NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
4
4

Paredzēts nodrošināt lielāku NVO sektora caurskatāmību

FOTO: Freepik

Lai mazinātu naudas atmazgāšanas riskus nevalstiskajās organizācijās (NVO), tiks īstenoti vairāki pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākuma plānā laika posmam no 2020. gada līdz 2022. gadam. Tajā plānots iekļaut arī NVO darbības veida reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā.

īsumā
  • Latvijā ir reģistrētas 24 310 biedrības un nodibinājumi. No tām aptuveni 11% ir sabiedriskā labuma organizācijas.
  • Paredzēts pastiprināti informēt sabiedrību par juridisko personu un NVO riskiem, īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju NVO sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos.
  • Paredzēts nodrošināt lielāku NVO sektora caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus.

Pēc “Lursoft” datiem, līdz šī gada 2. martam Latvijā ir reģistrētas 24 310 biedrības un nodibinājumi. No tām aptuveni 11% ir sabiedriskā labuma organizācijas (SLO), zina teikt biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA) direktore Kristīne Zonberga.

Nodrošinās lielāku sektora caurskatāmību

“Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” tika apstiprināts 2019. gada 23. decembrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 653. Tā otrajā daļā “Esošās situācijas raksturojums” norādīts, ka biedrībām pastāv iespēja brīvi saņemt ziedojumus, ka avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības kontrolēt mērķziedojumu izlietošanu.

Jau rakstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas  (“Moneyval”) 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojumā par Latvijas NILLTF novēršanas sistēmas efektivitāti tika analizēti 11 efektivitātes rādītāji, no kuriem divos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums.

Tiesiskais regulējums paredz, ka darbības joma UR reģistrā obligāti jāieraksta tikai darba devēju organizācijām, darba devēju organizāciju apvienībām un arodbiedrībām.

Tāpēc pasākumu plānā NVO sektora pilnveidei nākamajos trijos gados 5. virzienā –“Juridiskās personas un veidojumi” – paredzēts pastiprināti informēt sabiedrību, arī NVO, par juridisko personu un NVO riskiem, īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju NVO sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Paredzēts arī nodrošināt lielāku NVO sektora caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus.

94% NVO nav norādījušas darbības jomu

LV portāls jau rakstīja, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2019. gada izstrādātajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku ziņojumā “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski” secināja, ka Latvijā NILLTF jomā NVO netiek pietiekami uzraudzītas un to deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību. Kopumā 2017. un 2018. gada beigās 94% UR reģistrēto NVO nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu. Šāda veida pieeja rada labvēlīgus apstākļus NVO izmantošanai nelikumīgām darbībām, arī iesaistīšanai NILLTF darbībās, secina FID.

NVO parasti neveic tiešu un nepastarpinātu terorisma finansēšanu un atbalstīšanu – lielākoties NVO ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi. FID norāda: NVO var tikt iesaistītas jebkurā NILLTF shēmas posmā – līdzekļu vākšanā, legalizācijā un sadalē.

Darbības veids vai tā maiņa būtu jāreģistrē

FID uzskata, ka NVO būtu jāuzliek par pienākumu reģistrēt noteiktu darbības veidu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gadā. NVO būtu jāinformē Uzņēmumu reģistrs (UR) par darbības veida maiņu. Tāpat būtu nepieciešams mazināt tendenci, kad biedrību un nodibinājumu reģistrā bieži tiek atzīmēts darbības veids “citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”.

Informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Republikas delegācijas uzdevumu izpildi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā un Finanšu darījumu darba grupā”, kuru 14. aprīlī apstiprināja valdība, ieteikts NILLTF novēršanas sistēmas piektajā rīcības virzienā – “Juridiskās personas un veidojumi” – nodrošināt, ka NVO Uzņēmumu reģistrā reģistrē darbības veidu. Iekšlietu ministrija šo rekomendāciju iestrādās papildinātajā pasākumu plānā NILLTPF novēršanai laikposmam no 2020. gada līdz 2022. gadam un MK akceptēšanai iesniegs līdz šī gada 1. jūnijam.

Statistika nav pilnīga

Arī K. Zonberga atzīst, ka ir jāizstrādā normatīvo aktu grozījumi, lai sekmīgāk izpildītu NVO darbības jomu atklāšanas prasības. Patlaban biedrību un nodibinājumu darbības jomas var skatīt pēc šādiem sadalījumiem:

  • biedrību un nodibinājumu klasificēšana atbilstoši to darbības jomai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”;
  • saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE).

“Tiesiskais regulējums paredz, ka biedrības darbības joma UR reģistrā obligāti jāieraksta tikai darba devēju organizācijām, darba devēju organizāciju apvienībām un arodbiedrībām. Jau reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem šī nav obligāta prasība. Turklāt reģistrā biedrībām un nodibinājumiem ļauts norādīt vairākas darbības jomas vai izvēlēties sadaļu “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”. Tāpēc šobrīd pieejamā statistika par to, kurās nozarēs darbojas NVO, nav pilnīga,” skaidro K. Zonberga.

