Saeimā: Ar grozījumiem Civilprocesa likumā mainīs ieturējumu apmēru no parādnieku ienākumiem

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Mainīs ieturējumu apmēru no parādnieku ienākumiem

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī lēma izskatīšanai Saeimā virzīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.

Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (piemēram, gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu piedziņa).

Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu.

Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10% apmērā.

Ja parādnieka darba samaksa un tai pielīdzināmie maksājumi pārsniegs minimālo mēnešalgu, no summas, kas ir lielāka par minimālo algu, ieturējumus atkarībā no piedzenamā parāda veida plānots izdarīt 30, 40 vai 75% apmērā.

• Saeima: Plāno efektivizēt parādu piedziņas procesu

Likumprojekts ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidei

Saeima 19. oktobrī nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (NILLTPFN likums).

Likumprojekta mērķis ir pārņemt nacionālajā regulējumā atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, normas.

Viens no likumprojekta mērķiem ir salāgot NILLTPFN likuma normas ar plānotajām izmaiņām likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (plānots skatīt Ministru kabineta 24. oktobra sēdē), kas paredz nodrošināt ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot arī uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem.

Vienlaikus ar likumprojektu plānots precizēt tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos ar mērķi samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.

Likumprojekts īsumā nosaka:

• ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs, izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem;
• zemāku slieksni (no 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma ārvalsts valūtas skaidrās naudās pirkšanas vai pārdošanas darījumā, kad Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu – klienta identifikāciju.

Likumprojekts tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas kāpināšanai

Deputāti 19. oktobrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” . Tā mērķis ir kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Likumprojekts paredz tiesības aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, attiecīgi izmaksājot vienreizēju atlīdzību normatīvajos aktos enerģētikas un elektronisko sakaru jomā noteiktajā apmērā un kārtībā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt īpašus tiesiskā regulējuma nosacījumus ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai un paātrināšanai.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju būvniecību varēs veikt Nacionālie bruņotie spēki.

• Iekšlietu ministrija: Kāpinās tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas

Arī Klimata un enerģētikas ministriju noteiks kā atbildīgo ES fondu plānošanā

Deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā”.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija tiek noteikta kā atbildīgā iestāde Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju, tā no Ekonomikas ministrijas ir pārņēmusi enerģētikas politikas jomas (izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanas un uzraudzības jomu) funkcijas, savukārt, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – klimata politikas jomas funkcijas. Ievērojot minēto, Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros Klimata un enerģētikas ministrijai ir piekritīga atbildīgās iestādes funkciju veikšana arī 2.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns” un 2.1.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē” īstenošanā, kā arī horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ieviešanas nodrošināšanā.

Patlaban Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Valsts kanceleja.

Nacionālās drošības komisija rosina Maskavas namu nodot Latvijas valsts īpašumā

Saeima lēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodot likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”. To sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma – ēkas “Maskavas nams” Marijas ielā 7, Rīgā īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS “Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams”, kopš 2020. gada 10. marta – ārvalsts komersanta pārstāvniecība “Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs””.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs – Sergejs Sobjaņins.

Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

S. Sobjaņins un V. Putins kopš 2022. gada 25. februāra ir iekļauti OFAC un ES sankciju sarakstos.

Likumprojekts paredz, ka Maskavas nams Rīgā tiek pārņemts Latvija valsts īpašumā, kā arī nosaka pārņemšanas procedūras kārtību. Piemēram, likumprojekta sešos pantos noteikts, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija nekustamo īpašumu nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas Maskavas namā, ir pienākums septiņu dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās atbrīvot attiecīgās telpas no tām piederošās mantas.

Līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija pārņēmusi nekustamo īpašumu savā valdījumā, Valsts policija nodrošina tā apsardzību.

“Saeima ir nelokāmi atzinusi Krievijas pilna mēroga karadarbību Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu un Krievijas veikto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem – par terorismu. Maskavas namam kā Krievijas agresīvās ārpolitikas un propagandas instrumentam nav vietas mūsu galvaspilsētas centrā. Ar šo likumu mēs ne vien likvidēsim atbalsta punktu dažādiem Krievijas īstenotiem pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, bet skaidri noteiksim, ka nevienam nekad neļausim vērsties pret Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci,” pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. 

• Saeima: Nacionālās drošības komisija rosina Maskavas namu Rīgā pārņemt valsts īpašumā

Paplašinās uzraugošo iestāžu pilnvaras kontrolēt ĢMO neatļautu izplatību vidē un tirgū

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā"

Tie sagatavoti,  lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Papildus ir precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz ar straujo ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) arvien biežāk tiek konstatēta arī neapzināta vai netīša ES neatļautu ĢMO izplatīšana vidē un tirgū. Savukārt pašreizējā likuma redakcija pilnībā neaptver Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvaras attiecībā uz sēklu un augu pavairojamā materiāla uzraudzību un kontroli.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā atbalsta stingrāku uzturlīdzekļu parādnieku finanšu saistību uzraudzību

Valstij būs vieglāk atgūt naudu no parādniekiem, kuri izvairās no bērnu uzturēšanas, paredz 19. oktobrī galīgajā lasījumā pieņemtie Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi.

Lai apgrūtinātu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) turpmāk varēs saņemt ziņas no kredītinformācijas birojiem par parādnieka saistībām. 

