VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. maijā, 2021
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
10
10

Ja neesam tilts starp Austrumiem un Rietumiem, tad kas esam?

LV portālam: ILZE ZNOTIŅA, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Pasākumi, kas Latvijā pēdējos divos, trijos gados tikuši veikti, lai sakārtotu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, šobrīd ir apdraudēti, jo izskan viedokļi, ka to dēļ cieš ekonomika un valsts attīstība, intervijā saka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece ILZE ZNOTIŅA. Viņasprāt, ieviešot risku mazinošos pasākumus, svarīgi valsts līmenī arī skaidri definēt: ja vairs neesam tilts starp Austrumiem un Rietumiem, kas esam tagad? Nevaram iet uz priekšu ar labu ekonomiskās attīstības tempu, ja nav skaidrs, kāds ir turpmākais finanšu sektora un ekonomikas attīstības kurss.

īsumā
  • Daudz lielāks uzsvars jāliek uz vietējiem predikatīvajiem noziegumiem – krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, kontrabandu.
  • Dažreiz, piemēram, korupcijas lietās, tieši naudas plūsma ir tā, kas ļauj secināt korupcijas faktu.
  • Nākamajā pārskata periodā būtu jāpanāk būtisks progress tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes palielināšanā.
  • Covid-19 dēļ ir pieaudzis kiberkrāpšanu skaits. Dinamiski ir jāmaina uzsvari, bet atslābt nevaram nevienā jomā.
  • Latvija ir tik maza, ka cilvēkresursu ziņā pietrūkst izglītotu speciālistu, kas varētu strādāt visās uzraudzības institūcijās.
  • Divas, trīs, varbūt piecas iestādes – šo jautājumu izlems Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par uzraudzības sektoru.

Nesen Finanšu izlūkošanas dienests (FID) nāca klajā ar Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumu par 2017.–2019. gadu, kurā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties Covid-19 pandēmijas radītajiem šķēršļiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanā. Kādi ir galvenie izaicinājumi šajā jomā tagad un tuvākajā nākotnē?

Atbilstoši nacionālā risku novērtēšanas ziņojuma secinājumiem Latvijai piemīt duālais riska profils: to veido risks, kas piemīt reģionālajiem finanšu centriem, un risks, kas izriet no Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs izdarītajiem noziegumiem. Šobrīd esam sapratuši, ka daudz lielāks uzsvars jāliek uz otro riska profilu, t. i., vietējiem predikatīvajiem noziegumiem – krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, kontrabandu.

Šajā jomā ne tikai bankas ir sūtījušas visai maz aizdomīga darījuma ziņojumu, bet arī tiesībsargājošās iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Iekšējās drošības birojs (IDB), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde – vēl nav uzkrājušas tik lielu un aptverošu pieredzi, kāda tā ir Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļai, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu un noziegumu finanšu sistēmā apkarošanu.

Tas nozīmē, ka ir vajadzīga izglītojoša un informatīva kampaņa gan publiskajam, gan privātajam sektoram. FID ir jādomā par jaunām tipoloģijām attiecībā uz otro riska profilu. Kopīgi jāpanāk, lai KNAB ne tikai izmeklē korupcijas lietas, bet arī piemēro Krimināllikuma 195. pantu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. 

Otrs izaicinājums – kādā veidā līdz galam pabeigt likvidējamo kredītiestāžu (“ABLV Bank”, “PNB Banka” un “Trasta komercbanka” – red.) darījumu izvērtēšanu, kā to izdarīt maksimāli efektīvi, lai pēc iespējas mazāk ciestu kreditors, kas ir nodrošinājis visus dokumentus, bet likvidatori kavējas ar procesa pabeigšanu. Tieši šis ir manis jau pieminētā pirmā riska profila mantojums.

Pērnruden Ārvalstu investoru padomes rīkotajā diskusijā par naudas atmazgāšanas problēmām Latvijā teicāt, ka FID kopā ar citām uzraugošajām un tiesībsargājošajām iestādēm tuvākajos gados par prioritāti noteiks pašmāju finanšu noziegumu apkarošanu. Lielākie noziegumi ir korupcija, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, krāpšana un kontrabanda. Kāpēc VID, VP, KNAB netiek galā ar šīm problēmām?

