LV portāla publikācijā "Kā bez papildu ieguldījumiem ietaupīt siltumenerģiju" jau rakstījām, kā samazināt siltumenerģijas zudumus.
Rūpējoties par energoefektivitāti, liela nozīme ir arī vēdināšanai. "Ja kādreiz dzīvokļos bija auksts un slikts gaiss, tad tagad visbiežāk ir silts un sliktas kvalitātes gaiss - telpas netiek vēdinātas," savā pieredzē dalās "Elektrum" Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine.
Ventilācija
Pārsvarā gadījumu joprojām ēkās pastāv tā saucamā dabiskā ventilācija – atverot logu. Nereti daudzi nespēj atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu – kā pareizi vēdināt? Pareizā atbilde ir – logam ir jābūt atvērtam līdz galam, tas nevar būt puspavērts. Turklāt – pirms atvērt logu, ir jāaizgriež radiatora termoregulators. Jāvēdina ir īslaicīgi – divas trīs minūtes. "Parasti sakām - kamēr neatdziest mēbeļu un grīdu virsmas," skaidro eksperte.
Termoregulators ir jāver vaļā tikai pēc brīža, 10–15 minūtēm, kad gaiss telpā ir apmainījies. Ja uz radiatoriem būtu alokators un termoregulatoru vēdināšanas brīdī neaizgrieztu, tad būtu dārgi jāmaksā, bet, ja būtu individuālais siltuma skaitītājs, tad būtu redzams, kā lielā ātrumā griežas skaitītājs, jo pa logu plūst iekšā vēsais gaiss un, reaģējot uz temperatūras pazemināšanos, palielinās siltumenerģijas patēriņš.
Ventilācija ar rekuperāciju
Arvien biežāk renovētās daudzdzīvokļu mājās ierīko mehānisko ventilāciju ar rekuperāciju, t.i., uzstāda iekārtas, kuras no mājas siltā gaisa atgūst atpakaļ siltumu, bet vasarā telpās, kurās ir kondicionēšanas ierīces, tās gaisu atdzesē. "Parastā" gadījumā siltais gaiss vienkārši izplūst laukā pa vannas istabas ventilācijas lūku un citām atverēm, kas paredzētas gaisa izvadīšanai. Ventilācijas-rekuperācijas iekārtā gaisa apmaiņa notiek caur siltummaini. Šajā procesā mājā ienākošais aukstais gaiss tiek uzsildīts ar telpas silto gaisu. Savukārt vasarā siltais gaiss siltummainī tiek atdzesēts, ja telpās tiek uzturēts plus 21 grāds, piemēram, ar kondicionieru palīdzību.
Rekuperācijas plusi ir ne tikai enerģijas taupīšana, bet arī komforts. Ir iespējams noregulēt iekārtu minimālajā darba režīmā, kad ārpus darba laika birojā vai dzīvoklī neviens neuzturas. Savukārt darba laikā ventilācijas intensitāti ir iespējams regulēt atkarībā no pieprasījuma. Un, protams, vēdināšanai nav nepieciešams turēt vaļā logus.
Nereti iestrādā tā saucamo ventilācijas starpvariantu – uzstāda loga rāmī iemontētu gaisa vārstu, kas ir izveidots tā, ka, pieaugot telpas gaisa mitruma līmenim (parasti tāpēc, ka telpā atrodas cilvēki), tas atveras, savukārt, mitruma līmenim pazeminoties, tas aizveras.
Siltais ūdens
Viena no lielākajām komunālo maksājumu pozīcijām ir siltā ūdens izmantošana. "Vai to piegādā centralizēti, vai tas tiek uzsildīts dzīvoklī – jebkurā gadījumā tas maksā dārgi," akcentē B. Ģine. "Bieži cilvēki domā, ka tad, ja atteiksies no centralizētā siltā ūdens piegādes, tas izmaksās lētāk. Ja vēlaties ūdeni sildīt ar elektrisko sildītāju, uzreiz varu teikt – nedariet tā! Izmaksas būs lielākas nekā centralizētai siltā ūdens piegādei. Tā var darīt tikai tad, ja sistēma ir neefektīva – minūtes 15 jāgaida, kamēr sāks plūst karstais ūdens."
Ja iedzīvotāji ir izlēmuši tomēr uzlikt elektrisko ūdenssildītāju, izvēle ir starp tilpuma, caurplūdes un kombinētajiem ūdenssildītājiem.
Efektīvākie ir caurplūdes ūdenssildītāji. Taču tiem ir liela jauda un ir vajadzīgs trīsfāžu pieslēgums. Tāpēc tagad katram ir jāpadomā un jāparēķina, cik mērķtiecīgi ir pieprasīt trīsfāžu pieslēgumu.
Tomēr caurplūdes ūdenssildītāju pluss ir tas, ka elektroenerģija tiek patērēta tikai tajā brīdī, kad atgriež krānu un lieto silto ūdeni. Līdz ar to mēnesī veidojas vismaz 30–60 kilovatstundu (kWh) ekonomija. "Ja privātmājā vai dzīvoklī ir pirts un ir nepieciešams trīsfāžu pieslēgums, teorētiski vajadzētu būt, ka populāri kļūs dažādi prioritātes slēdži, releji, lai tajā brīdī, kad, piemēram, darbojas caurplūdes ūdenssildītājs, nevar ieslēgties cits jaudīgs patērētājs – elektriskā pirts krāsniņa " vērtē B. Ģine.
