LV portāla skaidrojumā "Kā uzturēt māju pēc renovācijas" jau rakstījām, ka daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijas projektā gandrīz 100% iekļauj siltummezgla renovāciju, taču nozīmīga ir arī otra lieta – iekšējo siltumtīklu sakārtošana. Ir svarīgi izvēlēties risinājumu, kas būtu izdevīgs konkrētam namam un atbilstu dzīvokļu īpašnieku finansiālajai rocībai, kā arī lai pēc diviem trim gadiem izvēlētais risinājums atspoguļotos energoefektivitātē un iedzīvotāju komfortā.
Gan SIA "Danfoss" apkures risinājumu tirdzniecības inženieris Agris Patmalnieks, gan siltumapgādes sistēmu projektēšanas, izbūves un siltumtehnisko iekārtu tirdzniecības uzņēmuma "Lafipa" projektu direktors Guntars Morozs skaidro, ka ir jābūt nopietnam iemeslam, kāpēc sākt renovēt apkures sistēmu. Ļoti bieži šie darbi saistīti ar ēkas siltināšanu, kā arī ar iedzīvotāju neapmierinātību par siltumapgādes nevienmērīgu sadalījumu. Ļoti svarīgi ir ievērot, ka siltumtīkli ir kopīpašums un ar tiem rīkoties patvaļīgi nedrīkst neviens no īpašniekiem.
Pārsvarā ievilktas viencaurules sistēmas
Pēckara daudzdzīvokļu mājās kopš to uzcelšanas pārsvarā ir ierīkotas viencaurules vertikālās siltumapgādes sistēmas, kuru tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds. Daudzās ēkās pagrabstāvā ir uzstādīts siltummezgls, kas ir siltuma cirkulācijas avots.
Tipveida namos viencaurules siltumapgādes sistēmu var iedalīt divos veidos:
- augšējās sadales – siltums tiek novirzīts līdz bēniņiem, kur tiek sadalīts pa stāvvadiem;
- apakšējās sadales – siltums pa stāvvadiem tiek sadalīts pagrabstāvā.
Šādas, secīgas, siltumpadeves īpatnība: katrs radiators, kas saņem siltumu, to mazliet atdzesē, tādēļ katram nākamajam sildķermenim siltuma tiek mazāk. Respektīvi, ja siltums vispirms tiek piegādāts pirmajam stāvam, tad piektā stāva dzīvokļi to jau saņem krietni vājāku.
Trīs metodes
Apkures sistēmas modernizācijā izšķir trīs metodes:
- mainīgas plūsmas vertikāla viencaurules apkures sistēma;
- vertikāla divcauruļu apkures sistēma;
- horizontālā divcauruļu apkures sistēma.
"Divcauruļu sistēmā katram būs siltums pēc komforta sajūtas, no siltuma avota ienākošā temperatūra būs katram dzīvoklim vienāda," saka G. Morozs.
"Jautājums par horizontālo apkures sistēmu aktualizējās, kad siltums palika dārgāks un parādījās vēlme siltumenerģijas patēriņu uzskaitīt katrā konkrētā dzīvoklī."
"Jautājums par horizontālo apkures sistēmu aktualizējās, kad siltums palika dārgāks un parādījās vēlme siltumenerģijas patēriņu uzskaitīt katrā konkrētā dzīvoklī. Vertikālā sistēma šādu iespēju nedod," skaidro A. Patmalnieks.
Viencaurules apkures sistēma
Vienkāršākais risinājums, kas ir ieteicams tad, kad siltumtīklu tehniskais stāvoklis ir labs, ir ierīkot mainīgas plūsmas vertikālu viencaurules apkures sistēmu. Šādā gadījumā katrs sildķermenis tiek aprīkots ar termostatisko vārstu, kas uztur lietotāja uzstādīto temperatūru dzīvoklī, regulējot siltumnesēja ieplūdi sildķermenī. Pastāvīgu plūsmu nodrošina radiatora apvadlīnija. Atkarībā no cauruļvadu stāvokļa var atstāt vecos stāvvadus, vai arī var nākties tos nomainīt. Remontdarbu laikā ir jāveic stāvvadu hidrauliskā balansēšana.