Līdz šim nav bijis nopietns spiediens uz šīm iestādēm izmeklēt ne tikai to noziegumu klāstu, kas ir saprotams, – korupciju un izvairīšanos no nodokļu samaksas –, bet arī to, kas gadus desmit ir noteikts starptautiskajā standartā un labā praksē: ka ir jāveic paralēlās finanšu izmeklēšanas. Mantiskie noziegumi netiek izdarīti tāpēc, ka kādam ir bijusi slikta diena vai viņš ir lietojis narkotikas. To mērķis ir mantkārība, vēlme kļūt turīgam. Taču, lai kļūtu bagāts, nepietiek paņemt kukuli un uzreiz to sākt tērēt – tas kaut kādā veidā ir jānoslēpj. Lūk, tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu slēpšana, ieguldīšana citās vērtībās ir tas, uz ko gribam likt uzsvaru. Tas, ko gribam teikt: follow the money jeb sekojiet naudai!

Korupcijas lietās dažkārt naudas plūsma ir tā, kas ļauj secināt, ka ir notikusi korupcija. Mēs jau mākam strādāt ar ārvalstu kolēģiem pārrobežu kukuļdošanas lietās. Piemēram, šorīt sazvanījos ar kolēģi no valsts, kura atrodas ļoti tālu uz austrumiem no Latvijas un kurai ir augsts korupcijas indekss. Valsts uzņēmuma direktora dēli Latvijā tur bankas kontus ofšorkompānijām, un tieši naudas plūsma parāda, ka dēli tiek izmantoti, lai slēptu korupcijas rezultātā gūtos ienākumus. Ja nebūtu finanšu plūsmas analīzes, mēs nebūtu varējuši nodot tālu austrumos esošai valstij informāciju par korupciju.

Tieši tāpat ir Latvijā. Strādājam pie tā, lai visām iestādēm – Valsts robežsardzei, IDB, KNAB, VID u. c. – palīdzētu efektivizēt finanšu noziegumu izmeklēšanu. Labi un kvalitatīvi tas ir izdevies tikai VP.

Kad līdz galam varētu tikt izvērtēti likvidējamo kredītiestāžu darījumi?

Tas varētu notikt tuvāko divu gadu laikā, taču banku izvērtēšana ir atkarīga no tā, cik ātri strādā likvidatori. Šobrīd (aprīļa beigās – red.) likvidatori Finanšu izlūkošanas dienestam dienā sūta pārdesmit ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Pirms mēneša nesaņēmām nevienu, un tā bija vairākus mēnešus pēc kārtas.

Dinamika ir atkarīga no likvidatora – cik ātri viņi izdarīs savu darbu, tik ātri arī FID tiks galā ar saviem pienākumiem.

Kādi NILL risku mazinoši pasākumi ir plānoti, un kā tie varētu ietekmēt nākotni NILL novēršanas jomā?

FID Konsultatīvās padomes sēdē aprīļa otrajā pusē prezentējām 78 risku mazinošus pasākumu priekšlikumus, kas ir balstīti uz nacionālā riska novērtējuma secinājumiem. Pirmoreiz Latvijas vēsturē mums ir izdevies pašiem sagatavot šādu ziņojumu, noteikt lielākos riskus un piedāvāt priekšlikumus, kā tos mazināt. Pēdējos gadus pievērsāmies riskiem, kurus Latvijas finanšu sistēmā 2017. gada novembrī konstatēja “Moneyval” (Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja – red.).

Tāpat kā to darīja “Moneyval”, arī mēs sadalījām šos pasākumus atkarībā no efektivitātes rādītājiem, kuru kopumā ir 11. Procesuāli priekšlikumus nodosim Iekšlietu ministrijai, kas ir atbildīgā “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”. Ministrija, sadarbojoties ar katru atbildīgo institūciju, vienosies par konkrētiem risku mazinošajiem pasākumiem, plāns tiks grozīts. Protams, ne visi 78 priekšlikumi tiks realizēti.

Piemēram, pirmajā rīcības virzienā “Riski, politika un koordinācija” aicinām politiķus un atbildīgās iestādes, tostarp Latvijas Banku, valsts līmenī definēt finanšu sektora un ekonomikas attīstības kursu.

Gribam arī daudz koordinētāku rīcību NILL risku novēršanā. Dažādie koordinācijas mehānismi – Noziedzības novēršanas padome, uzraugu un tiesībaizsargu platformas u. c. – ir jāsakārto un jānoteic, kas par ko atbild NILL jomā. Jāizveido tāda sistēma, kurā visi saprot, kāda ir kārtība, lai nonāktu līdz rezultātam.

Strādājam arī pie tā, lai Latvijā tiktu izveidots AML (anti-money laundering – AML jeb cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) kompetenču centrs, plānojam tā izveidei saņemt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus. Centrā drošā veidā varēsim turēt datus un ar tiem apmainīties, kā arī tam būs izglītojoša un zinātniska funkcija.

