FOTO: Freepik
Tuvojas apkures sezona, kad aktuāls kļūst jautājums par siltumenerģijas nodrošināšanu. Tā kā enerģijas cenas arvien saglabājas augstas, ikvienam ir svarīgi gan pārdomāti tērēt energoresursus, gan arī taupīt, kur un kā tas iespējams. Daži taupības pasākumi būtu jāveic daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieku kopībai, bet dažus darbus var veikt arī katrs mājokļa saimnieks pats. LV portāls skaidro, kā ietaupīt siltumenerģiju, gāzi un elektrību.
Akciju sabiedrības “Latvenergo” Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena iesaka mājoklī uzturēt optimālo temperatūru: to regulēt, ja ir tāda iespēja. “Katrs lieki paaugstināts temperatūras grāds palielina enerģijas patēriņu pat 5%, tādēļ, piemēram, apkures sezonā būs lietderīgāk un arī veselīgāk uzvilkt papildu apģērba kārtu, nevis pārlieku paaugstināt telpas temperatūru un staigāt mājās vasaras apģērbā. Vēlamā temperatūra mājoklī ir 20–22 grādi dienā, savukārt naktī – par 3–4 grādiem zemāka. Bet pārējā laikā, atrodoties ārpus mājas, vēlams temperatūru pazemināt robežās no 16 līdz 18 grādiem,” skaidro centra vadītāja.
Iepriekšējā apkures sezonā, salīdzinot ar periodu pirms gada, galvaspilsētas iedzīvotāji savos mājokļos ir ietaupījuši aptuveni 6% siltumenerģijas, informē akciju sabiedrības “Rīgas siltums” (RS) sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Roze. Viņa norāda: viens no efektīvākajiem veidiem, kā ietaupīt siltumenerģiju, ir apkurināmās telpas temperatūru samazināt par vienu grādu – tādā veidā var ietaupīt līdz 6% no vajadzīgā siltumenerģijas patēriņa. Šādas izmaiņas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jānosaka ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, iegūstot 50% plus vienu balsi.
“Pazeminātu iekštelpu apkures temperatūras režīmu var iestatīt gan dienas, gan nakts laikā. Savukārt telpās, kuras netiek izmantotas, vai arī ilgstošas prombūtnes laikā temperatūru var samazināt līdz 16, 17 grādiem. Par iespēju samazināt telpas temperatūru jāsazinās ar savas ēkas apsaimniekotāju,” norāda J. Roze.
VAIRĀK PAR TĒMU>>
Lai regulētu siltumu un nepieļautu telpas pārkaršanu, ieteicams izmantot regulējošo armatūru – termoregulatoru. Šī ierīce ir aprīkota ar termostatu, lai nodrošinātu komforta temperatūru telpās. Tas mēra istabas temperatūru un atbilstoši uzstādītajai vēlamajai temperatūrai izmaina siltuma padevi radiatorā.
Ventiļa termostati gan pēc cenas, gan funkcionalitātes ir ļoti dažādi, tirgus piedāvājumā ir vairāk nekā 50 to veidu. Vienkāršākajiem termostatiem režīmu var regulēt ar roku. Pagriežot vārstu līdz skaitlim “3”, telpā tiks uzturēti aptuveni 18, 20 grādi. Termoregulators noslēgs siltuma padevi radiatoram, kad telpas temperatūra sasniegs iestatīto.
J. Roze norāda:
Lai uzstādītu dzīvoklī termoregulatoru, mājas kopības lēmums nav nepieciešams, bet ir vajadzīgs saskaņojums ar ēkas apsaimniekotāju.
Lai termoregulators nodrošinātu temperatūru atbilstoši tā iestatījumiem, svarīgi ir pārbaudīt, vai radiatori un termoregulatori nav aizsegti ar bieziem aizkariem un mēbelēm. Aizsedzot sildiekārtas, tiek palielināts siltumenerģijas patēriņš un samazināta telpu temperatūra.
