Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšana nopietni apdraud drošību un finanšu sistēmas integritāti, norāda FATF.
Patlaban FATF augsta riska jeb “pelēkajā sarakstā” ir iekļāvusi 12 valstis: Islandi, Trinidādu un Tobāgo, Bahamas, Ganu, Botsvānu, Zimbabvi, Jemenu, Sīriju, Pakistānu, Mongoliju, Panamu un Kambodžu.
Divas valstis – Irāna un Ziemeļkoreja – ir ievietotas FATF “melnajā sarakstā”.
FATF mājaslapā norādītas trīs valstis – Etiopija, Šrilanka un Tunisija –, kuras bija iekļautas “pelēkajā sarakstā”, bet vairs tur neatrodas, jo uzlabojušas globālo naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) atbilstības procesu, AML režīma efektivitāti un novērsušas norādītos trūkumus.
Sīrija un Jemena
Katrai valstij ir savi iemesli, kāpēc tā ir nokļuvusi vienā vai otrā sarakstā. FATF savā mājaslapā skaidro, ka, piemēram, Sīrija un Jemena FATF “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas jau 2010. gada februārī.
Abas šīs valstis apņēmās sadarboties ar FATF, lai novērstu stratēģiskos trūkumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Lai gan FATF 2014. gada jūnijā konstatēja, ka Sīrija ir panākusi progresu identificētajās jomās un būtiski uzlabojusi rīcības plānu tehniskā līmenī, arī kriminalizējot terorisma finansēšanu un izveidojot procedūras teroristu aktīvu iesaldēšanai, tomēr FATF turpina Sīrijas uzraudzību.
Arī Jemena, novēršot stratēģiskos trūkumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, 2014. gada vidū bija panākusi progresu – izskatījusi savu rīcības plānu tehniskā līmenī, arī:
- pienācīgi kriminalizējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;
- izveidojot procedūras teroristu aktīvu identificēšanai un iesaldēšanai;
- uzlabojot klienta uzticamības pārbaudes un aizdomīgu darījumu paziņošanas prasības;
- attīstot finanšu sektora uzraudzības iestāžu un finanšu izlūkošanas dienesta uzraudzības spējas.
Lai gan FATF konstatēja, ka Jemena ir izpildījusi ar FATF saskaņoto rīcības plānu, tā turpina uzraudzīt situāciju.
Bahamas uzrauga arī nebanku finanšu iestādes
Savukārt Bahamas “pelēkajā sarakstā” ir iekļautas kopš 2018. gada oktobra, lai novērstu stratēģiskos trūkumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Bahamas ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu. Tie ietver protokola un lietu pārvaldības sistēmas izveidi, lai vēl vairāk uzlabotu starptautisko sadarbību, kā arī uz risku balstītas nebanku finanšu iestāžu uzraudzības uzsākšanu.
FATF norāda, ka Bahamām tomēr ir jāturpina darbs pie rīcības plāna īstenošanas, lai novērstu savus stratēģiskos trūkumus, arī:
- jāpierāda, ka iestādes izmeklē un veic kriminālvajāšanu pret visiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidiem, tajā skaitā sarežģītām naudas atmazgāšanas shēmām (arī ārvalstu nodokļu noziegumiem);
- jāpalielina līdzekļu identifikācija, meklēšana un iesaldēšana vai ierobežošana, kā arī jāidentificē lietas, kas saistītas ar ārvalstu nodarījumiem.
Islande – vienīgā no Eiropas
Pati pēdējā – 2019. gada 18. oktobrī – “pelēkajā sarakstā” tika iekļauta Islande par nepietiekami efektīvu rekomendāciju ieviešanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Līdz ar to Islande kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas iekļauta FATF “pelēkajā sarastā”.
Plašsaziņas līdzekļos jau rakstīts, ka Islande tika kritizēta par nepietiekamu “čaulas” kompāniju un liela daudzuma skaidras naudas pārrobežu kustības kontroli. Šai valstij tika norādīts uz nepilnībām vairākās likumdošanas jomās, lai ieviestu starptautiskās sankcijas un lai efektīvi izpildītu ārvalstu lūgumus iesaldēt vai konfiscēt finanšu līdzekļus. FATF kritizēja arī Islandes finanšu izlūkošanas dienesta darbu, kas, savas funkcijas veicot virspusīgi, pakļāva kontrolei tikai dažas lielākās valsts bankas.