Savukārt tilpuma sildītājus, t.i., tos, kurus Latvijā sauc par boileriem, var uzstādīt jebkurā mājā vai dzīvoklī. Jauda tiem ir no 1,3 līdz 1,5, augstākais, 2 kilovatiem ( kW). Lai saņemtu silto ūdeni, jāsilda viss ūdens apjoms boilerī.
Ieteikumi efektīvākam ūdenssildītāju izmantojumam
B. Ģine arī dalās ar ieteikumiem, kā katrs efektīvi var izmantot jebkuru no ūdenssildītājiem. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir ūdenssildītāju novietot iespējami tuvu ūdens izmantošanas vietai. Ja vannas istaba ir tālu no virtuves, ir jāliek divi boileri. Ar skaitītājiem, jaudas mērītājiem un citām monitoringa iekārtām var izmērīt, vai ir ekonomiski izdevīgi izmantot vienu vai vairākus ūdenssildītājus. Tajā brīdī, kad aizgriežam krānu, caurulēs paliek siltais ūdens, kurš neizbēgami, lai arī cik labi tās būtu izolētas, atdzisīs, nonākot piecu, septiņu vai vairāk metru attālumā.
Ūdenssildītājos noteikti būtu jāieregulē ūdens temperatūra, ne augstāka par 60 grādiem pēc Celsija. Starp citu, tilpuma sildītājiem, kuri ir ar marķējumiem, temperatūru augstāk uzregulēt nemaz nav iespējams.
Patērētājiem vajadzētu uzlabot arī ūdens izmantošanas paradumus – netecināt ūdeni bez jēgas, krānu atgriezt tikai tad, kad tas ir vajadzīgs. "Kolēģis izpētīja, ka, mazgājot rokas pēc mašīnas remonta, iespējams ietaupīt vismaz 10 litrus ūdens, ja roku beršanas laikā 60 sekundes ūdens krāns ir aizgriezts (maksimālā ūdens plūsma ir 10 litri minūtē). Šajā gadījumā būtu ieteicams izmantot efektīvus jaucējkrānus."
Duša vai vanna?
Vēl enerģiju noteikti var ietaupīt, ņemot vērā, kāds ir ūdens patēriņš, mazgājoties vannā vai dušā. Pirmajā gadījumā vienā mazgāšanās reizē tie ir 150–160 litri, bet otrajā pat astoņas reizes mazāk – tikai 20–25 litri. "Šāds ūdens patēriņš būs tad, ja mazgājas katru dienu," piebilst B. Ģine. "Ja mazgājas tikai reizi nedēļā, tad dušā tik mazs ūdens patēriņš noteikti nebūs."
Lai taupītu enerģiju, svarīga ir arī energoefektīva ūdens jaucējkrāna izvēle (ar samazinātu ūdens plūsmu) vai aeratora uzstādīšana pašreizējam jaucējkrānam. Aerators ir jaucējkrāna uzgalis, kurā gan tiek ierobežota ūdens plūsma, gan ūdens tiek sajaukts ar gaisu, tā panākot izjūtu, ka ūdens plūsma ir lielāka, kā arī pat līdz 50% ir ūdens ekonomija. Ja uzstādīts krāns bez aeratora, ūdens patēriņš ir 10–12 litri minūtē, bet ar aeratoru tie ir 5–6 litri minūtē.
"Atgrieziet ūdens krānu un paskatieties, kāds tas tek – vai kā strautiņš, vai balts, saputojies un burbuļojošs. Ja tek burbuļojošs ūdens, aerators ir jau iestrādāts krāna mehānismā. Darbīgie lietotāji var paši izmērīt, cik daudz ūdens iztek caur līdz galam atvērtu krānu minūtes laikā. Pirms ko vēlaties uzlabot, noteikti pārbaudiet krānu!" iesaka B. Ģine.
Ūdens vārāmā krūze un trauku mazgājamā mašīna
Centrs pārbaudījis arī enerģijas patēriņu atkarībā no tā, kā izmanto ūdens vārāmo krūzi – vai to vāra divām krūzēm, ko reāli arī patērēs, vai krūzi pielej pilnu un vāra visu tilpumu. It kā sīkums, taču pēdējā gadījumā elektroenerģija tiek izmantota četras piecas reizes vairāk. B. Ģine iesaka pirkt mazāka tilpuma tējkannu vai arī izvēlēties modernu, kurai jau var iestatīt vajadzīgo temperatūru: zaļajai tējai – vienu, baltajai vai melnajai – citu.
Kā, mazgājot traukus, vismazāk patērē ūdeni – zem tekoša ūdens izlietnē, izlietnē, kurai ūdens netek prom, vai trauku mazgājamā mašīnā? Pareizā atbilde būs – trauku mazgājamā mašīnā. Kāpēc? Jaunās A klases trauku mazgājamās mašīnas ir ļoti ekonomiskas – vienā mazgāšanas reizē izlieto 6–8 litrus ūdens, kas ir par 30% mazāk nekā iepriekšējās iekārtas – ap 15 litriem mazgāšanas reizē. Vienā reizē var nomazgāt 12–14 personu trauku komplektus.
Trauku mazgājamais līdzeklis
Svarīgs jautājums ūdens izmantošanas ziņā ir arī trauku mazgājamā līdzekļa lietošana. B. Ģine iesaka, ka tā daudzumu jāizvēlas atkarībā no trauku netīrības pakāpes un veida, kā arī jāseko līdzi norādījumiem uz mazgājamā līdzekļa iepakojuma. Labāk būtu lietot želejveida mazgāšanas līdzekļus saprātīgā daudzumā – liela izmēra trauku mazgājamai mašīnai pietiktu ar vienu tējkaroti līdzekļa.