Apkures sezonā noteikti jāvēdina telpas, lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, uzver RS pārstāve.
Lai nodrošinātu efektīvu vēdināšanu, divas līdz četras reizes dienā pilnīgi jāatver logs uz 5–10 minūtēm.
Ilglaicīga logu atvēršana vēdināšanas režīmā ir ļoti izšķērdīga. Tās laikā caur logu izplūst daudz siltuma. Svarīgi šajā laikā aizgriezt regulējošās armatūras vārstu, lai nepieļautu siltuma patēriņu vēdināšanas laikā.
Apkures sezonas laikā, kad vien tas iespējams, ieteicams izmantot saules siltumu, atverot logu žalūzijas, it sevišķi dienvidu pusē. Aiz radiatoriem var novietot siltumu atstarojošu materiālu.
Pirms apkures sezonas radiatori būtu kārtīgi jāiztīra ar putekļusūcēju.
Daudzviet dzīvokļos ir uzstādīti gāzes apkures katli, kas siltumenerģiju ražo uz vietas. Energoefektivitātes centrā norāda, ka jāpievērš uzmanība apkures sistēmas apkopei. Tā jāveic regulāri un atbilstoši ražotāja norādītajai informācijai, jo pat daži milimetri sodrēju un slikti noregulēts gāzes deglis var palielināt enerģijas patēriņu par 5–10%. Tāpat jāpārskata tādas apkures sistēmas komponentes kā sūkņi, filtri, vārsti. Apkures katla apkopi vēlams uzticēt zinošam speciālistam – katlu apkopes meistaram.
Ja gāzes apkures katls ir vecāks par 15 gadiem, tad visticamāk, iekārta vairs nedarbojas tik efektīvi. Būtu vērtīgi to nomainīt pret jaunu, energoefektīvu iekārtu, piemēram, kondensācijas tipa gāzes apkures katlu. Tas ļaus dabasgāzi patērēt efektīvāk, jo šāda veida apkures katls ne tikai sadedzina kurināmo, bet arī papildus kondensē degšanas procesā radušos ūdens tvaiku. Tādējādi tiek iegūts vairāk siltumenerģijas, salīdzinot ar tradicionālajām iekārtām, piemēram, konvencionālo gāzes katlu.
Turklāt kondensācijas gāzes katls savienojumā ar zemas temperatūras apkures sistēmu var samazināt ikgadējo gāzes patēriņu, kā arī izmaksas pat par 20%.
Energoefektivitātes centrā norāda, ka ievērojamu daļu no kopējā mājokļa dabasgāzes patēriņa veido karstā ūdens sagatavošana, tādēļ īpaši svarīgi ir to optimizēt. Vispirms vēlams noregulēt ūdens temperatūru apkures sistēmā robežās no 55 līdz 59 grādiem. Ja temperatūra ir zemāka par 55 grādiem, tad ūdens apgādes sistēmā veidojas cilvēka veselībai kaitīgi un nevēlami mikroorganismi, bet, ja temperatūra ir augstāka par 59 grādiem, tad lieki tiek palielināts enerģijas patēriņš.
Lai efektīvi izmantotu ūdeni, īpašs ieteikums ir ūdens jaucējkrānus aprīkot ar ūdeni taupošo uzgali jeb aeratoru, kas ūdeni sajauc ar gaisu, tādējādi samazinot ūdens patēriņu līdz pat 50%.
“Vienlaikus jāatceras, ka dažos jaucējkrānos jau ir iebūvēts aerators. Kā to pārbaudīt? Ir jāatver ūdens jaucējkrāns un jāapskata ūdens plūsma. Ja tā ir caurspīdīga, tad jaucējkrānam, visticamāk, nav uzstādīts aerators. Savukārt, ja ūdens ir putains vai saburbuļojies, tad aerators ir iebūvēts,” skaidro S. Bilzena.
