NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
8
8

Precizēs NVO klasifikāciju

Avots: pētījums “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi”.

LV portāla infografika

Tieslietu ministrija pilnveidos normatīvos aktus par nevalstisko organizāciju (NVO) darbības jomu klasifikatoru un izstrādās NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām organizācijām, kas vairāk neveic savu darbību. Savus priekšlikumus klasifikācijas pilnveidošanai izstrādājusi arī domnīca “Providus”, pētījumā akcentējot biedrību un nodibinājumu problēmas un iespējamos risinājumus.

īsumā
  • Patlaban normatīvie akti neparedz obligātu pienākumu reģistrēt NVO darbības jomu, lai gan sektorā darbojas aptuveni 25 000 NVO, kuru saņemto maksājumu kopsumma gadā ir ap 500 miljoniem eiro.
  • Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu Tieslietu ministrijai devusi Finanšu sektora attīstības padome.
  • Plānots izstrādāt NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas vairāk neveic savu darbību.
  • “Providus” pētnieku piedāvātais risinājums: noteikt pienākumu katrai biedrībai un nodibinājumam ikgadējā pārskatā norādīt arī savas darbības jomas.

LV portāls jau vairākkārt ir rakstījis, ka Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) jomā NVO netiek pietiekami uzraudzītas un to deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo faktisko darbību.

91% nav konkrētas darbības jomas

Patlaban normatīvie akti neparedz obligātu pienākumu reģistrēt NVO darbības jomu, lai gan sektorā darbojas aptuveni 25 000 NVO, kuru saņemto maksājumu kopsumma gadā ir ap 500 miljoniem eiro, norādīts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma kopsavilkumā par 2017.–2019. gadu. Pēc FID datiem, pārskata periodā 91% NVO nav norādījušas konkrētu darbības jomu.

Iepriekš FID ir atzinis, ka NVO būtu jāuzliek par pienākumu reģistrēt noteiktu darbības veidu atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gadā. NVO būtu jāinformē Uzņēmumu reģistrs par darbības veida maiņu. Tāpat būtu nepieciešams mazināt tendenci, kad biedrību un nodibinājumu reģistrā bieži tiek atzīmēts darbības veids “citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”.

Kas ir augsta riska NVO

Balstoties uz NVO darbības jomu un iezīmēm, Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir identificējusi augstam terorisma finansēšanas (TF) riskam pakļautās NVO – reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas, organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību, izmitināšanas jautājumiem, veselības aprūpi, izglītību, pārstāvniecību vai citu “labo darbu” (“good works”). Taču katrā valstī augsta riska NVO kopā var ietilpt citas darbības jomas un iezīmju NVO.

Identificēts, ka Latvijā par NVO, kam piemīt riskus paaugstinoši faktori, var uzskatīt Latvijā reģistrētas NVO:

  • kuru darbības joma atbilst augsta riska NVO FATF definīcijai;
  • kuras dibinātas ar mērķi īstenot aktivitātes starptautiskā līmenī;
  • kuras nav norādījušas konkrētu nodarbošanās jomu vai kā darbības jomu norādījušas “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums”;
  • kuras, uzsākot vai uzturot darījuma attiecības, atsakās precizēt nodarbošanās jomu un sniegt detalizētu darījuma pamatojumu;
  • kuras veic darījumus ar augsta riska valstīm.

FID secinājis, ka atbilstoši Latvijā reģistrēto NVO darījumu apjomam NVO kopai, kam piemīt TF riskus paaugstinoši faktori, atbilst mazāk nekā 1% no visiem NVO darījumiem. Pārskata periodā darījumi NVO kontos notikuši galvenokārt Latvijas robežās.

Lai arī NVO savas darbības specifikas dēļ var tikt iesaistīti TF darbībās, tomēr nevar izslēgt NVO iesaisti arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībās un nodokļu apiešanas shēmās. Pēc FID saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem ir ierosinātas lietas, pamatojoties uz Krimināllikuma 218. panta otro daļu “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas”, kā arī uz 195. panta trešo daļu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”.