FID ir adekvāts resurss, lai intensīvi strādātu arī pie dažādiem stratēģiskās analīzes produktiem. Pēdējo gadu laikā ir tapis Baltkrievijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku paaugstinošo faktoru novērtējums, analīze par Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem FID saņemtajos ziņojumos un nosūtītajos materiālos, esam analizējuši Lietuvas finanšu sektora iespējamos NILLTPF riskus u. c. Stratēģisko fokusu gribam saglabāt – izvērst to ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā un Ziemeļvalstu, pat Eiropas līmenī.

Kāpēc valsts līmenī būtu jādefinē finanšu sektora un ekonomikas attīstības kurss?

Viens no jautājumiem, kas ir aktuāls pēdējos gadus: politiķi ir noteikuši, ka vairs negribam būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem, uzraugi stingri kontrolē banku sektorā darījumus ar personām, kas ir ar Krievijas un citu NVS valstu izcelsmi. Tajā pašā laikā sakām, ka ģeogrāfiski esam tur, kur esam, un gribam sadarbību. Līdzīgi notika ar Baltkrieviju. No vienas puses, atsevišķas amatpersonas iekļāvām sankciju sarakstos, bet, no otras puses, aicinām šeit strādāt Baltkrievijas uzņēmumus.

Būtu skaidri jādefinē: ja vairs neesam tilts starp Austrumiem un Rietumiem, kas esam tagad? Nevaram iet uz priekšu ar labu ekonomiskās attīstības tempu, ja nav skaidrs, kāds ir turpmākais finanšu sektora un ekonomikas attīstības kurss. Piemēram, Lietuva ir definējusi, ka grib būt FinTech (tehnoloģijās balstītas finanšu inovācijas – red.) centrs, un pasaulē šajā jomā ir ceturtajā vietā.

Pirms vairākiem gadiem igauņi definēja, ka grib būt e-valsts un piešķīra e-rezidenci, kas izrādījās pietiekami toksiska, jo to izvēlējās arī pilsoņi no Irānas un Ziemeļkorejas. Igauņi arī vēlējās attīstīt virtuālo valūtu tirgu un izsniedza licences 600 šīs valūtas pakalpojumu sniedzējiem, kas atkal izrādījās milzīgs risks – 300 uzņēmumiem licences tika atņemtas. Vienlaikus tomēr ir zināms virziens, kādā valsts dodas.

Mūsu valstī pasākumi, kas tika veikti, lai pēdējos divos, trijos gados sakārtotu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, šobrīd tiek apdraudēti, jo ikvienam ir iespēja teikt, ka to dēļ cieš ekonomika un valsts attīstība. Lai varētu ieviest risku mazinošos pasākumus, vispirms vajag definēt virsmērķi.

Esat nosaukusi divus būtiskākos darbības virzienus – uzraudzību un NILL izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Jā, ir būtiski pilnveidot uzraudzības mehānismu. Uzraugi nereti iet pie tiem, no kuriem vieglāk ir kaut ko paņemt. Tas ļoti slikti ietekmē pārējo šī sektora uzņēmēju labsajūtu. Ja pie lielām maza riska bankām uzraugs plāno iet pārbaudē divas, trīs reizes gadā, tad, protams, banka strādās pie tā, lai nebūtu nevienas pūciņas, pie kā pieķerties.

No šāda veida uzraudzības var ciest tie uzņēmēji, kas nav iesnieguši kādu dokumentu, nav formāli veikuši kādu darbību, nevis nodarbojas ar NILL. Ir arī atsevišķi uzraugi, kas vispār ignorē savu funkciju vai izpilda to ļoti formāli un neatbilstoši konkrētā sektora riskam.

Savukārt septītā rīcības virziena “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana” galvenais izaicinājums – daudz lielāks fokuss ir jāliek uz tām tiesībsargājošām iestādēm, kas nepietiekami strādā ar Krimināllikuma 195. pantu.

Nākamajā pārskata periodā būtu jāpanāk būtisks progress tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes palielināšanā. Ar to domāju ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī intelektuālo kapacitāti. Patlaban apmācības notiek ļoti fragmentāri. Ja valstī prioritāte ir noziedzības apkarošana un korupcija, tad šī prioritāte ir jāstiprina ar mācību iestādes izveidi izmeklētājiem un prokuroriem, ir jāizveido sistēma, kurā prokuratūra koordinē starpinstitucionālu grupu veidošanu, lai varētu apkarot smagus NILL gadījumus. Proti, vienā grupā varētu strādāt gan ENAP, FID, KNAB un VID nodokļu administrācija un to visu vadītu prokuratūras pārstāvis.