Priekšrocības:
- viszemākās izmaksas;
- minimāli darbi dzīvoklī;
- vienkāršas un lētas regulēšanas iekārtas;
- siltums no stāvvada telpā garantē minimālas temperatūras uzturēšanu.
Trūkumi:
- siltums tiek saņemts secīgi;
- dzīvoklī nav iespējams veikt precīzu siltuma uzskaiti.
"Pielietojot šādu siltumtīklu rekonstrukcijas risinājumu, iegūstam pietiekamu komfortu pie zemām izmaksām. Taču ir jāņem vērā, ka katrs dzīvoklis nebūs autonoms, visa siltumapgādes sistēma joprojām būs vienota," uzsver G. Morozs.
A. Patmalnieks vērš uzmanību, ka tieši pie šādas apkures sistēmas ir iespējama nelikumīga radiatoru nomaiņa dzīvokļos, to nesaskaņojot ar attiecīgajām institūcijām, tā izjaucot vienmērīgu siltuma sadali starp radiatoriem dzīvokļos un stāvvadiem. "Katra patvaļīga darbība atsauksies uz visiem nama iedzīvotājiem," akcentē eksperts. Līdz ar to var būt gadījumi, kad siltumenerģijas patēriņš dzīvokļos atšķiras, bet maksā par siltuma patēriņu visi vienādi.
Mainīgas plūsmas vertikālā divcauruļu apkures sistēma
Izbūvēt jaunu divcauruļu apkures sistēmu eksperti iesaka tad, ja caurules ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ja, renovējot ēku, tajā atrodas iedzīvotāji un ir problēmas izbūvēt horizontālo divcauruļu apkures sistēmu, bet ir iespēja un vēlme paaugstināt komfortu, G. Morozs ēkā iesaka ierīkot mainīgas plūsmas vertikālo divcauruļu apkures sistēmu. "Tas ir labs kompromisa variants starp tehnisko risinājumu un investīciju apjomu: pietiekami labs komforts, katrs apkuri var regulēt pats, bet izmaksas nav tik lielas kā horizontālai divcauruļu sistēmai."
Šajā gadījumā dzīvoklī ir jāievelk divi stāvvadi – turpgaitas un atgaitas, kā arī jāizveido jauns radiatora pieslēguma mezgls – termostatiskais vārsts ar pašdarbojošos sensoru un atpakaļgaitas noslēgvārsts.
Līdz ar to līdzīgas temperatūras siltumnesējs ieplūst visos radiatoros. Kad telpā sasniegta vēlamā temperatūra, termostata sensors samazina radiatorā ienākošo plūsmu, tādējādi plūsma stāvvadā kļūst lēnāka. Plūsma divcauruļu sistēmā ir maināma atkarībā no siltuma pieprasījuma. Lai nepieļautu, ka termostata aizvēršanās brīdī visa plūsma tiek novirzīta pie kaimiņiem, stāvvadu apakšā ir uzstādīti automātiski balansēšanas vārsti.
Priekšrocības:
- tiešs pieslēgums siltummezglam;
- precīzāka temperatūras regulēšana telpā (proporcionāla).
Trūkumi:
- krietni augstākas ieviešanas izmaksas, salīdzinot ar viencaurules sistēmas renovāciju;
- divreiz vairāk cauruļu dzīvoklī;
- siltumuzskaite atsevišķi dzīvokļos nav precīza (ar alokatoriem to var darīt, bet tas nebūs tik precīzi).
Eksperti brīdina, ka viena stāvvada ietvaros radiatori ir atkarīgi viens no otra un, pārkāpjot rekomendējošo plūsmas ātrumu un atbilstoši nesabalansējot sistēmu stāvvados, termostatos var rasties trokšņi.
Toties, ierīkojot mainīgās plūsmas vertikālo divcauruļu apkures sistēmu, nebūs situācijas, kad kaimiņš uzliks divreiz lielāku radiatoru un siltuma sadalījums dzīvokļos būs atšķirīgs.