Nav skaidra priekšstata par sektoru

Ar saviem priekšlikumiem pētījumā “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” aprīļa sākumā klajā nākuši vairāki sabiedriskās politikas centra “Providus” eksperti.

Tajā secināts: lai arī pastāv daudzi dažādi instrumenti, kā iegūt un apkopot informāciju par NVO darbību, neviens no tiem nedod skaidru priekšstatu nedz par NVO sektoru, nedz par pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ļaujot tās izdalīt no NVO un iegūt izsmeļošu informāciju par organizāciju darbības jomām, saimnieciskās darbības aktivitātēm.

“Nezinot NVO darbības jomas, nav iespējams spriest, kurās nozarēs sabiedriskais sektors ir spēcīgs un kurās – vājš, cik NVO savas darbības jomā cenšas sasniegt bezpeļņas organizācijām raksturīgos mērķus un kuras organizācijas ir slēptie komersanti, nav iespējams arī izvērtēt NVO sektora pienesumu konkrētai nozarei (piemēram, kultūra, izglītības, sociālie jautājumi, pilsoniskās sabiedrības attīstība),” norāda domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.

“Providus” uzsver: neskaidra kopēja nevalstiskā sektora aina rada negatīvas sekas, šī nenoteiktība arī rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru, uz ko norāda FID.

Lai informācija par NVO būtu pilnīga un visaptveroša, pētījuma eksperti iesaka veikt būtiskus uzlabojumus pašreizējā kārtībā, nosakot pienākumu visām NVO norādīt savu darbības jomu un būtiski grozīt MK noteikumus Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”.

Pētnieku piedāvātais risinājums: noteikt pienākumu katrai biedrībai un nodibinājumam ikgadējā pārskatā norādīt arī savas darbības jomas. Tas prasītu vienošanos par piemērotāko NVO darbības jomu klasifikatoru, kā arī nelielus tehniskus grozījumus elektroniskajā gada pārskatu iesniegšanas sistēmā, saka I. Kažoka.

Uzdevums ministrijai – sakārtot klasifikācijas problēmas

Sakārtot NVO klasifikācijas problēmas – šādu uzdevumu martā Tieslietu ministrijai devusi Finanšu sektora attīstības padome (FSAP), kas izskatījusi ministrijas sagatavoto ziņojumu “Priekšlikumi pasākumiem nevalstisko organizāciju terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanai un mazināšanai”.

Tieslietu ministrija skaidro, ka no FSAP saņēmusi vairākus uzdevumus. Viens no tiem ir  pilnveidot MK noteikumus Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” par NVO darbības jomu klasifikatoru: visiem NVO būs pienākums norādīt pārskatāmu darbības jomu, kas sniegs trešajām personām skaidru un ticamu informāciju par to, ar ko nodarbojas konkrētā NVO. Plānots arī izstrādāt NVO “vienkāršotās likvidācijas” regulējumu attiecībā uz tām NVO, kas savu darbību vairāk neveic. Tas būtu analoģiski tam, kā tas ir noteikts attiecībā uz citiem tiesību subjektiem, lai nepastāvētu t. s. “čaulas juridiskās personas”. Ministrija arī izvērtēs dažādo NVO atbilstību biedrību un nodibinājumu tiesiskajam statusam. 

Šobrīd Uzņēmumu reģistrā tikpat kā nav pieejama informācija par to, ar ko nodarbojas reģistrētās biedrības. Līdz ar to tās ir klasificējamas kā augsta riska subjekti, attiecībā uz kuriem ir jāveic papildu pārbaudes pirms banku kontu atvēršanas, jāveic padziļināta darījumu kontrole utt. Tieslietu ministrija kopā ar NVO un Finanšu nozares asociāciju ir panākusi vienošanos, ka šo risku novēršanai tiks precizēta NVO klasifikācija, kas atbilstu faktiskajām NVO un banku vajadzībām.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU