Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: UGF administrācija.
LV portāla infografika
14. februārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību un motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, kā arī segt parādsaistības pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Galavārds par likumprojektu vēl jāsaka Saeimai.
Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (Fonds) administrācijas datiem1:
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apkopotajiem datiem2 2022. gadā zvērināti tiesu izpildītāji uzturlīdzekļu piedziņas lietās piedzinuši 15,89 miljonus eiro.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, skaidrojot grozījumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā nepieciešamību, norādīja3: “Uzturlīdzekļu parāda summa patiešām ir ļoti liela, tāpēc mums jāmeklē veidi, kā to piedzīt no parādniekiem, lai valsts budžets summu atgūtu, jo mēs visi šo cilvēku vietā maksājam uzturlīdzekļus viņu bērniem. Līdz ar to summa, kuru mēs varam atļauties maksāt tiem, kuri saņem šos uzturlīdzekļus, ir salīdzinoši neliela iepretim tām vajadzībām, kuras bērnam ikdienā jānodrošina.”
Avots: UGF administrācija.
LV portāla infografika
Lai motivētu vecākus pildīt Civillikumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, kā arī, lai veicinātu Fonda parāda atgūšanu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz ne vien Fonda administrācijas tiesības vērst piedziņu uz parādnieka mantu un ienākumiem, bet arī citus ierobežojumus:
Kā norādīts Tieslietu ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” anotācijā, šie ierobežojumi ir efektīvi un ir veicinājuši parāda samaksu, piemēram, 2021. gadā 59% gadījumu pēc tam, kad Fonda administrācija ir uzsākusi transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma procesu, un 54% gadījumu pēc tam, kad Fonda administrācija ir uzsākusi šaujamieroču atļaujas darbības apturēšanas procesu, parādnieks ir sācis veikt maksājumus uzturlīdzekļu parāda segšanai.
Tomēr uzturlīdzekļu parādnieku skaits arvien saglabājas ļoti augsts, kas ļauj pieņemt, ka parādnieki joprojām izvairās pildīt savas saistības gan pret bērnu, gan Fondu un valsts budžetu.
Kā LV portālam skaidro Fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne: “Ar grozījumiem primāri paredzēts noteikt plašāku esošo mehānismu piemērošanu uzturlīdzekļu parādniekiem, lai iespējami veicinātu uzturlīdzekļu parāda atmaksu.
Līdz šim īstenotie mehānismi ir mērķēti uz tiem uzturlīdzekļu parādniekiem, kuru vietā joprojām tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa nolūkā veicināt uzturlīdzekļu maksāšanu.
Tas nozīmē, ka pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa tiek izbeigta, piemēram, bērns ir kļuvis pilngadīgs, samazinās arī parādnieka motivācija veikt maksājumus.”
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma regulējumu parādniekam var tikt piemērots ierobežojums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda ir izbeigta (piemēram, gadījumos, kad bērns ir sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības), ja viņa parāds Fondam joprojām nav segts.
Savukārt pārējos likumā paredzētos ierobežojumus parādniekam var piemērot tik ilgi, kamēr viņa vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no Fonda.
Šos ierobežojumus nevar piemērot pēc tam, kad uzturlīdzekļu aktīvā izmaksa ir izbeigta, kaut arī parādnieka parāds Fondam nebūtu segts. Līdz ar to, beidzoties uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda, tiek zaudēti efektīvi parādnieku ierobežojošie līdzekļi, kas motivē parādnieku veikt maksājumus uzturlīdzekļu parāda segšanai, kā rezultātā parādnieks bieži vien pārtrauc veikt maksājumus Fondam.
Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā ierobežojumus varēs piemērot arī tiem uzturlīdzekļu parādniekiem, kuru vietā uzturlīdzekļu izmaksa ir izbeigta, kas nozīmē, – neatkarīgi no tā, vai parādnieka vietā joprojām tiek veikta uzturlīdzekļu izmaksa, Fonda administrācija varēs:
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Baiba Litvina vērš uzmanību gadījumam, kad ar tiesas spriedumu no apdrošinātāja par labu uzturlīdzekļu parādniekam tika piedzīta apdrošināšanas atlīdzība. Taču parādnieks, zinot, ka nav segts parāds Fondam un ka naudas līdzekļi tiks novirzīti Fonda parāda segšanai, tos saņemot no apdrošinātāja, cedēja šo prasījumu trešajai personai, tādējādi apzināti veicot darbības, lai naudas līdzekļi netiktu ieskaitīti viņa norēķinu kontā.
Ar grozījumiem plānots uzturlīdzekļu parādniekiem noteikt aizliegumu cedēt savus prasījumus, lai novērstu, ka parādnieks izvairās no uzturlīdzekļu parāda atmaksas.