“Pašlaik fondam ir gandrīz 46 tūkstoši parādnieku, un lielākās daļas vietā uzturlīdzekļus maksā nodokļu maksātāji. Tagad būs vieglāk pamanīt tos, kas apzināti izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, piemēram, vienojoties ar fondu par minimālo iespējamo ikmēneša samaksu un tad paralēli uzņemoties jaunas kredītsaistības,” uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima. 

Katru mēnesi valsts nodrošina uzturlīdzekļus 38 tūkstošiem bērnu, bet kopējais uzturlīdzekļu parāds jau sasniedzis 345 miljonus eiro, norādījuši likumprojekta autori. Valstij ir jādara viss, lai šo summu mazinātu, pauž L. Rasima. 

Likuma izmaiņas arī noteic, ka valdībai ne retāk kā reizi trīs gados būs jāpārskata no UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs bērniem, ievērojot valsts budžeta iespējas.

Līdz šim valdībai bija jānosaka UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, bet nebija noteikts, cik bieži tas ir jāpārskata. 

Likumprojekts cita starpā arī paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem cedēt savu prasījumus un citus papildu ierobežojumus.

• LV portāls: Plāno paplašināt ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Otrajā lasījumā atbalsta grozījumus likumā “Par policiju”, kas noteiks veidus, kā vietvara nodrošina pašvaldības policijas pakalpojumu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”. Tas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra katrai pašvaldībai savā teritorijā būs jānodrošina pašvaldības policija.

Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot no 2024. gada 1. janvāra jau ir noteikts jaunajā Pašvaldību likumā.

Likuma izmaiņas paredz, ka pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā varēs izveidot pašvaldības policiju vai izveidot kopīgu policiju ar citām pašvaldībām, vai arī deleģēt šo funkciju citai pašvaldībai.

Patlaban likums paredz, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ir izvēle veidot vai neveidot savu policiju. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības, norādīts likumprojekta anotācijā.

Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.

Plašāk par tēmu >>

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta pašvaldības policijas izveidošanas kārtību
• Iekšlietu ministrija: No 2024. gada 1. janvāra visām pašvaldībām būs jāizveido pašvaldības policija

Otrajā lasījumā atbalstīts nacionālais mehānisms lēmuma par liegumu personai izceļot no valsts pieņemšanai

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja vēl vienus grozījumus likumā “Par policiju”, kas paredz ieviest nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai un nodrošināt Regulas 2018/1862 par Šengenas informācijas sistēmas izveidi noteikto.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar 12.¹ pantu “Izceļošanas aizliegums”, kas noteiks Valsts policijas priekšnieka pilnvarota darbinieka tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai uz laiku līdz četriem mēnešiem izceļot no Latvijas, ja tiks konstatēts apdraudējums šīs personas dzīvībai, veselībai, drošībai un nepastāv citu, mazāk ierobežojošu alternatīvu, ar kuriem būtu iespējams novērst attiecīgo apdraudējumu.

Par neaizsargātu personu likumā tiks uzskatītas Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētās personas:

• bērni, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka viņus var aizvest no valsts teritorijas vai viņi var to atstāt un kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai kļūt par cietušajiem saistībā ar piepiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītiem vardarbības veidiem, kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos, tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai piespiesti aktīvi piedalīties karā;
• pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas var to atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.

Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kurš tika konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīts 28. septembrī.

Konceptuāli atbalsta iniciatīvu palielināt sodus par noziegumiem pret valsts drošību

Lai pastiprinātu kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu, Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi  Krimināllikumā”. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem plānots palielināt minimālos sodus, izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvos sodus un palielināt maksimālo brīvības atņemšanas sodu. 

• LV portāls: Būs bargāki sodi par noziegumiem pret valsts drošību

Pirmajā lasījumā atbalsta ieceri modernizēt mantojuma regulējumu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Atbalstīti likumprojekti “Grozījumi Civillikumā” un “Grozījumi Notariāta likumā” .

Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību u. c.

Ar grozījumiem, piemēram,  iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā.

Plānots arī noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”.

Sarkanā gaisma sašķidrinātās gāzes terminālim Skultē

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, konceptuāli lēmusi Saeima. Parlamentārieši pirmajā lasījumā atbalstīja deputātu sagatavoto likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Ar to paredzēts par spēku zaudējušu atzīt likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu. 

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Latvijai draudzīgās kaimiņvalstīs ir attīstīta vai tiek būvēta gāzes infrastruktūra, kas nodrošina pietiekamu kapacitāti Latvijas patēriņam, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs nav iespējams sasniegt.

Tāpat spēkā esošajā likumā noteikto termiņu termināļa nodošanai ekspluatācijā vairs nav iespējams sasniegt. 

• Saeima: Skultes termināļa aktualitāte ir zudusi, konceptuāli lemj Saeima

Otrajā lasījumā pieņem atbalsta pasākumus energoresursu cenu kāpuma gadījumā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums".

Tas paredz nodrošināt atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas. 

Atbalsts tiks noteikts mērķēti – konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums tirgū (biržā). 

• LV portāls: Likumprojekts mērķēta atbalsta nodrošināšanai ārkārtēji augstu energoresursu izmaksu gadījumā