Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un FID rīkotajā diskusijā par naudas atmazgāšanas novēršanas prakses atbilstības ieviešanu FID vadītāja Ilze Znotiņa akcentēja: “Nauda nāca no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas banku sistēmu, un daļu šīs naudas centāmies iesaldēt un konfiscēt, nosūtot informāciju policijai. Taču īstenībā vēlētos, lai mūsu un citu atbildīgo dienestu galvenais uzdevums būtu cīņa ar organizēto noziedzību, korupciju publiskos iepirkumos un citiem noziegumiem. Tomēr mums jātiek galā ar šo iepriekšējo lietu mantojumu, vienlaikus skatoties uz nākotnes izaicinājumiem.”
Iekšzemes nelikumīgo un koruptīvo darījumu apkarošanai finanšu sistēmā attiecīgās iestādes (Latvijā ir vairāk nekā desmit uzraudzības iestāžu, kas nodrošina finanšu noziegumu apkarošanas uzraudzību, – red.) varēs ar nedalītu jaudu pievērsties tikai pēc pāris gadiem, izskanēja diskusijas gaitā.
I. Znotiņa atklāja, ka līdz šī gada augusta beigām iesaldēts 391 miljons eiro aizdomīgu līdzekļu, no kuriem gandrīz 315 miljoni eiro atrodas likvidējamās bankās. Savukārt šīs naudas izcelsmes vietas ir tādas valstis kā Britu Virdžīnas, Apvienotie Arābu Emirāti, Kipra, Lielbritānija un citas vietas, kur var uzturēt t. s. ofšoru un čaulas kompānijas. FID vadītāja uzsvēra, ka par naudas iesaldēšanu nav jāuztraucas investoriem ar reālu biznesu, kas iztur līdzekļu izcelsmes pārbaudi.
Iestāžu rīcību ierosināja ASV “FinCen” un “Moneyval” kritika
Pēdējos pāris gados straujus uzlabojumus valsts rīcībspējā pret starptautiskām naudas atmazgāšanas shēmām izraisīja divi notikumi. Pirmais bija “ABLV Bank” pēkšņā slēgšana un likvidācija 2018. gadā pēc ASV Valsts kases departamenta naudas atmazgāšanas apkarošanas apakšvienības “FinCen” ziņojuma. Tajā, starp citu, norādīts: “ABLV Bank” veicinājusi to, ka tiek finansēta raķešu detaļu piegāde Ziemeļkorejai. 2018. gadā arī sekoja kritisks Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu grupas “Moneyval” ziņojums, radot risku, ka Latvija nonāks t. s. pelēkajā sarakstā, kas varētu būtiski bremzēt investīciju ienākšanu valstī un apgrūtinātu banku darījumus ar ārvalstīm.
“Sapratām, ka bija trūkumi mūsu risku izpratnē un spējā mazināt šos riskus,” teica I. Znotiņa, uzrunājot kārtējās FICIL Augsta līmeņa sanāksmes dalībniekus: investorus un valsts iestāžu pārstāvjus.
Reakcija uz šiem notikumiem bija aiziešana no iepriekšējos gadu desmitos piekoptā modeļa, kurā Latvijas finanšu sistēma bija tilts starp Austrumiem un Rietumiem. FID vadītāja skaidroja, ka agrāk valdīja uzskats: Latvijā jādibina daudz banku, īpaši tādas, kuru darbinieki labi prot krievu valodu un spēj apkalpot krievvalodīgos klientus.
Atmests mērķis Latvijai būt Austrumu–Rietumu finanšu tiltam
“Tagad no valdības puses ir pateikts, ka Latvijai nav mērķis būt Austrumu–Rietumu finanšu tiltam. Tas kļuva skaidrs 2018. gadā, kad tika aizliegti darījumi ar t. s. čaulas uzņēmumiem,” norādīja I. Znotiņa. Čaulas uzņēmumi – ar formālu sēdekli ārzemēs, bet gandrīz nekādu vietējo ekonomisko darbību – tika izmantoti apšaubāmas izcelsmes naudas pārskaitīšanai.
Sekoja praktiska rīcība no FID, regulējošo un tiesībsargājošo iestāžu puses, lai iesaldētu ievērojamas aizdomīgas naudas summas un ieviestu stingrākas naudas izcelsmes un finanšu darījumu mērķu pārbaudes Latvijas bankās.
I. Znotiņa uzsvēra, ka vajadzīgs dialogs starp uzraugošajām iestādēm un privāto sektoru – investoriem, banku klientiem un bankām –, lai novērstu nesamērīgi stingrās pārbaudes, kas var atturēt investorus. Taču viņa atgādināja, ka “mūs aizvien uzrauga “Moneyval”, aizvien atrodamies uzticības atgūšanas procesā, un, ja pietiekami stingri nekontrolēsim, ir iespēja, ka gadīsies jauns skandāls”.