Mainīgas plūsmas horizontāla divcauruļu apkures sistēma
Tā ir moderna, bet apkures sistēmas renovācijas gadījumā dārgākā apkures sistēma, kuras gadījumā pa ārējo parametru no kāpņu telpas dzīvokļos tiek ievadītas divas paralēlas caurules. Attiecīgi kāpņu telpās tiek uzstādīti jauni stāvvadi un dzīvokļa pieslēguma mezgls ar automātisko spiediena starpības vārstu un plūsmas siltuma skaitītāju.
Priekšrocības:
- visprecīzākā siltuma patēriņa uzskaite dzīvoklī;
- tiešs pieslēgums siltummezglam – iespēja pašam regulēt apkures sezonas sākumu un beigas;
- precīzāka temperatūras regulēšana telpā (proporcionāla);
- iespējas mainīt dzīvokļa plānojumu, radiatoru izvietojumu, pieslēgt apsildāmās grīdas.
Trūkumi:
- salīdzinoši lieli ieguldījumi sistēmas izbūvē;
- daudz būvdarbu dzīvoklī (iebūvētas mēbeles, lodžiju durvis);
- dzīvokļa pieslēguma mezgla konstruēšana kāpņu telpā (tikai) un nosedzošas konstrukcijas izbūve.
Kā pozitīvs aspekts šādai sistēmai ir iespēja noslēgt apkuri konkrētam dzīvoklim – tas ir svarīgi, karojot ar siltumenerģijas parādniekiem, bilst G. Morozs. Savukārt A. Patmalnieks argumentē, ka "kopumā apkures atslēgšana kādā dzīvoklī nav labākais risinājums, jo tiek bojātas ēkas konstrukcijas. Labāk būtu samazināt siltumu vai kā citādi cīnīties ar nemaksātājiem".
Kopumā, vērtējot divcauruļu apkures sistēmas, A. Patmalnieks uzsver, ka ļoti svarīga ir hidrauliskā balansēšana: "Spēja precīzi veikt radiatoru kontroli un balansēšanu pie jebkuras slodzes ir atslēga uz labāku sistēmas darbu, samazinātu enerģijas patēriņu un paaugstinātu lietotāju apmierinātības līmeni."
Izmaksas un atpelnīšanās laiks
Pēc kompānijas "Danfoss" datiem, vislētākā no investīciju atpelnīšanās viedokļa ir pirmā metode – mainīgas plūsmas vertikāla viencaurules apkures sistēma. Izmaksas ir līdz 10 eiro uz kvadrātmetru, un tās atpelnās divu līdz četru gadu laikā.
Vertikālās divcauruļu apkures sistēmas izmaksas ir 23–35 eiro kvadrātmetrā un atpelnīšanās laiks – pieci līdz astoņi gadi.
"Mudinām dzīvokļu īpašniekus izvēlēties horizontālo apkures sistēmu, jo tā dod redzamu rezultātu maksājumu disciplīnā un lielā kopīpašumā katra dzīvokļa īpašnieks var justies iespējami neatkarīgi."
Visdārgākā ir horizontālā divcauruļu apkures sistēma. Izvēloties šo risinājumu, būs jārēķinās ar ieguldījumu 30–41 eiro kvadrātmetrā un atpelnīšanās laiku – septiņi līdz desmit gadi.
"Sakārtojot mājas iekšējos siltumtīklus, būtiskākais ieguvums: visiem iedzīvotajiem ir iespēja saņemt un regulēt siltumu telpās pēc vēlēšanās," saka A. Patmalnieks, vaicāts par siltumenerģijas ietaupījumiem. "Ja iepriekš kādam bija pārāk karsti un vienīgais veids, kā regulēt temperatūru telpās, bija atvērt logu, tad pēc rekonstrukcijas to var izdarīt ar termoregulatora palīdzību, un tas arī dos ietaupījumu. Tajā pat laikā tiem, kuriem līdz šim bija dzīvoklī auksti, būs pietiekams siltuma daudzums. Par to, cik ietaupīs, viennozīmīgi nevar pateikt, ir jāskatās, kāds bija siltuma patēriņš ēkā pirms siltumtīklu renovācijas. Iespējams, mājā jau bija ļoti taupīga siltuma padeve un temperatūra telpās bija minimāla."
