Plāno noteikt pakāpeniskāku sadales tarifu kāpumu mājsaimniecībām

Kāda ir pašreizējā situācija

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, līdz ar to mājsaimniecībām būtiski pieauga maksa par jaudas uzturēšanu. Jau rakstīts, ka tarifs sastāv no fiksētās un mainīgās daļas (maksa par elektroenerģijas piegādi – tarifa mainīgā daļa, kas atkarīga no patēriņa; maksa par jaudas uzturēšanu – tarifa fiksētā daļa).

Lai sadārdzinājums nebūtu tik sāpīgs, 21. septembrī tika grozīts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas noteica, ka no šī gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām par 60% tiek samazināta elektroenerģijas sadales tarifa daļa par jaudas uzturēšanu jeb fiksēto maksājumu.

12. oktobrī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus trijos dažādos ar enerģētikas nozari saistītos likumprojektos  – “Grozījumos likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, “Grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā” un “Grozījumos Enerģētikas likumā”. Priekšlikumi tapuši sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).

Likumprojektu anotācijās skaidrots, ka elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023. gada vasarā izgaismojušas vairākas regulējuma nepilnības.

Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas vasarā bija straujas un tā vietā, lai veicinātu kopīgu virzību uz efektivitāti, radīja drīzāk pretēju iespaidu – uzticības mazināšanos gan pakalpojuma sniedzējam, gan valsts pārvaldei kā sabiedrības interešu aizstāvei.

Tautsaimniecības komisija 24. oktobrī nolēma virzīt likumprojektus uz pirmo lasījumu Saeimā.

Nosacījumi tarifu vērtību pārskatīšanai

Grozījumu mērķis ir veicināt regulēto pakalpojumu paredzamību – īpaši enerģētikas sektorā, kurā atsevišķi pakalpojuma sniedzēji apkalpo ļoti daudz lietotāju, tai skaitā mājsaimniecības.

Viens no likumprojektu autoriem, Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Tautsaimniecības komisijas sēdē 17. oktobrī, iepazīstinot deputātus ar visiem trijiem likumprojektiem, uzsvēra ka tiesību akti ietver priekšlikumus par to, kā nākotnē regulēt sadales tarifu pieaugumu, jo arī turpmāk tiks pārskatīti gan sadales, gan pārvades tīklu tarifi, ņemot vērā situāciju elektroenerģijas tirgū, kā arī pārvērtējot to, kādā veidā izmaksas tiek attiecinātas uz lietotājiem.

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ietver divas izmaiņas. Pirmās paredz papildināt 9. panta pirmo daļu ar 3.¹ apakšpunktu, nosakot SPRK nosacījumus tarifu vērtību pārskatīšanai pakalpojumu sniedzējiem. Šajā gadījumā tas attiecas uz dabasgāzes sadali un pārdali un elektroenerģijas sadales un pārvades tarifiem.

Savukārt likuma 14. pants paredz, ka regulators reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finanšu pārskatu. Pants tiek papildināts, nosakot pienākumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ikgadējā ziņojumā Saeimai ietvert tarifu vērtības un informāciju par nacionāla mēroga pakalpojuma sniedzēju plānoto un faktisko izmaksu novirzēm.

Nacionāla mēroga ir tāds pakalpojumu sniedzējs, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par 100 000 lietotāju vai kura piegādātās enerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 kilovatstundu.

“Šādi ierobežojumi noteikti tāpēc, lai slogs nebūtu pārmērīgs dažādiem maziem sadales sistēmas operatoriem, kas pastāv Latvijā. Mūs interesē tikai viens lielais sadales sistēmas operators – akciju sabiedrība “Sadales tīkls”,” skaidroja deputāts.

Jāprognozē nākotnes tarifi

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumu papildina ar nosacījumu, ka elektroenerģijas pārvades, kā arī sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā jāietver informācija par abu sistēmu infrastruktūras plānoto attīstību un mērķiem, lietotāju nākotnes vajadzībām, prognozēto tarifu dinamiku u. c. rādītājiem.

“Patlaban nezinām, kāda ir nākotnes tarifu prognoze, šāda analīze nav pieejama. Regulatoram, sadarbojoties ar sistēmu operatoriem, tā būtu jāizstrādā, lai izvairītos no situācijām, ka tarifi daļai sabiedrības nāk kā pārsteigums, un mēs spētu prognozēt izmaksas,” skaidroja J. Patmalnieks.

