“Esam izstrādājuši praktisku rokasgrāmatu, kuru finanšu iestādes varēs izmantot, lai pilnveidotu iekšējos procesus finanšu noziegumu novēršanā un klientu izpētē. Ar ieteikumu palīdzību vēlamies veicināt uz risku izvērtējumu balstītas pieejas īstenošanu, kas ir viena no mūsu prioritātēm,” norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile. “Tas nozīmē, ka, piemēram, klientam ar zemāku risku tiek veikta mazāk apjomīga izpēte, bet tiem, kuriem risks ir augstāks, izpēte tiek atbilstoši veikta apjomīgāka un dziļāka.“
S. Purgaile skaidro, ka uz risku balstītas pieejas pamatā ir tas, ka iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku identificē, novērtē, izprot un piemēro tam atbilstošus pārvaldīšanas pasākumus ar mērķi risku efektīvi mazināt.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu un klientu izpētes ieteikumus FKTK izstrādājusi kopā ar nozares speciālistiem.
“FKTK apstiprinātā rokasgrāmata riskos balstītās pieejas stiprināšanai ir solis pretim elastīgākai, efektīvākai un samērīgākai sadarbībai gan starp banku un tās klientiem, gan arī starp uzraugu un banku,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. “Savstarpēji ieguldītajam darbam ir potenciāls rezultēties naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru vienkāršošanā un administratīvā sloga mazināšanā klientiem, palīdzot rast katra klienta riska līmenim atbilstošu pieeju, kā arī iespēju bankām regulāri nostiprināt un pilnveidot izpratni par riskos balstītās pieejas būtību un ievērošanu praksē.”
Rokasgrāmatai ir četras daļas
Rokasgrāmata sastāv no četrām daļām – risku novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmas, klientu izpētes un ziņošanas un informācijas sniegšanas iestādēm.
Ieteikumu pirmā nodaļa “Risku novērtējums” skaidro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska un sankciju riska novērtējuma veikšanas nepieciešamību un pamatelementus, lai finanšu iestāde izveidotu atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.
Nosakot sākotnējo iestādes risku, iestāde novērtē vismaz šādas kategorijas:
- klienta risks (piemēram, klientu, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām (turpmāk arī – PNP), kredīta apgrozījums; klientu, kuru saimnieciskās vai personiskās darbības veids uzskatāms par augsta riska, kredīta apgrozījums, u. tml.);
- valsts un ģeogrāfiskais risks (piemēram, klientu, kuru rezidences vai reģistrācijas valsts ir paaugstināts riska valsts, kredīta apgrozījums; klientu saņemtie maksājumi no paaugstināta riska valstīm u. tml.);
- klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks (piemēram, klientu, kuri izmanto privātbaņķiera pakalpojumus, apgrozījums; klientu, kuri izmanto uzticības (trasta) vai fiduciāro darījumu pakalpojumus, apgrozījums u. tml.);
- pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks (piemēram, neklātienē identificēto klientu kredīta apgrozījums; klientu, kurus identificējis iestādes aģents, kredīta apgrozījums; klientu, kas ir e-komersanti, kredīta apgrozījums; klientu – finanšu iestāžu, kas reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, – kredīta apgrozījums u. tml.).
Papildus minētajiem var tikt noteikti vēl citi rādītāji.
Otrā risku novērtējuma sadaļa ir “Sankciju riska novērtējums”. Viens no galvenajiem uzdevumiem finanšu iestādēm ir identificēt riskus, kas saistīti ar iespējamo sankciju regulējuma apiešanu, – šajā ziņā sankciju skrīnings nav pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu sankciju regulējuma ievērošanu.
Trīs veidu klientu izpēte
Rokasgrāmatas ieteikumu otrā nodaļa “Iekšējās kontroles sistēma” ietver būtiskākās iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un skaidro iekšējās kontroles sistēmas elementu mērķi un darbības mērķa īstenošanai.
Ieteikumu trešā nodaļa “Klientu izpēte” skaidro klientu izpētes veidus – standarta, vienkāršotā un padziļinātā –, ko piemēro atbilstoši klienta riskam. Rokasgrāmatā skaidroti konkrēti piemēri un ieteikta konkrēta rīcība.
Ieteikumu ceturtā nodaļa “Ziņošana un informācijas sniegšana iestādēm” sniedz skaidrojumu par FKTK sniedzamajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ekspozīcijas pārskatiem. Ietvertas būtiskākās prasības par finanšu iestāžu pienākumu ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts drošības dienestam.
FKTK sola, ka rokasgrāmata pastāvīgi tiks aktualizēta un papildināta.
