Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki bija nolēmuši renovēt 80. gadu sākumā celto ēku. Daudz kas jau tika paveikts patstāvīgi, par uzkrājuma fonda līdzekļiem – nomainīti stāvvadi, uzlikts jauns jumts, vairākos dzīvokļos koka logi tika nomainīti pret plastikāta. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem nebija skaidrs, vai varētu rakstīt pieteikumu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai finanšu institūcijā “Altum”, ja vēlas siltināt tikai ēkas sienas. Vai var nemainīt plastikāta logus atsevišķos dzīvokļos, ja tie jau ir nomainīti?
“Lai saņemtu valsts atbalstu mājas atjaunošanas projektam, ir jāsasniedz konkrēti energoefektivitātes uzlabojumu mērķi – vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro primārās enerģijas ietaupījums, proti, viena megavatstunda (MWh) gadā,” norāda akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum” ” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
“Uz jautājumu, vai šie mērķi tiks sasniegti, ja ēkai siltinās tikai sienas, atbildi var rast energoauditā. Tas ir ļoti svarīgs pirmais solis ceļā uz energoefektīvu māju,” turpina I. Vērzemniece. “Energoaudits ir nepieciešams ne tikai tāpēc, lai saņemtu valsts atbalstu, bet arī, lai precīzi noskaidrotu vietas, kur māja zaudē siltumu, un to, kādi uzlabojumi ir vajadzīgi, lai palīdzētu šos zudumus novērst.”
Katra ēka un situācija ir atšķirīga, apgalvo sertificēts energoauditors Kristaps Turauskis. Tomēr visbiežāk, lai samazinātu izdevumus par siltumu, nepieciešama apkures sistēmas un veco koka logu nomaiņa, ārsienu, jumta un pagraba pārsegumu siltināšana. Tāpat ievērojami siltuma zudumi ir nesiltinātu karstā ūdens stāvvadu dēļ. Iespējami arī daudzi citi pasākumi, kas ļauj taupīt, piemēram, ventilācijas ierīkošana ar siltuma atgūšanu (rekuperācijas ierīkošana).
Vai renovācijas projektā var siltināt tikai ēkas sienas? K. Turauskis norāda: “Māju ārējo norobežojošo sienu konstrukcijas platības dažādos gadījumos atšķiras. Piemēram, ja būs šaura, augsta māja ar nelielu jumtu un pagraba pārsegumu, tad, šo ēku renovējot, iegūsiet vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījuma. Taču, ja māja būs divstāvu, ar garu jumtu un lieliem logiem, tas var neizdoties. Jebkurā gadījumā ir jāveic aprēķins. Būtībā visi darbi, kas attiecas uz energoefektivitāti, ir veicami – sienu, jumtu un pagraba pārseguma siltināšana, logu nomaiņa, rekuperācijas (gaisa apmaiņa telpās, maksimāli samazinot siltuma zudumus ar gaisa apmaiņu) uzstādīšana.”
“Siltina pilnīgi visas mājas – gan padomju laikā celtos sērijveida namus, gan pirmskara ēkas,” zina teikt energoauditors.
“Reizēm pastāv stereotips: ēkai ir pusmetru bieza ķieģeļu siena, tāpēc tai siltināšana nav vajadzīga. Nē, tā nav.”
Katram materiālam ir sava siltumvadības spēja. Piemēram, 0,5 metru silikātu ķieģeļu sienai U vērtība ir aptuveni 0,9 W/m2K. (U vērtība ir konstrukcijas daļas, piemēram, jumta, sienas, izolācijas vērtība. U vērtība tiek izteikta W/m2K.)
Ja siena papildus tiek nosiltināta ar 15 centimetru biezu siltumizolācijas vati, U vērtība samazinās līdz apmēram 0,2 W/m2K. Tātad siltuma zudumi sarūk aptuveni 4,5 reizes.
Siltuma zudumus var mazināt, nomainot logus. Pirms desmit gadiem uzstādītiem logiem ar divu stiklu paketi U vērtība orientējoši ir 1,8 W/m2K, savukārt jauniem logiem ar trīs stiklu paketi tā jau ir mazāka par 1. Tātad, nomainot vecos plastikāta logus, siltuma zudumu var samazināt divas reizes, piebilst K. Turauskis.
