Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Lielākā daļa pēckara daudzdzīvokļu māju savu laiku ir nokalpojušas, tehniski nolietojusies ir arī centralizētā siltumapgādes sistēma. Ar ko sākt, un kāda dokumentācija ir jākārto, lai nomainītu visu ēkas apkures sistēmu, – par to šajā skaidrojumā.
Arī kāda LV portāla lasītāja ir iesūtījusi jautājumu, kā trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkā iekārtoto vertikālo viencaurules apkures sistēmu nomainīt uz horizontālo divcauruļu sistēmu ar individuāliem siltuma skaitītājiem katram dzīvoklim.
Inženierkonsultatīvās firmas “Ekodoma” direktors un inženierzinātņu doktors enerģētikā Agris Kamenders norāda, ka pēckara daudzdzīvokļu mājās galvenokārt ir ierīkotas viencaurules vertikālās siltumapgādes sistēmas, kuras savu laiku jau nokalpojušas: tās ir aizaugušas, līdz ar to samazinās ūdens plūsma un rodas citas problēmas. Turklāt arī iedzīvotāji paši ar savu darbību – mainot radiatorus vai uzliekot papildu sildķermeņus – ir izjaukuši sistēmas darbību, tāpēc siltums netiek vienmērīgi sadalīts pa dzīvokļiem.
LV portāls jau rakstīja, ka novecojušo apkures sistēmu var aizstāt ar šādām modernākām sistēmām:
Vairāk par to, kura sistēma konkrētā situācijā ir piemērotākā, var izlasīt publikācijā “Daudzdzīvokļu ēku siltumtīkli – varianti, kā tos sakārtot”.
A. Kamenders uzsver, ka pašlaik daudzās dzīvojamajās mājās tiek mainīta centralizētās siltumapgādes sistēma, pārejot no viencaurules sistēmas uz horizontālo divcauruļu sistēmu. Tad parasti dzīvokļos uzstāda arī individuālos siltumenerģijas skaitītājus un veic stāvvadu hidraulisko balansēšanu, lai nebūtu lielas temperatūras atšķirības. Tā iedzīvotāji var efektīvi regulēt un uzskaitīt siltumenerģijas patēriņu.
Horizontālā divcauruļu sistēma samazina siltumenerģijas izmaksas, jo ir iespēja telpās regulēt temperatūru. “Viena grāda izmaiņas ir apmēram 5–7% no enerģijas patēriņa,” saka “Ekodomas” direktors. “Ja, piemēram, naktīs 21 grāda vietā noregulēsiet 16 grādus, izmaksas samazināsies līdz 10%.”
Enerģētikas likuma 51. pantā ir noteikts, ka ēku un būvju īpašnieki var izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu šis jautājums jāizlemj dzīvokļu īpašnieku kopībai. Likuma 4. pants noteic, ka kopīpašuma daļā ietilpst arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītie funkcionāli nedalāmie elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (arī sildelementi, kas atrodas atsevišķā īpašuma robežās, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašuma inženierkomunikācijām).
Viena grāda izmaiņas ir apmēram 5–7% no enerģijas patēriņa. Ja, piemēram, naktīs 21 grāda vietā noregulēsiet 16 grādus, izmaksas samazināsies līdz 10%.
Tāpēc rodas jautājums, vai centralizētās apkures sistēmas pārbūve ir jāsaskaņo ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem. Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe skaidro: lai atjaunotu pašreizējo apkures sistēmu, ir jāsaņem piekrišana no vairākuma dzīvokļu īpašnieku (ja ēka sadalīta dzīvokļos) vai visiem dzīvokļu īpašniekiem (ja ēka ir kopīpašumā).
Savukārt, ja tiek mainīts siltumapgādes veids, jāsaņem piekrišana no visiem kopīpašniekiem neatkarīgi no tā, vai māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos vai ir kopīpašumā.
Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko norāda, ka, pārbūvējot ēkas apkures sistēmu, ir jāņem vērā Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu”. Tie nosaka siltumapgādes veida izvēli atkarībā no gaisa piesārņojuma teritoriālā zonējuma Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Taču, ja mājā plānots mainīt nevis siltumapgādes veidu, bet gan siltumapgādes sistēmas tehnisko risinājumu, pārejot no viencaurules apkures sistēmas uz divcauruļu apkures sistēmu, un šīs izmaiņas neietekmē gaisa kvalitāti un nerada papildu gaisa piesārņojumu, apkures veids nav jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas Siltumapgādes jautājumu komisiju.
Apkures sistēmas pārbūves pasūtītājiem vispirms jāizstrādā siltumapgādes sistēmas pārbūves tehniskais projekts.
“Ir jāpasūta projektēšanas darbi pie atbilstošajā jomā sertificētiem speciālistiem vai licencētās firmās. Projektēšanas speciālisti ir kompetenti izvērtēt pārbūves apjomu un sarežģītību un izstrādāt atbilstošu projekta dokumentāciju,” norāda T. Mutjanko.
Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams Būvspeciālistu reģistrs, kurā atrodami dati par visiem sertificētajiem būvspeciālistiem, arī siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas projektētājiem. Attiecīgās nozares uzņēmumu var izvēlēties arī no Uzņēmumu kataloga.
Biedrības “Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” (LSGŪTIS) valdes loceklis, būvniecības speciālistu Sertificēšanas centra vadītājs inženierzinātņu doktors Dainis Ģēģers skaidro, ka apkures sistēmas pārbūves projekti jāizstrādā katrai mājai individuāli. “Neko nezinot par objektu, nevar apspriest termiņus un izmaksas,” piebilst D. Ģēģers.
Katrs pasūtītājs pats slēdz līgumu ar projektētāju. Vispirms jāveic tehniskā apsekošana, un tikai tad var izstrādāt projektu, tā LSGŪTIS vadītājs.
Siltumapgādes sistēmas pārbūves jeb rekonstrukcijas dokumentācija ir jāsaskaņo ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju. Demontāžas un pārbūves darbus drīkst veikt atbilstošajā jomā sertificēti speciālisti vai licencētas būvfirmas.
Iekšējo tīklu pārbūve ar būvvaldi nav jāsaskaņo, izņemot gadījumus, kad projektu līdzfinansē valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondi, saka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.
Ja tiek atjaunoti, ierīkoti, nojaukti vai pārbūvēti iekšējie inženiertīkli un ja būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai ES politikas instrumentu līdzfinansējums, ar būvvaldi jāsaskaņo apliecinājuma karte, pievienojot Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 30., 34. un 36. punktā minētos dokumentus.
“Pirms būvniecības ieceres izstrādāšanas ir nepieciešams saņemt Siltumapgādes jautājumu komisijas lēmumu, jo varbūt ēka atrodas teritorijā, kurā konkrēts siltumapgādes veids nemaz nav pieļaujams,” norāda D. Skalbe.
Siltumapgādes sistēma jāpārbūvē piecu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.