“Ja parādniekam ir tiesības saņemt naudas summu no citām personām, viņš nevarēs šīs tiesības nodot citām personām, lai tādējādi attiecīgos naudas līdzekļus pasargātu no piedziņas,” skaidro L. Sparāne.
Veicot grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, ja uzturlīdzekļu parādnieka cedētā prasījuma trešajai personai lieta nonāktu tiesā, tad arī tiesai būs pamats pārbaudīt, vai, piemēram, persona, kuras aizstāšana tiesvedībā tiek lūgta (uzturlīdzekļu parādnieka kā piedzinēja aizstāšana ar trešo personu), nav Fonda parādnieks. Šim nolūkam Tiesu informatīvajā sistēmā tiktu izveidots saslēgums ar Fonda iesniedzēju un parādnieku reģistru. Konstatējot, ka persona ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņemtu lēmumu atteikt pušu aizstāšanu.
Tāpat saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem par visu Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām, tostarp, vai uzturlīdzekļu parādnieks, kurš noslēdzis vienošanos ar Fondu par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ir uzņēmies jaunas saistības.
Minētā informācija ļaus Fonda administrācijai identificēt ļaunprātīgos uzturlīdzekļu nemaksātājus, kuri, no vienas puses, lūguši Fonda administrācijai vienoties par minimālu ikmēneša maksājumu, pamatojot šo lūgumu ar nepietiekamām finansēm, bet, no otras puses, uzņemas jaunas finansiālās saistības (vai, piemēram, naudas līdzekļus izvēlas novirzīt maksājumam par auto līzingu, nevis bērna uzturlīdzekļiem), kas attiecīgi var liecināt, ka parādnieka finansiālais stāvoklis nav tik slikts un viņš slēpj savu patieso faktisko ienākumu apmēru.
“Situācijā, kad Fonda administrācija konstatēs, ka uzturlīdzekļu parādnieks ir uzņēmies jaunas saistības, tā pieprasīs, lai parādnieks palielina ikmēneša uzturlīdzekļu maksājuma apmēru, par kādu ir noslēgta vienošanās. Ja netiks panākta vienošanās par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, Fonda administrācija piedziņu nodos zvērinātam tiesu izpildītājam un vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas,” grozījumu būtību skaidro B. Litvina.
Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma Pārejas noteikumu 10. punkts paredz, ka laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam Fonda administrācija labprātīgi veiktos parādnieka maksājumus Fondā, kā arī piespiedu izpildes procesā iegūtos līdzekļus novirza uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai un dzēš likumiskos procentus, kas aprēķināti par šā likuma noteiktajā kārtībā izmaksāto uzturlīdzekļu parādu, ja minētajā termiņā pamatparāds ir segts pilnā apmērā.
Likumiskie procenti turpina pieaugt līdz pamatparāda segšanai pilnā apmērā, izņemot mēnesī, kad Fonda administrācija saņēmusi parādnieka iesniegumu ar lūgumu noslēgt vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ar nosacījumu, ka minētā vienošanās tiek parakstīta, parādnieks noslēgto vienošanos pilda un lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu nav nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Plānotie grozījumi paredz, ka arī pēc Pārejas noteikumu 10. punktā noteiktā perioda beigām (pēc 2023. gada 30. jūnija) no parādnieka labprātīgi saņemtie maksājumi Fondā, kā arī piespiedu izpildes procesā atgūtie līdzekļi vispirms tiks novirzīti uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai, nevis likumisko procentu dzēšanai, kā to paredz Civillikuma 1843. pants. Ja pamatparāds tiks segts četru gadu laikā no pirmā veiktā maksājuma pēc šīs normas stāšanās spēkā (neatkarīgi no tā, kad parādnieks uzsācis maksājumu veikšanu), likumiskie procenti tiks dzēsti.
B. Litvina norāda: “Līdz šim Pārejas noteikumos paredzētais regulējums ir bijis spēkā četrus gadus un šajā laikā ir efektīvi veicinājis regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu pieaugumu.”
Lai plānotie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimā.
1Pieejams likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” anotācijā: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/3fb18a6a-31d8-4140-a8c2-b0c6b8f1d2f4.
2 Pieejams: https://lzti.lv/aktualitates/turpina-pieaugt-par-parkapumiem-piespriesto-laicigi-neapmaksato-sodu-skaits/.
3 Ministru kabineta 14.02.2023. sēdes ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=76Bgl8LHOz8&list=PLxxK65h4EFyfkjleZFt6jWxJ6etHK3CgV&index=1.
