Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmējuši arī skaidras naudas pārvietošanu – 2020. gadā ievērojami samazinājies gan iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits, gan deklarētās skaidras naudas kopsumma.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka fiziskās un juridiskās personas, šķērsojot Latvijas robežu, 2020. gadā iesniegušas 469 skaidras naudas deklarācijas kopsummā par 58,62 miljoniem eiro. 372 skaidras naudas deklarācijas tika iesniegtas, personām šķērsojot ES ārējo robežu, bet 97 – uz ES iekšējās robežas.
Salīdzinot ar 2019. gadu, kad kopā tika iesniegtas 985 skaidras naudas deklarācijas, 2020. gadā iesniegto skaidras naudas deklarāciju kopējais skaits samazinājās par 516 deklarācijām jeb vairāk nekā divas reizes. Deklarētās skaidras naudas kopsumma bija par 130,62 miljoniem eiro jeb par 69% mazāka.
Iebraucot Latvijā, 2020. gadā tika iesniegta 371 deklarācija kopsummā par 17,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gadu ir iesniegts par 404 deklarācijām un kopsummā par 89,66 miljoniem eiro jeb 83,4% mazāk.
Izbraucot no Latvijas, iesniegtas 98 skaidras naudas deklarācijas kopsummā par 40,71 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gadu deklarāciju skaits samazinājies par 112 deklarācijām un kopsumma – par 40,92 miljoniem eiro jeb 50,1%.
Juridisko personu, kuras iesniedza skaidras naudas deklarācijas, skaits 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mainījies, turpretī fizisko personu skaits samazinājies aptuveni par 44%.
Jāatgādina, ka Latvijā prasība fiziskām personām uz Eiropas Savienības ārējās robežas deklarēt skaidras naudas līdzekļus, ja to apmērs ir 10 000 eiro vai vairāk, ir spēkā kopš 2006. gada 1. jūlija.
Savukārt 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, kas paredz, ka VID drīkst kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās, bet arī uz iekšējās robežas. Grozījumi saistīti ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) rekomendācijām, kas bija jāievieš, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem.
LV portāla infografika
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