Noteiks tarifu griestus

Plānotās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā arī nosaka, cik daudz tarifs var pieaugt. “Šovasar piedzīvojām situāciju, ka tarifs atsevišķām lietotāju grupām pieauga vairākkārt. Tas nav pieļaujams. Kopumā šie grozījumi nodrošinās zināmu makroekonomisko stabilitāti saistībā ar regulētajiem tarifiem,” uzsvēra J. Patmalnieks. “Viens no ekonomistu iebildumiem tarifu pārskatīšanas procesā bija par to, ka tarifus sistēmas operatori var iesniegt tādus, kādus uzskata par nepieciešamiem, nav pieauguma griestu. Ar likuma grozījumiem tiks noteikti zināmi ierobežojumi.”

Elektroenerģijas tirgus likumā ietverts priekšlikums Pārejas noteikumiem par 2023. gada vasarā apstiprināto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu. Grozījumi likumā paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim elektroenerģijas sadales tarifa jaudas maksājuma pieaugums mājsaimniecību lietotājiem tiks piemērots pakāpeniski, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju un izmaiņu prognozējamību iedzīvotājiem arī nākotnē.

Likumprojektā “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” paredzēts mājsaimniecības lietotājiem noteikt elektroenerģijas sadales pamata tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus divpadsmit mēnešu periodā (sākot ar 1. jūliju, ir divu veidu tarifi – pamata un speciālie –, kas atšķiras ar fiksētās un mainīgās daļas īpatsvaru) vērtību kategorijā ar vienfāzes (1F) un trīsfāžu (3F) pieslēgumiem un strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri (A).

Balstoties uz priekšlikumu, SPRK būs pienākums izstrādāt metodiku maksimālā tarifu vērtības pieauguma noteikšanai.

Valsts finansējums tarifa izlīdzināšanas vajadzībām rezervēts līdz 50 miljoniem eiro un ir ietverts 2024. gada valsts budžeta prioritāro pasākumu sarakstā.

Kāpēc nav atbalsta lielākam pieslēgumam

Atbildot uz jautājumu, kāpēc fiksētie pieauguma griesti netiek noteikti mājsaimniecībām, kuras izmanto vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumu ar lielāku strāvas lielumu par 25 A, J. Patmalnieks argumentēja, ka izvēlētie pieslēguma veidi ir izplatītākie mājsaimniecībās. Konsultējoties ar KEM, ir secināts, ka tieši šiem pieslēgumiem ir jāsaglabā atbalsts.

Izvēlētie pieslēgumi saskaņā ar AS “Sadales tīkls” sniegto informāciju aptver vairāk nekā 95% mājsaimniecību.

Savukārt deputāts Jānis Vitenbergs norādīja, ka kopumā ir vairāk nekā 30 tūkstoši mājsaimniecību ar trīsfāzes pieslēgumu un ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 32 A vai 40 A. Tām fiksētās daļas lēciens mēnesī no nākamā gada 1. janvāra ir no 8 eiro uz 36 eiro (40 A) un no 6,40 eiro uz 30 eiro (32 A). “Būtu svarīgi saprast, kas ir šīs mājsaimniecības, vai tās var atteikties no tik lielām jaudām,” sacīja J. Vitenbergs.

“Sadales tīkls” precizē, ka pieslēguma jauda pārsniedz 25 ampērus aptuveni 47 000 mājsaimniecībās jeb 5% no pieslēgumu skaita.

To vidū ir gan vienas fāzes, gan trīs fāžu pieslēgumi. Jāņem vērā, ka šis skaitlis mainās, jo klienti turpina pārskatīt sev nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Aicina izvēlēties piemērotāko pieslēgumu

KEM aicina mājsaimniecības rūpīgi izvērtēt savā mājoklī uzstādīto pieslēguma jaudu.

Pārdomāta izvēle, kas balstīta patēriņa paradumu un ikdienā izmantoto elektroierīču izvērtējumā, var samazināt daļu no jaudas uzturēšanas maksas (fiksētā tarifa daļa).

No šī gada maija līdz oktobra sākumam vairāk nekā 28 000 lietotāju ir samazinājuši elektroenerģijas pieslēguma jaudu, tā samazinot arī savu ikmēneša elektroenerģijas rēķinu.

Grozījumi Enerģētikas likumā

Savukārt Grozījumi Enerģētikas likumā nosaka dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā ietvert informāciju par infrastruktūras plānoto attīstību un attīstības mērķiem, tarifu prognozi, dabasgāzes tirgus attīstības tendencēm nacionālā un reģionālā līmenī u. c.

Arī šie grozījumi paredz, ka regulatoram būs jānosaka tarifu izmaiņu maksimālie ierobežojumi.