Kopumā UR reģistrā ir tikai 3617 ierakstu, turklāt norādīts nevis organizāciju skaits, bet gan darbības jomu kopskaits. UR reģistrā ir atrodamas organizācijas, kuras norādījušas daudz darbības jomu, piemēram, pat 11 darbības jomas, līdz ar to šajos datos organizācija uzrādās 11 reizes.

NVO ir norādījušas, ka klasifikators nav izveidots veiksmīgi un organizācijas nespēj atrast sev piemērotu jomu, it īpaši tādas organizācijas, kas darbojas pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā, tāpēc tās parasti atzīmē darbības jomu “Cits”. Turklāt NVO vēlas, lai darbības jomu reģistrāciju UR varētu veikt bez maksas. Valsts nodeva par reģistrāciju patlaban ir 11,38 eiro, liecina informācija UR mājaslapā.

K. Zonberga zina teikt, ka arī NACE kodu reģistrā, kuru uztur Valsts ieņēmumu dienests (VID), liela daļa NVO ir izvēlējušās norādīt, ka darbojas sabiedrisko organizāciju darbības jomā (41%), nevis norāda specifisku darbības jomu/nozari.

“Pētot to, cik daudz NVO atzīmējušas savu darbības jomu UR reģistrā un cik daudz VID, jāsecina, ka nav vēlams radīt jaunus klasifikatorus, bet jāizmanto viena datubāze, visticamāk, VID, jo tā ir valsts iestāde, kurai ikviena NVO iesniedz gada pārskatus,” uzskata LPA vadītāja. “Ja klasifikācija tiktu padarīta efektīvāka un darbotos pēc principa “vienas pieturas aģentūra”, varētu arī sasniegt mērķi – apkopot aktuālo informāciju par NVO. Tādēļ būtu vēlams klasifikatoru integrēt NVO gada pārskatu veidlapās.”

Lai veiktu kvalitatīvu monitoringu

Novērst nepilnības pašreizējos klasifikatoros nepieciešams arī tāpēc, lai varētu kvalitatīvi un regulāri monitorēt sektora tendences, uzsver K. Zonberga. Arī FID ir norādījis: lai mazinātu NVO sektora riskus, regulāri būtu veicama nozares izpēte un analīze.

K. Zonberga stāsta, ka līdz šim sektors nav izpētīts, tomēr NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2020. gada plānā nostiprināta apņemšanās, kas ietver divus punktus. Viens no tiem paredz izstrādāt priekšlikumus NVO sektora monitoringa sistēmas modelim, nosakot datu kopas, datu avotus, kā arī iezīmējot atbildīgās institūcijas par monitoringa sistēmas izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu. Par atbildīgo iestādi noteikta Finanšu ministrija (FM), UR, VID un citas. Īstenošanas laiks: 2020. gads. Tiek sagaidīts šāds rezultāts:

  • identificētas datu kopas un apjoms, datu avoti un monitoringa metodes;
  • noteikts, kura institūcija (vai institūcijas) ir atbildīga par NVO sektora monitoringa sistēmas izstrādi, atjaunošanu un uzturēšanu.

Savukārt otrs punkts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2020. gada plānā paredz informēt memoranda padomi par “Pasākumu plāna NILLTPF novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” pasākuma “Nodrošināt NVO sektora lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus” īstenošanas gaitu.

“Tieslietu ministrija ir apņēmusies veikt to, ko ir aicinājušas NVO, – korekti monitorēt, lai izvairītos no vispārinātiem datiem, kas met ēnu uz visu sektoru, nevis uz patiesajām riska NVO,” atzīst K. Zonberga.

Pārskatīs SLO regulējumu

“Pasākumu plāns NILLTPF novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” paredz, ka līdz 2021. gada martam FM izstrādās normatīvo aktu grozījumus SLO regulējumā. “Konceptā tiek pārskatīts atskaitīšanas process un tas, cik dažādas ir NVO pēc to darbības jomas un labuma saņēmējiem,” zina teikt LPA vadītāja.

LV portāls jau rakstīja, ka ziņojumā “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski” norādīts: NVO sektorā ievainojamību paaugstina skaidras naudas aprite, tāpēc būtu jānosaka prasība gada pārskatā nodalīt skaidrā un bezskaidrā naudā saņemtos ziedojumus. Par to iestājas arī LPA un VID. Patlaban Latvijas normatīvie akti neparedz pienākumu sniegt atskaites VID par to, kādā veidā tiek saņemts ziedojums – skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu.

Savukārt atbilstoši “Pasākumu plānam NILLTPF novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” FM līdz šī gada beigām izstrādās atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, arī papildinās gada pārskatu saturu, nodrošinot, lai tiek nodalīti ziedojumi un dāvinājumi skaidrā un bezskaidrā naudā.

LV portāls

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU