrībā ir vēlme izvēlēties sadarbības partnerus, preču vai pakalpojumu sniedzējus pēc vērtību sakritības principa jeb ievērojot ētiskus apsvērumus lēmumos, kas skar arī finanšu jautājumus.

Tādēļ informācijas pieejamība par personām, kuru interesēs strādā uzņēmums, var būt nozīmīgs atbalsts sadarbības un līgumu partneru izvēlē.

Elīna Egle

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Federācija apvieno uzņēmumus un augstākās izglītības iestādes, kas piegādā produktus un pakalpojumus aizsardzības un drošības nozarēm, kritiskās infrastruktūras un stratēģiskas nozīmes publiskajām un privātajām organizācijām Latvijā, ES un NATO dalībvalstīs. Līdz ar to informācijas sniegšana sadarbības partneriem par uzņēmumu pārvaldību, tai skaitā par PLG, mūsu nozarē ir bijis pašsaprotams drošības higiēnas elements.

Vienlaikus apjomīgā karadarbība, kuru Krievija uzsāka Ukrainā šīgada 24. februārī, mudina raudzīties uz informācijas pieejamības jautājumiem no drošības aspekta.

Ģeopolitiskā situācija reģionā liek pārdomāt informācijas pieejamības paradumus Latvijā.

Uzņēmumi, kas nodrošina atbalstu armijām un drošības iestādēm vai iesaistās starptautiskās piegādes ķēdēs sadarbībā ar ārvalstu militārajiem ražotājiem, pēc būtības ir kritisko pakalpojumu sniedzēji. Lai tie varētu nodrošināt savas darbības nepārtrauktību un piegāžu drošību, uzņēmumu PLG un vadība ir jāpasargā no ienaidnieka. Sensitīvai informācijai nonākot ienaidnieka rokās, potenciāli tiek apdraudēta uzņēmumu darbības nepārtrauktība, ietekmējot darbinieku un viņu ģimenes locekļu drošību. Esam pamanījuši pastiprinātu interesi no nedraudzīgām valstīm par mūsu biedriem, ir bijuši naudas izspiešanas mēģinājumi un kiberuzbrukumi uzņēmumiem, kas veiksmīgi iesaistās apgādē un inovācijas procesos.

Šādi incidenti mudina apsvērt, cik lielai jābūt datu caurskatāmībai, ja ne civilajos uzņēmumos, tad vismaz duālo pakalpojumu ražotājos.

Vienlaikus neviens Latvijas uzņēmums nav pasargāts no finanšu noziegumiem un kiberuzbrukumiem. Tas ir iemesls, kādēļ mudinām respektēt šo ES Tiesas lēmumu un likumdevējiem pārskatīt datu pieejamību par patiesā labuma guvējiem, nosakot, ka ir jāapzina informācijas saņēmēju leģitīmās vai tieši pretēji – pretvalstiskās, noziedzīgās – intereses.

Jānis Lielpēteris

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis

Publicitātes foto.

Jautājums par uzņēmumu PLG informācijas pieejamību ir daudzšķautņains un nav vērtējams viennozīmīgi. Šajā jautājumā pēc būtības ir divas atšķirīgas nometnes – viena, kas atbalsta iespējami plašu publiskas informācijas pieejamību, tostarp attiecībā uz uzņēmumu PLG, otra, kas iestājas par tiesībām uz anonimitāti. Arī starp uzņēmējiem ir dažādi viedokļi.

Ja skatāmies uz uzņēmēju tiesībām saglabāt savu privātumu, jāatceras, ka darbošanās uzņēmējdarbībā nekad nav bijusi no sabiedrības puses tik skrupulozi vērtējama, kā, piemēram, amatpersonu darbs. Līdz ar to fakts, ka persona vēlas nodarboties ar komercdarbību, savā ziņā nebūtu uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai šādai personai būtiski ietekmētu tiesības uz privātumu. Tomēr gadījumos, kad konkrēti uzņēmumi saņem ievērojamu valsts atbalstu, izpilda valsts pasūtījumus vai kādu citu iemeslu dēļ varētu raisīt būtisku un pamatotu sabiedrības interesi, šādas informācijas pieejamība varētu būt nozīmīga, ņemot vērā sabiedrības interešu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka nav paredzēta datu piekļuves ierobežošana tiesībsargājošajām institūcijām, tomēr jāievēro arī fakts, ka nereti tiesībsargu redzeslokā nonāk sabiedrības un mediju akcentēti piemēri, kurus vēlāk padziļināti pēta tiesībsargājošās institūcijas. Tas nozīmē, ka šādu gadījumu skaits varētu mazināties, ja piekļuve informācijai tiks administratīvi apgrūtināta.

Informācija par kapitālsabiedrību PLG ir ļoti būtiska, uzņēmējiem izpildot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī sankciju režīma prasības.

Nav pieņemami, ka Latvijas uzņēmumiem, kuriem normatīvie akti paredz veikt sadarbības partneru izpēti līdz PLG līmenim, nav pieejami dati šādas izpētes veikšanai. Līdz ar to, diskutējot par Latvijas tālākajiem soļiem ES Tiesas sprieduma izpildē, ir svarīgi ņemt vērā gan spriedumu un tā tiešo ietekmi, gan ar tā izpildi saistītos faktorus uzņēmējdarbības vidē kopumā.

Tāpat no sistēmiskā aspekta ir nozīmīgi, lai ES Tiesas spriedums neradītu papildu birokrātisko slogu. Kaut arī var diskutēt par iespēju pamatot šādas informācijas izsniegšanu katrā atsevišķā gadījumā, uzņēmējdarbības vides pārstāvji, kuriem jāīsteno sadarbības partneru pārbaudes, saskartos ar nepieredzētu un nesamērīgi smagu administratīvo slogu. Tādēļ ir svarīgi, lai Latvijas izvēlētais risinājums nebūtu sarežģītāks kā citās ES valstīs izvēlētie risinājumi, turklāt ievērojot Latvijas nozīmīgo lomu korporatīvās caurskatāmības jomā pasaulē.

Diskusijai par Latvijas pieeju attiecīgā jautājuma risināšanā ir jāaptver visas iesaistītās puses, respektējot uzņēmēju tiesības saglabāt privātumu un neaizmirstot uzņēmējus, kuriem šī informācija ir nepieciešama normatīvajos aktos noteiktajām sadarbības partneru pārbaudēm, kā arī datu atkārtotus izmantotājus, kuri ieguldījuši finansējumu publiski pieejamu datu bāžu pieejamības nodrošināšanai.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK un 2013/36/ES.