Kopš 2017. gada Islande ir panākusi progresu vairākos ieteiktajos naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumos un uzlabojusi tehnisko atbilstību un efektivitāti, arī veicot otru valsts riska novērtējumu un visaptverošus pasākumus, lai padziļinātu izpratni par attiecīgajiem riskiem dažādās nozarēs, uzlabojot uzraudzību, kas balstīta uz risku finanšu jomā, un ievērojami stiprinot izmeklēšanas un tiesībaizsardzības iestāžu spējas.
Tomēr 2019. gadā, novērtējot Islandes ieviestos uzlabojumus, FATF atzīmēja, ka jāturpina darbs pie rīcības plāna ieviešanas:
- jānodrošina kompetento iestāžu savlaicīga piekļuve precīzai pamatinformācijai un faktiskajai īpašumtiesību informācijai juridiskām personām;
- jāievieš automatizēta sistēma informācijas iesniegšanai un jāuzlabo finanšu izlūkošanas dienesta spējas gan stratēģiskajā, gan operatīvajā analīzē;
- atbilstoši noteiktajiem riskiem jānodrošina efektīva pārraudzība un uzraudzība ar nepieciešamajiem resursiem.
Vērtēšanas standarti
FATF mājaslapā ir aprakstīti standarti, pēc kuriem eksperti vērtē valstis. FATF 40 rekomendācijas jeb FATF starptautiskais standarts attiecas uz pilnīgi visām valstīm, kas jebkādā veidā grib piedalīties pasaules finanšu līdzekļu kustībā.
Standarti pēdējo reizi ir pārskatīti 2019. gada jūnijā, lai stiprinātu globālos aizsardzības pasākumus un turpinātu aizsargāt finanšu sistēmas integritāti, nodrošinot valdībām spēcīgākus instrumentus cīņai pret finanšu noziedzību. Vienlaikus jaunie standarti pievēršas jaunām prioritārajām jomām, piemēram, virtuālo valūtu izplatībai un jauno tehnoloģiju attīstībai.
Ieteikumu pārskatīšanas mērķis bija panākt līdzsvaru:
- no vienas puses, prasības ir īpaši nostiprinātas jomās, kurās pastāv lielāks risks vai kurās varētu uzlabot īstenošanu. Tās ir paplašinātas, lai risinātu tādus jaunus draudus kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšana un lai būtu skaidrāka pārredzamība un korupcijas apkarošana.
- no otras puses, tās ir arī mērķtiecīgākas – ir lielāka elastība, lai vienkāršotos pasākumus piemērotu zema riska teritorijās. Šī uz risku balstītā pieeja ļaus finanšu iestādēm un citām izraudzītajām nozarēm izmantot savus resursus augstāka riska jomās.
FATF ieteikumi ir pamats, uz kura visām valstīm būtu jāizpilda kopīgais mērķis – cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas (proliferācijas) finansēšanu.
Regulāras atskaites
2013. gada februārī FATF izstrādāja metodoloģiju, lai novērtētu tehnisko atbilstību FATF ieteikumiem un AML un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu efektivitāti. FATF novērtē atbilstību, izmantojot stingru valstu novērtēšanas un uzraudzības procesu.
Metodika ietver divus savstarpēji saistītus komponentus. Tehniskās atbilstības novērtējumā tiek ņemtas vērā katra FATF ieteikuma īpašās prasības, jo tās galvenokārt attiecas uz konkrēto valsts tiesisko un institucionālo sistēmu un kompetento iestāžu pilnvarām un procedūrām. Tie ir AML un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas pamatelementi.
Atbilstības līmenis katram ieteikumam tiek raksturots ar vienu no šādiem vērtējumiem: atbilstošs, lielākoties atbilstošs, daļēji atbilstošs vai neatbilstošs.
Efektivitātes novērtējumā tiek secināts, cik lielā mērā valsts sasniedz noteiktu rezultātu kopumu, kas ir pamatā stabilai AML un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai, un tiek analizēts, cik lielā mērā valsts tiesiskā un institucionālā sistēma sniedz gaidītos rezultātus.
Tas, cik efektīvi kāda valsts sasniedz visus tūlītējos rezultātus, tiek noteikts novērtējuma ziņojumā, kurā iekļauj vienu no šādiem vērtējumiem: augsts efektivitātes līmenis, būtisks efektivitātes līmenis, mērens efektivitātes līmenis un zems efektivitātes līmenis.
Valstij, kura nonāk FATF “pelēkajā sarakstā”, tiek izstrādāts individuāls rīcības plāns (Action Plan), kā arī noteikts individuāls atskaitīšanās grafiks – jāatskaitās vismaz trīs reizes gadā.