RS aicina mainīt ieradumus ikdienas karstā ūdens patēriņā. Piemēram, tīrot zobus, trīs minūtēs iztek 20 litri ūdens. Samazinot ūdens strūklu, var ietaupīt trešdaļu ūdens.
Ja gribas siltu mājokli, tad jāparūpējas, lai mājas ēka būtu silta. Mājas apsildei jābūt pietiekami efektīvai, turklāt pēc iespējas jānovērš siltuma zudumi: visvairāk siltums aizplūst caur logiem, bēniņiem un pagrabu.
Lai taupītu siltumu, novērstu tā zudumu un tādējādi samazinātu apkures rēķinus, ieteicams noblīvēt bēniņu lūkas, iestiklot bēniņu un pagrabu logus, kā arī nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem. Ieteicams nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem. Ja nav iespējas to paveikt, tad ar siltinošu blīvējumu jānoblīvē logu spraugas.
Dzīvokļu īpašniekiem par ēkas norobežojošo konstrukciju nepilnībām būtu jāinformē savs ēkas pārvaldnieks, kurš var nodrošināt ēkas sakārtošanu.
Savukārt dzīvokļos S. Bilzena iesaka pārbaudīt logus, vai no tiem ir jūtama aukstā gaisa plūsma. Ja nav trīspakešu logu, tad ir ieteicams atvērt logu un starp rāmi un loga apakšpusi ielikt papīra lapiņu. Ja to var viegli izvilkt, tad tikpat viegli siltums plūst ārā, bet aukstums – iekšā. Ja logu rāmis ir labā stāvoklī, bet gaisa plūsma ir jūtama, tad rāmja malās vajadzētu pielīmēt pašlīmējošās blīvgumijas, kas kalpos vairākus gadus.
Noteikti jāpārbauda dzīvokļa ārdurvis. Ja no tām ir jūtama aukstā gaisa plūsma, tad ieteicams iekšpusē pie ārdurvju lejasdaļas pielīmēt speciālu pašlīmējošu blīvējumu, kas izskatās kā birste. Tas mājoklī noturēs silto gaisu, bet auksto nelaidīs iekšā.
RS iesaka katram dzīvokļa īpašniekam pārliecināties, vai kopīpašumā esošie cauruļvadi, kuri izvietoti apkures neapsildītajās telpās, ir siltināti. Ja cauruļvadi nav siltināti, tad par to ir jāinformē ēkas apsaimniekotājs, jo viens metrs nesiltināta apkures sistēmas cauruļvada vidēji rada 4,8 kilovatstundas (kWh) siltuma zuduma (ja ārā ir 0 grādu). Tā mēnesī katra nesiltinātā cauruļvada metra dēļ var zaudēt vidēji 144 kWh.
Energoefektivitātes centrs ir apkopojis 15 paradumus, kas palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu.
Ja kādas ierīces ilgāku laiku netiek izmantotas un atrodas gaidīšanas režīmā, tad tās būtu jāizslēdz un jāatvieno no kontaktligzdas. Tādā veidā mājokļa kopējo elektrības patēriņu var samazināt līdz pat 10%.
Apgaismojumam vajadzētu izvēlēties LED spuldzītes, jo tās patērē līdz 90% mazāk elektrības nekā kvēlspuldzes. Svarīgi būtu arī izslēgt apgaismojumu, dodoties prom no telpas, vai arī izvēlēties LED spuldzes ar kustību sensoriem.
Energoefektivitātes centrā iesaka ledusskapī iestatīt 5 grādus un saldētavā –18 grādus, jo katrs pazeminātais grāds palielina elektrības patēriņu par 5%. Elektrības patēriņš būs mazāks, ja ledusskapi un saldētavu neatstās pustukšu. Tomēr nedrīkst arī to piepildīt maksimāli pilnu, jo tad nenotiks gaisa cirkulācija un palielināsies elektrības patēriņš.
Starp ieteicamajiem paradumiem ir arī mazgāt veļu 30, nevis 40 grādos. Tādā veidā elektrības patēriņu var samazināt par 25%.