Vai daudzdzīvokļu nama renovācijas laikā obligāti ir jāmaina arī logi? “Logi ir dzīvokļu īpašnieku privātīpašums. Visos objektos, kuros strādājam, iesakām mainīt koka logus. Plastikāta logu nomaiņa ieteicama pēc vajadzības,” skaidro energoauditors. “Ja logi savu laiku ir nokalpojuši un ja, renovējot ēku, iespējams nomainīt arī logus, es to ieteiktu darīt. Tiesa, atpelnīšanas laiks būs ilgs – aptuveni 30 gadu.”
“Visos objektos iekļaujam arī pagraba griestu un jumta pārseguma siltināšanu,” saka K. Turauskis. Daudzdzīvokļu māju pagraba griesti parasti ir paneļa pārsegums, kas lielākoties ir siltināts ar nelielu izdedžu kārtu. Griestu siltumvadības spēja, U vērtība, ir apmēram no 0,8 līdz 1 W/m2K. To nosiltinot, U vērtība paaugstināsies no 0,18 līdz 0,24 W/m2K.
“Ja ēkai ir augstie bēniņi, siltināšanas darbi ir salīdzinoši lēti un investīcijas tiek atpelnītas ļoti ātri. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, mājām ir nokalpojuši jumti, un arī tie ir jāmaina,” stāsta energoauditors.
Turpretī, ja ēkai nav augsto bēniņu un ir jāsiltina jumta pārsegums, darbi ir ievērojami dārgāki, jo uz jaunās siltumizolācijas kārtas jāveido jauns jumta segums.
Liela nozīme siltumenerģijas taupīšanā ir tam, lai tiktu nodrošināta individuāla siltumenerģijas uzskaite, ko var realizēt, veicot pilnīgu apkures sistēmas nomaiņu.
Jauna divcauruļu sistēma ļauj katram dzīvoklim piegādāt vienādu siltuma daudzumu, kā arī dod iespēju siltumu regulēt un taupīt.
Izšķir vertikālo un horizontālo divcauruļu apkures sistēmu. K. Turauskis iesaka likt horizontālo divcauruļu apkures sistēmu. Tas nozīmē, ka veco apkures sistēmu pilnībā demontē, dzīvoklī uzstāda jaunus radiatorus, kāpņu telpās tiek ierīkoti stāvvadi un dzīvoklī iet iekšā divas caurulītes. Siltuma patēriņu uzskaita skaitītājs, un dzīvokļa īpašnieks maksā par to, ko patērē.
Katrs grāds temperatūras maiņā siltumenerģijas patēriņu pazemina par apmēram 5%. Tā rezultātā iedzīvotājiem ir iespēja būtiski ietekmēt patēriņu un uzturēt maksimālo temperatūru tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Naktī guļot, komforta temperatūra ir 16–18 grādu. Kad neviens dzīvoklī neatrodas, arī nav nepieciešami 20 vai 22 grādi.
Ja iedzīvotājiem ir iespējams sekot līdzi un regulēt temperatūru savā dzīvoklī, siltumenerģijas patēriņu var samazināt līdz pat 30%.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Energoauditors iesaka samazināt temperatūras zudumus karstajam ūdenim. Īpaši aktuāli tas ir Rīgā, kur, nonākot līdz patērētājam, tiek zaudēti aptuveni 20–50% siltuma, jo esošo guļvadu siltumizolācija ir nokalpojusi un stāvvadi daudzviet nav siltināti.
Karstā ūdens caurules daudzdzīvokļu mājās ļoti bieži nav nosiltinātas un silda kāpņu telpas gan ziemā, gan vasarā. Liela daļa enerģijas aiziet siltuma cirkulācijas zudumos.
K. Turauskis uzskata, ka pilnībā ir jāizskauž sistēma, ka vannas istabā esošās caurules, t. s. “čūskas”, tiek sildītas ar karsto ūdeni. Tiem, kuri to vēlas, ir jāuzliek elektriskā čūska. Vannas istabā ir jāuzstāda radiators vai “čūska”, bet siltumnesējs ir apkure. Var likt arī duālās “čūskas”, kas ziemā “sildās” ar apkuri, taču vasarā, kad apkure nav pieejama, – ar elektroenerģiju.