Patlaban FID ir galvenais finanšu sektora uzraugs, kas koordinē citu uzraugošo un tiesībsargājošo iestāžu darbību, taču I. Znotiņa uzskata, ka ar to vien nepietiek. Viņa valdībai izteikusi priekšlikumu radīt naudas atmazgāšanas novēršanas “akadēmiju”, lai apkopotu zināšanas un dalītos pieredzē. Vienlaikus FID arī ieteicis veidot ombudu, kas izskatītu sūdzības par finanšu sistēmas uzraudzības iestāžu lēmumiem un procesiem.
LIAA: par šķēršļiem finanšu sektorā aizvien sūdzas
Diskusijas gaitā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns norādīja, ka ārzemju investori sūdzas ne tikai par darbaspēka trūkumu, bet arī sadarbību ar finanšu sektoru. Lielas starptautiskas kompānijas no LIAA prioritārām augstu tehnoloģiju nozarēm un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm sagaidot ļoti ātru bankas norēķinu kontu atvēršanu, bet saskaroties ar kavēkļiem: prasību izsmeļoši skaidrot naudas izcelsmi un darījumu mērķus.
Runājot no publikas, jurists Matīss Kukainis kā nejēdzības piemēru pieminēja uzņēmuma pārpirkšanas darījumu, kurā bija jāskaidro darījuma kontā pārskaitītās naudas izcelsme, lai gan nauda nāca no pārbaudīta tās pašas bankas klienta rēķina, to iemaksājot par labu citam bankas klientam – pārdevējam. Līdz ar to tika novilcināta visu darījuma formalitāšu nokārtošana.
Betona ražošanas uzņēmuma “Schwenk” pārstāvis Reinholds Šneiders (Reinhold Schneider) teica, ka esot kopumā apmierināts ar investīciju procesu (kompānijai ir ražotne Latvijā), taču viņam rūp nevienāda konkurence starp likumpaklausīgajiem investoriem un uzņēmumiem, kas noteikumus neievēro. “Lielākais šķērslis ir ēnu ekonomika un dažādu tās darbību ķēde, sākot ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa, negodīgiem iepirkumiem un aplokšņu algām. Par šādām nebūšanām netiek ierosinātas lietas, tās neapseko,” tā R. Šneiders.
Diskutē, kā izvērtēt riskus
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile akcentēja, ka “Moneyval” ieteikumu ieviešanā liek uzsvaru uz prokuratūras darbu, izmeklēšanu un tiesu sistēmu, jo nepietiek tikai konstatēt, ka izdarīts noziegums. “Tāds arī ir mūsu ilgtermiņa “Moneyval” rekomendāciju īstenošanas plāns – panākt ātrāku izmeklētāju un prokuroru iesaisti šādās lietās, lai tās arī drīzāk nonāktu tiesās,” teica S. Purgaile.
FKTK vadītāja arī stāstīja, ka tiek strādāts pie tā, lai izlīdzinātu finanšu sektora procesus, izvērtējot klientus un to darījumus. “Pirms pāris gadiem nozare iekrita lielā bedrē, un, lai tiktu atpakaļ uz ceļa, bija jāievieš ļoti stingras prasības. Pirms gada finanšu nozare vēl sūdzējās par it kā juceklīgiem noteikumiem, bet tagad ir izstrādāta rokasgrāmata, diskutējam, kā izvērtēt riskus, kā klasificēt klientus un pievērst uzmanību augstiem riskiem,” sacīja S. Purgaile. Bankām arī ieteikts konsultēties ar klientiem, iekams tās ierobežo vai slēdz kontus.
FKTK vadītāja uzsvēra, ka sabiedrībai vēl vajadzīgs laiks, lai saprastu atbilstības (“Moneyval” un citiem standartiem) vērtību un tuvotos “nulles tolerancei” pret korupciju.
Diskusijas gaitā FICIL valdes pārstāve Zlata Elksniņa-Zaščirinska izteica zināmu neapmierinātību par naudas atmazgāšanā iesaistīto sodīšanu: “Vai mums kā investoriem jāgaida vēl trīs gadi, iekams atbildīgās iestādes ķersies pie (pašmāju) korupcijas? Jau krietni esam gaidījuši. Publiskie iepirkumi ir korupcijas perēklis. T. s. “pazīsti savu klientu” pieeja jāizplata ne tikai uzraugošajām iestādēm un bankām, bet arī privātajam sektoram, lai rastos šī atbilstību veicinošā kultūra.”