Pēc SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" valdes locekļa Arta Rimmas teiktā, katrs samazinātais temperatūras grāds telpā dod par aptuveni 6 procentiem zemākas apkures izmaksas.
Apsaimniekotāju pieredze
SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" ir viena no aktīvākajām namu energoefektivitātes pasākumu īstenotājām. A. Rimma, komentējot pieredzi siltumtīklu rekonstrukcijā, atklāj, ka, "veicot daudzdzīvokļu māju ar centralizēto siltuma apgādi remontus vai plānojot siltināšanas darbus, mudinām dzīvokļu īpašniekus izvēlēties horizontālo apkures sistēmu, jo tā dod redzamu rezultātu maksājumu disciplīnā un lielā kopīpašumā katra dzīvokļa īpašnieks var justies iespējami neatkarīgi, izvēloties sev vēlamo komforta temperatūru un sekojot līdzi individuālajam siltuma skaitītājam un līdz ar to rēķinam".
Visās mājās, kurās Liepājā ir ierīkota horizontālā apkures sistēma, kopējā mājas siltumenerģijas skaitītāja rādītāji tiek nolasīti attālināti, bet ir mājas, kurās attālināti nolasa arī individuālo siltumenerģijas skaitītāju, kas atrodas dzīvokļos, rādītājus. Līdz ar to iedzīvotājiem vairs nav jāatceras katra mēneša beigās nodot siltumenerģijas patēriņa rādījumus, savukārt pārvaldnieks katru mēnesi saņem precīzus datus par patēriņu mājā. Precīzā siltuma uzskaite ļauj fiksēt gan to, cik daudz siltumenerģijas patērēts mājā kopumā, gan arī to, cik katrā dzīvoklī.
Samazinātās apkures izmaksas redz uzreiz
"Liepājas namu apsaimniekotāja" pārstāvis vērtē, ka viena no lielākajām horizontālās apkures sistēmas priekšrocībām ir arī tā, ka līdz ar individuālu siltuma regulēšanas iespēju katrā dzīvoklī un vēlmi taupīt samazinātās apkures izmaksas rēķinā var redzēt uzreiz. "Taupīšanas pasākumi iespējami arī mājās ar vertikālo apkures sistēmu, tomēr tie nebūs tik pārliecinoši, jo būs visiem mājas iedzīvotājiem kopīgi," saka A Rimma.
"Ja uz katra radiatora ir uzstādīts termostats, kas ļauj izmantot "brīvo" siltumu, un mājā tādu ir apmēram 200 gabalu, tad ietaupījums ir ievērojams," spriež A. Patmalnieks. A. Rimma papildina, ka "taupības efektu dod arī mazāks mājas apkures sistēmas komunikāciju garums – siltums "ceļo" īsāku laiku līdz patērētājam – un, protams, iespēja regulēt patēriņu. Ikmēneša rēķinā par siltumapgādi jārēķinās ar salīdzinoši nelielu kopējā maksājuma daļu – aptuveni 10 līdz 15% no individuālā patēriņa".
Horizontālā divcauruļu sistēma Liepājā ir pārbūvēta vairāk nekā 60 namos. Turklāt veikt sistēmas pārbūvi izvēlas ne tikai to māju iedzīvotāji, kuri renovē namus, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet bieži, sākot pakāpenisku mājas sakārtošanu par kredītlīdzekļiem vai par mājas uzkrājuma līdzekļiem, pirmais darbs ir apkures sistēmas pārbūve uz horizontālo sistēmu kopā ar pagraba telpu siltināšanu. Šādu apkures sistēmas veidu izvēlējušies arī salīdzinoši nelielu māju iedzīvotāji (līdz 20 dzīvokļiem).