Vēl viens ieteicamais energoresursu ietaupīšanas pasākums ir rekuperācijas ierīkošana, kas nodrošina gaisa apmaiņu ar siltuma atgūšanu.
Kā darbojas rekuperācijas iekārta? Ar šo ventilācijas sistēmu tiek nodrošināts, ka no telpas ar rekuperatora palīdzību izplūstošais siltais gaiss sasilda ienākošo svaigo gaisu. Siltuma zudumi ar gaisa apmaiņu samazināsies 50–70% apmērā, uzstādot telpām atbilstošas jaudas iekārtas.
Ir pieejamas centralizētās rekuperācijas iekārtas, kas visiem dzīvokļiem nodrošina centralizētu gaisa apmaiņu. Igaunijā renovācijas projektos veido tieši šādas sistēmas, zina teikt energoauditors. Minētās sistēmas izmaksas ir aptuveni 3000 eiro uz vienu dzīvokli.
Rekuperācijas iekārtas var uzstādīt arī decentralizēti – katram dzīvoklim atsevišķi. Tās ir regulējamas individuāli. Vienas iekārtas izmaksas, ņemot vērā ražību un kvalitāti, ir apmēram no 250 līdz 1000 eiro. Katrā dzīvojamajā telpā vēlams uzstādīt vienu iekārtu.
Jāatgādina, ka jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma1 ir uzsākta iepriekšējā gada nogalē.
Valsts atbalsts mājām ir pieejams kapitāla atlaides veidā. Tas nozīmē, ka pēc energoefektivitātes projekta pabeigšanas un siltumenerģijas ietaupījuma kritēriju sasniegšanas mājai tiks dzēsti 49% no aizdevuma par remontdarbiem, – tas būs dāvinājums.
Šim mērķim valsts ir paredzējusi 57 miljonus eiro.
Atlikušo finansējuma daļu namu īpašnieki segs no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem, norāda I. Vērzemniece.
Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, turpretī bankas aizdevumam var saņemt “Altum” garantiju.
Normatīvajos dokumentos ir noteikts: lai veiktu renovācijas projektu, nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku balsu īpatsvars ir 50% + viena balss. Dzīvokļu īpašniekiem ir jānobalso par energoaudita izstrādi un pilnvarojumu sagatavot projekta tehnisko dokumentāciju, pieteikt kapitāla atlaides rezervēšanai “Altum”, kā arī izvēlēties pakalpojuma sniedzējus.
Plānots, ka programmas ietvaros tiks renovēts 170 ēku. Detalizētāk ar renovācijas programmas nosacījumiem ir iespējams iepazīties šeit.
Cik ilgs ir renovācijas pasākums no dokumentu iesniegšanas līdz finišam – naudas atmaksai?
I. Vērzemniece skaidro, ka mājas atjaunošana ir komplekss pasākums, kas sastāv no vairākiem posmiem – dokumentu sagatavošanas, iedzīvotāju balsojumiem, piegādātāju atlases, būvniecības u. c. Līdz ar to mājas atjaunošanas tempu ietekmē tas, cik operatīvi mājas iedzīvotāji un renovācijas projekta vadītājs paveic attiecīgos darbus. Ne mazāk svarīgi, cik kvalitatīvi tiek sagatavoti dokumenti.
Visus dokumentus “Altum” pārbauda, un, ja ir pieļautas neprecizitātes, tie tiek atdoti uzlabošanai. Arī būvdarbu temps ir atšķirīgs.
“Altum” pieredze liecina, ka būvniecības termiņš parasti ir 6–12 mēneši, savukārt noslēguma dokumentācijas sakārtošanas un iesniegšanas process norit no diviem līdz sešiem mēnešiem. Kopumā projekta realizācija no idejas līdz nosiltinātai mājai un sakārtotai dokumentācijai ilgst aptuveni divus gadus.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
1 Ministru kabineta noteikumi Nr. 460 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.1.i. investīcijas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu” īstenošanas noteikumi”.