Daudz lielāks fokuss būtu jāliek uz organizēto noziedzību, nevis atsevišķiem indivīdiem.

Pirms apmēram gada intervijā teicāt, ka Latvijā ir vairāk nekā desmit NILL novēršanas uzraudzības iestāžu un tās vajadzētu konsolidēt, padarīt spēcīgākas, lai paliktu tikai dažas. Turklāt FID veiktu koordinējošo funkciju. Kādas darbības notiek šajā sakarā?

Vienā no risku mazinošajiem priekšlikumiem esam piedāvājuši šīs iestādes konsolidēt. Starp šīm vairāk nekā desmit uzraugošajām institūcijām ir ļoti liela atšķirība, kā tās izprot savus pienākumus, ko dara, kā pārbauda uzraugāmos subjektus. Latvija ir tik maza, ka cilvēkresursu ziņā pietrūkst izglītotu speciālistu, kas varētu strādāt visās uzraudzības institūcijās. Divas, trīs, varbūt piecas iestādes – tas būs jautājums, ko izlems Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par uzraudzības sektoru.

Zināma konsolidācija jau notiks, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pievienosies Latvijas Bankai (likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un FKTK integrāciju patlaban izskata Saeimā – red.). Latvijas Banka patlaban uzrauga valūtas maiņas sektoru, bet FKTK – lielu daļu finanšu sektora.

Rakstot par “Moneyval” tēmu, nākas secināt, ka dažas problēmas visiem ir zināmas, piemēram, NVO klasifikācijas jautājums, bet netiek risinātas gadiem. Kāpēc pie šīm lietām īsti neķeras klāt?

Nu jau šim jautājumam ir pieķērušies: pa mazliet ērkšķainu ceļu tuvojamies zvaigznēm. Ar ērkšķainību domāju pirms diviem gadiem FID veikto juridisko personu, tostarp NVO, risku novērtējumu, izpildot “Moneyval” rekomendācijas. Tobrīd secinājām, ka nav skaidri ne tikai klasifikatori, nav izpratnes, kas īsti notiek NVO sektorā. Valsts šo sektoru bija atstājusi novārtā. Vienīgā uzraudzības funkcija, ko veica VID, bija attiecībā uz sabiedriskā labuma organizācijām tikai tādēļ, lai konstatētu, vai tās savu statusu neizmanto ļaunprātīgi.

Pēc tam sarosījās bankas, bet NVO sektors, kas lielākoties strādā uz pašiniciatīvas pamata, sajutās apdraudēts.

Šī gada februārī Tieslietu ministrija prezentēja NVO uzraudzības uzlabošanas stratēģiju. Ir jāturpina NVO sektorā paaugstināt pieejamo datu kvalitāti, jāveido NVO klasifikators, saņemto ziedojumu apmēru sadalījums skaidrā un bezskaidrā naudā, jānodrošina informācija par NVO darbības rezultātiem.

Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa NVO sektora darbojas ar labiem mērķiem. Bet zinām arī to, ka nebija nekādu problēmu nodibināt Rudo kaķu mīlētāju biedrību vai Saulespuķu ēdāju biedrību un to izmantot nodokļu optimizācijas vajadzībām. Tāpēc aicinām, lai valsts uzraudzības jomā šajā ziņā būtu lielāka kārtība.

Varbūt ir jomas, kurās Covid-19 dēļ var mazliet “atslābt”? Piemēram, pēc VID datiem, 2020. gadā iesniegto skaidras naudas deklarāciju kopējais skaits samazinājās par 516 deklarācijām jeb vairāk nekā divas reizes. Deklarētās skaidras naudas kopsumma bija par 130,62 miljoniem eiro jeb par 69% mazāka.

Tieši pretēji – Covid-19 ir brīnišķīga iespēja VID uzlabot savus rādītājus skaidras naudas aprites kontrolē. Šobrīd, kad visi esam ieslēgti mājās vai mazā burbulītī, lielāka daļa no mums izmanto bezskaidras naudas norēķinus. Tiem, kas tomēr turpina izmantot skaidru naudu, turpina to vest pāri robežām, ir jāuzdod nopietni jautājumi – no kurienes, kāpēc, kur vispār dabūji skaidru naudu, kā tā nonāca tavā rīcībā?

Covid-19 ir izcila iespēja kontrolēt arī tāpēc, ka ceļošana pāri robežām ir daudz mazāka.

Zinām, ka skaidras naudas pārvadājumiem tiek izmantota transporta loģistikas nozare. Vienīgās mašīnas, kuras brauca pāri robežai, kad tā bija slēgta, bija kravas mašīnas, kas veica piegādi.

31. martā “Moneyval” iesniedzām atskaiti, kurā informējām: kad robežas bija slēgtas, skaidras naudas aprite ļoti būtiski samazinājās. Tas liecina, ka ir vēl daudz kas darāms uz tām robežām, uz kurām pārbaudes nebija tik intensīvas, kā uz gaisa telpas robežām.

Labus rezultātus uzrāda VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde – gribu uzteikt šīs pārvaldes darbu. Vērtējot laika posmu līdz 2019. gada beigām, tā uzrāda vislielāko progresu no visām uzraudzības iestādēm. Sagaidu, ka arī 2020. un 2021. gadā šī pārvalde rādīs tikpat izcilus rezultātus. 

Runājot par citām jomām, Covid-19 dēļ ir pieaudzis kiberkrāpšanu skaits. Dinamiski ir jāmaina uzsvari, bet atslābt nevaram nevienā jomā.

Patlaban Saeimā tiek skatītas izmaiņas NILLTPFN likumā, ap kuru ir samērā karstas debates. Kas būtu jāmaina, kādas prasības jāmīkstina vai jāprecizē, lai sakārtotu normatīvo regulējumu? Varbūt vajadzīgs jauns likums, par ko ir izteikusies Latvijas Zvērinātu advokātu padome?

Vajadzīgs jauns likums – to gan atbalstu. Nācu strādāt uz FID (I. Znotiņa dienestu vada kopš 2018. gada 1. jūnija – red.) ar apņēmību rakstīt jaunu likumu, jo pašreizējais ir sarežģīts un smags, daudzkārt lāpīts un pierakstīts klāt. Ik dienu atrodam kādu niansi, kas apgrūtina darbu.

Likumā ir ietvertas prasības, kuras ir jāprecizē, jāgroza, lai būtu skaidrāka izpratne, kas tiek sagaidīts no viena vai otra sektora, no uzraugiem, no FID. Kopumā likuma grozījumu priekšlikumus nekomentēšu, jo tie ir visdažādākie. FID vienīgais priekšlikums – lai samazinātu administratīvo slogu un sakārtotu datu apmaiņu, būtu jāapstiprina goAML rīks (īpaši finanšu izlūkošanas dienestu darbam izstrādāts rīks, kas nodrošina datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkciju, kas aizstās līdzšinējo FID pamatsistēmu un e-ziņošanas sistēmu – red.), kas ļaus datus no likuma subjektiem saņemt sakārtotākā veidā.

Ar goAML ieviešanu noslēgsim arī slikto praksi ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vienlaikus nosūtīt gan VID, gan FID. Privātais sektors pēc likuma grozījumu apstiprināšanas Saeimā aizdomīgo darījumu ziņojumus nodos tikai FID. Nebūs putra, kāda ir bijusi līdz šim, – kam īsti jāziņo par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā? Iespējams, tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc pagaidām vēl nenotiek intensīva finanšu noziegumu apkarošana nodokļu izkrāpšanā un NILL, kā varētu vēlēties.

“Moneyval” iepriekš norādīja, ka Latvijai ir problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā – sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst. Cik lielā mērā šo problēmu palīdzēs risināt Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbība, kas savu darbu sāka 31. martā?

Tiesa ir tikko sākusi darbu, gaidīsim vislabākos rezultātus. Ideja par tiesu bija ļoti atbalstāma. Taču jau sākumā biju noskaņota pietiekami skeptiski, jo profesionāļu skaits Latvijā nepalielinās. Ir maz cilvēku, kuri būtu zinoši finanšu noziegumu apkarošanas jomā. Manas bažas un skepsi pierādīja arī tas, ka pašreizējiem ELT tiesnešiem, kā liecina publiski pieejamā informācija, nav liela pieredze finanšu noziegumu analīzē, vērtēšanā un apkarošanā. Pieredzes iztiesāšanā nav nevienam. Tāpēc ir jāvērtē piesardzīgi, kāds būs rezultāts.

FID sniegs vislielāko atbalstu, lai tiesnešiem nodrošinātu apmācības. Iespējams, būs laiks, kurā tiesai būs “jāieskrienas”. Bet jādara viss, lai tiesneši tiktu iedrošināti strādāt virzienā, kurā kā valsts esam nodefinējuši: gribam būt efektīvi NILL apkarošanā.

Gribu ticēt, ka rezultātā viss būs labi. Kā teicis rakstnieks Oskars Vailds: “Beigu beigās viss būs labi. Bet, ja nebūs labi, tad tās nav beigas.”

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU