Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Biedrību un nodibinājumu klasificēšana vai grupēšana atbilstoši darbības jomai ir priekšnoteikums efektīvai sektora analīzei un uzraudzībai, kā arī datos balstītas pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas izveidei.
Latvijā pastāv vairāki valsts iestāžu uzturēti datu reģistri, kuros tiek apkopota informācija par organizāciju darbību, taču uzkrātā informācija reģistros ir fragmentēta un par vienu organizāciju reģistrā uzkrātie dati var atšķirties. Atšķiras pat tādi dati, kuriem būtu jābūt vienādiem. Tas ne tikai nedod skaidru priekšstatu par sektoru, bet arī rada negatīvas sekas, jo:
2016. gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”. To sākotnējais mērķis – veidot reģistru, kurā apkopot datus par biedrībām un nodibinājumiem un to īstenotajiem pasākumiem savas darbības jomas griezumā, ko izmanto politikas plānošanai un koordinācijas procesā, kā arī lai veicinātu sektora pārskatāmību. Tas ir, klasifikatora reģistrs tika plānots kā platforma, kurā potenciālie atbalstītāji varētu atlasīt biedrības un nodibinājumus, lai piešķirtu finansējumu vai ziedotu.
Tikai viena desmitā daļa organizāciju ir norādījušas savu darbības jomu.
Tomēr jau pirmajos noteikumu darbības gados tika secināts, ka reģistra dati nesasniedz mērķi, proti, tā kā tiesiskais regulējums neuzliek obligātu prasību reģistrēt jomu, lielākā daļa biedrību un nodibinājumu to nedara. Tikai viena desmitā daļa organizāciju ir norādījušas savu darbības jomu. Turklāt nereti organizācijas norāda vienlaikus vairākas darbības jomas, kas nerada skaidru priekšstatu par to, ar ko tās nodarbojas. Pētot organizācijas, kuras ir norādījušas vairākas jomas vienlaikus, secināms, ka šāda rīcība radusies, lai norādītu mērķa grupu, darbības metodes vai aktivitāšu loku, ko tās īsteno, lai sasniegtu organizācijas izvirzīto mērķi. Iespējams, šo varēja novērst praksē, piedāvājot biedrībām un nodibinājumiem metodisko atbalstu.
Otrs būtiskākais šķērslis veiksmīgai klasifikatora ieviešanai bija tā neatbilstība sektora specifikai – vairāku jomu organizācijas, it īpaši tās, kuras darbojas starpnozaru, labdarības, demokrātisko vērtību stiprināšanā, attīstības sadarbības un citās horizontālo jautājumu jomās, – neatrada pilnībā atbilstošu klasifikāciju savai darbībai. Līdzīga problēmsituācija ir ar NACE koda klasifikatora izmantošanu, kas ir pielāgots komercdarbības, ne bezpeļņas sektoram, jo paredz Uzņēmumu reģistrā norādīt pamatdarbību pēc uzņēmējdarbības veida.
Lai gan 90% organizāciju ir reģistrējušas savu pamatdarbības veidu, no tām 39% ir norādījušas NACE kodu 94.99 “Citur neklasificētu organizāciju darbība”, līdz ar to arī šis klasifikators nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrību un nodibinājumu darbības jomām un aktivitātēm. Tas, kādēļ organizācijas atzīmē šo NACE kodu, saistās ar to, ka biedrību un nodibinājumu darbības mērķis nav komerciāls un, pat ja tiek veikta saimnieciskā darbība, to nav iespējams pielīdzināt komersantiem komercdarbībai pēc būtības. Tāpat daļa organizāciju norāda, ka nav iespējams atrast atbilstošu kategoriju, piemēram, ja organizācija darbojas pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā vai citās sabiedriskam labumam mērķētās jomās. Jāpiemin, ka Igaunija ir atradusi risinājumu, pielāgojot NACE klasifikatoru Igaunijas ekonomiskajai specifikai, kas vienlaikus der arī biedrībām un nodibinājumiem, un šāda metode ļauj atzīmēt darbības jomas kodu, balstoties uz ekonomisko aktivitāti vai darbības mērķi.
Papildus Latvijā eksistē vēl citi reģistri, piemēram, Sabiedriskā labuma organizāciju, sociālo pakalpojumu reģistrs, Muzeju reģistrs un citi, tāpat šobrīd tiek diskutēts par lobija reģistra ieviešanu līdz ar interešu pārstāvniecības atklātības regulējuma apstiprināšanu. Kā pētījumā tika secināts, informācija reģistros par vienu organizāciju var atšķirties un būt pat pretrunīga, tādēļ būtiski ir virzīties uz “vienas pieturas aģentūras” principu, kas mazinās administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, tāpat arī valsts iestādēm, kuras uztur pašreizējos reģistrus. Vienots reģistrs novērstu pretrunīgās informācijas iespējamību. Pētījumā, kā arī diskusijās ar valsts pārvaldi tiek piedāvāts koncentrēties uz diviem reģistriem:
1) VID Elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS), kurā ik gadu biedrības un nodibinājumi iesniedz aktuālo informāciju, taču ir nepieciešami uzlabojumi gada pārskatu veidlapās, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta tāda informācija un tādā formātā, kura nepieciešama, lai sniegtu pārskatu par sektoru, kas ļautu veikt kvalitatīvu sektora monitoringu un risinātu jautājumus, kuri izklāstīti raksta ievadā;
2) Uzņēmumu reģistru, kurā tiek iesniegta informācija par organizāciju tās dibināšanas vai izmaiņu veikšanas gadījumos. Turklāt nepieciešams nodrošināt, lai starp EDS un Uzņēmumu reģistra sistēmām notiktu datu apmaiņa, kā arī sniegt piekļuvi informācijai, izmantojot atvērto datu risinājumus, kas būtu pieejami un izmantojami politikas plānotājiem, pētniekiem, finanšu uzraugiem, potenciālajiem atbalstītājiem un sabiedrībai kopumā.
Aicinājums par biedrību un nodibinājumu klasifikācijas sistēmas uzlabojumiem no nevalstiskā sektora ir ticis virzīts gadiem, tomēr netika saklausīts no politikas veidotājiem. Viņu dienaskārtībā šis jautājums nonāca tikai pēc Finanšu izlūkošanas dienesta nevalstisko organizāciju sektora izvērtējuma, kurā bija norādīts uz jomu nereģistrēšanu vai reģistrētās jomas neatbilstību organizācijas faktiskajai darbībai, kas rada šaubas par sektora darbību kopumā. Tas savukārt met ēnu uz visu NVO sektora reputāciju, lai gan tās bija sekas laikus nerisinātām problēmām.
Tāpēc no nevalstiskā sektora puses esam izdarījuši savu mājasdarbu – esam veikuši ne tikai skaidrojošo darbu iesaistītajām pusēm (ne tikai valsts pārvaldei, bet arī finanšu sektora institūcijām), bet arī padziļinātu izpēti, uz kā pamata piedāvājam faktos balstītus risinājumus. Tieslietu ministrija ir saklausījusi problēmas būtību un apņēmusies uzlabot biedrību un nodibinājumu klasifikācijas noteikumus. Tāpat plānots rast risinājumus, lai notiktu izmaiņas un EDS un Uzņēmumu reģistra reģistros un tiktu radīta tāda sistēma, kas ir pielāgota NVO specifikai, nodrošina korektu informāciju, ir ērti lietojama un pieejama visām ieinteresētajām pusēm.
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” 2020. gada oktobrī uzsāka projektu “Pētījumi par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020–2024”, kura mērķis ir sagatavot regulārus pārskatus par pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību Latvijā, to attīstības tendencēm un nepieciešamiem tiesiskās un finanšu vides uzlabojumiem. Projekts kopumā ilgs 4,5 gadus. Pirmais pētījums – “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi”. Pētījuma autori: domnīcas “Providus” pētnieces Iveta Kažoka, Agnese Frīdenberga, Līga Stafecka, Sintija Tarasova. Ar pētījumu “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” saturu var iepazīties Latvijas Pilsoniskās alianses mājaslapā.
