NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. septembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
4
4

Augsta riska NVO darījumi skaidrā naudā – trīs reizes lielāki nekā ienākumi

LV portāla infografika

Kultūras, atpūtas un sporta nevalstisko organizāciju (NVO) augsta riska darījumu kopsumma pērn un aizpērn skaidrā naudā bijusi trīs reizes lielāka nekā ienākumi, analizējot juridisko personu un NVO noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Lai gan nevalstiskās organizācijas Latvijā tieši nefinansē un neatbalsta terorismu, tomēr ir identificēti vairāki riski un tiek vērtēts, kā tos mazināt.

īsumā
  • Finanšu izlūkošanas dienests izstrādājis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku ziņojumu saistībā ar juridiskajām personām un nevalstiskajām organizācijām.
  • Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā nevalstiskās organizācijas netiek pietiekami uzraudzītas.
  • Nevalstisko organizāciju deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo to faktisko darbību – 94% reģistrēto NVO nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu.
  • Nevalstisko organizāciju saņemtās finanses ir iespaidīgas. Pēc VID datiem, pērn NVO kopējie ieņēmumi bijuši 505,5 miljoni eiro, no tiem 223,7 miljonus eiro saņēmušas sabiedriskā labuma organizācijas.
  • Starp augsta riska nevalstiskajām organizācijām minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā nekā iekasē.
  • Būtiski arī pašās nevalstiskajās organizācijās paaugstināt izpratnes un zināšanu līmeni par iespējamiem riskiem un to ietekmi uz organizācijas darbību un reputāciju.

Finanšu izlūkošanas dienests 2019. gada izstrādātajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku ziņojumā “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski” secinājis, ka Latvijā NILLTF jomā nevalstiskās organizācijas netiek pietiekami uzraudzītas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzrauga un kontrolē to, kā tiek ievērots nodokļu režīms, un tikai pastarpināti seko līdzi riskiem, kas saistīti ar NILLTF. Maksājumu kontroli ikdienas līmenī nodrošina pakalpojumu sniedzēji, kas iesaistīti darījumu veikšanā, – kredītiestādes, juridisko pakalpojumu sniedzēji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji u. tml.

Salīdzinoši nelielais aizdomīgu darījumu ziņojumu skaits (199 ziņojumi divu gadu laikā) varētu liecināt par nepieciešamību uzlabot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpratni par NVO riskiem, uzskata FID.

Kas ir augsta riska NVO

FID vadītāja Ilze Znotiņa NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē augusta beigās uzsvēra, ka starptautiskajā praksē par augsta riska NVO tiek uzskatītas:

  • reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas, kā arī organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību, izmitināšanas jautājumiem, veselības aprūpi, izglītību, pārstāvniecību vai citiem “labiem darbiem” (“good works”);
  • NVO, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss;
  • NVO, kas nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu vai kā darbības veidu norādījušas “citur nekvalificēta biedrība vai nodibinājums”.

Skaits aug, nav deklarēta darbības joma

FID secinājis, ka NVO skaits ar katru gadu pieaug. Gan 2017., gan 2018. gadā visbiežāk – apmēram 90% – reģistrētā nevalstiskās organizācijas forma ir biedrība, tad seko nodibinājumi, reliģiskās organizācijas un citi NVO veidi. Risku ziņojumā norādīts: kopumā 2017. gada beigās bija reģistrētas 25 989, bet 2018. gada beigās – 26 889 nevalstiskās organizācijas.

Pēc biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA), kas pārstāv nevalstiskā sektora intereses, 2017. gada datiem, TOP 3 sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomas ir sports (33%), labdarība (31%) un pilsoniskās sabiedrības attīstība (29%).

FID ziņojumā uzsvērts, ka nevalstiskās organizācijas deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo tās faktisko darbību. Kopumā 2017. un 2018. gada beigās 94% UR reģistrēto nevalstisko organizāciju nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu. Šāda veida pieeja rada labvēlīgus apstākļus NVO izmantošanai nelikumīgām darbībām, arī iesaistīšanai NILLTF darbībās.

NVO sektorā ievainojamību paaugstina skaidras naudas aprite, tāpēc būtu jānosaka prasība gada pārskatā nodalīt skaidrā un bezskaidrā naudā saņemtos ziedojumus.

FID uzskata, ka nevalstiskajām organizācijām būtu jāuzliek par pienākumu reģistrēt noteikts darbības veids atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gadā. Nevalstiskajām organizācijām būtu jāinformē Uzņēmumu reģistrs par darbības veida maiņu. Tāpat būtu nepieciešams mazināt tendenci, kad biedrību un nodibinājumu reģistrā bieži tiek atzīmēts darbības veids “citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”.

Savukārt LPA direktore Kristīne Zonberga skaidro, ka MK noteikumi stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, bet tie nenosaka obligātu prasību jau dibinātajām organizācijām Uzņēmumu reģistrā iesniegt ziņas par darbībai atbilstošu jomu, tādēļ attiecīgās ziņas reģistrā iesniedz jaundibinātas organizācijas vai organizācijas, kas pašas izvēlas iesniegt informāciju par savu darbības jomu.

Ieņem 505,5 miljonus eiro

Nevalstisko organizāciju saņemtās finanses ir iespaidīgas. Pēc VID datiem, pērn nevalstisko organizāciju kopējie ieņēmumi bijuši 505,5 miljoni eiro, no tiem 223,7 miljonus eiro saņēmušas sabiedriskā labuma organizācijas. Visvairāk naudas – 88,7 miljonus eiro NVO, bet 40,3 miljonus eiro SLO – organizācijas saņēmušas ziedojumos, bet no saimnieciskās darbības gūti attiecīgi 118,2 miljoni eiro un 40,1 miljons eiro. Turklāt saimnieciskā darbība pakāpeniski pieaug, pērn tā veidoja jau 34% no visiem ieņēmumiem.

2017. gadā nevalstiskās organizācijas nodokļos samaksājušas 49,6 miljonus eiro un nodarbinājušas kopumā 21 231 cilvēku.

Vislielāko saņemto maksājumu kopsummu 2017. un 2018. gadā ir saņēmušas sporta biedrības un nodibinājumi, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kultūru un atpūtu, sociālā atbalsta pasākumiem, reliģiju, kā arī tiesiskuma un interešu aizstāvību. Šo NVO saņemto maksājumu kopsumma veido 16% no visu nevalstisko organizāciju kontā saņemtajiem maksājumiem, norādīts riska ziņojumā.

Skaidrā izmaksā trīs reizes vairāk nekā iekasē

Pēc FID datiem, starp augsta riska NVO minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā nekā iekasē. 2017. un 2018. gadā kultūras un atpūtas nevalstisko organizāciju kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,56 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā – 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējuši 2,4 miljonus eiro, bet izdevuši 6,62 miljonus eiro.

K. Zonberga šo skaidras naudas iemaksas un izmaksas nesakritību skaidro ar to, ka, iespējams, nav ņemti vērā NVO iepriekšējo gadu skaidras naudas uzkrājumi.

Risku ziņojumā “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski” norādīts, ka NVO sektorā ievainojamību paaugstina skaidras naudas aprite, tāpēc būtu jānosaka prasība gada pārskatā nodalīt skaidrā un bezskaidrā naudā saņemtos ziedojumus. Par to iestājas arī LPA un VID. Patlaban Latvijas normatīvie akti neparedz pienākumu sniegt atskaites VID par to, kādā veidā tiek saņemts ziedojums – skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu.

Tiesa, pēc LPA datiem, pēdējos trīs gados – no 2016. līdz 2018. gadam – aptuveni 4350 jeb 19% no visām nevalstiskajām organizācijām nav iesniegušas obligātos gada pārskatus.

Kas būtu jādara?

Lai mazinātu NVO sektora riskus, FID ieskatā regulāri būtu veicama nozares izpēte un analīze. Risku mazināšanai ieteikts izmantot iespējas konsultēties ar ārvalstu nevalstiskajām organizācijām un piedalīties starptautiskos pasākumos un konferencēs, kur ar viedokļiem un zināšanām dalās nozares profesionāļi un eksperti, tādējādi veicinot izpratnes līmeni par NILLTF negatīvo ietekmi. Būtiski arī pašās nevalstiskajās organizācijās paaugstināt izpratnes un zināšanu līmeni par iespējamiem riskiem un to ietekmi uz organizācijas darbību un reputāciju.

LPA savukārt uzsver, ka būtu jānoskaidro, cik īsti ir aktīvo NVO, jāpārskata grāmatvedības uzskaites regulējums un atskaišu veidlapas, kā arī skaidrāk jānosaka, kas ir biedru labuma un sabiedriskā labuma organizācija.

VID norāda NVO iesniegtajos gada pārskatos nereti tiek konstatēts, ka biedru naudās un ziedojumus tiek iekļauti saņemtie naudas līdzekļi, kas faktiski ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības (mēneša maksas par pulciņiem, deju nodarbībām u. c.). Tādējādi būtu nepieciešams skaidri definēt jēdzienu “biedra nauda”.

No iesniegtajiem gada pārskatiem ne vienmēr var gūt pilnīgu informāciju par nevalstisko organizāciju finanšu līdzekļiem, jo organizācijām, kuras savu grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, iesniedzot gada pārskatus, ir tiesības neaizpildīt bilances aktīva un pasīva posteņus, tādējādi gada pārskatā netiek arī atspoguļota informācijas par fondos uzkrātajiem naudas līdzekļiem, norāda VID.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU