Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) publiskotais ikgadējais valstu Korupcijas uztveres indekss (KUI), kurā apkopota informācija no dažādiem avotiem, ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. Indeksā valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē augstu korupcijas uztveri, savukārt 100 – priekšstatu par tās neesamību.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā. Indeksa aprēķināšanā tiek izmantoti 13 analīzes avoti, tostarp rādītāji, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi, veicot uzņēmēju
aptaujas un ekspertu riska novērtējumus, informē TI Latvijas nodaļa “Sabiedrība par atklātību “Delna” ”. KUI rādītājā ir ne tikai izteikts sabiedrības viedoklis par korupciju valstī, bet tas ir arī nozīmīgs faktors valsts starptautiskās reputācijas un biznesa investīciju klimata novērtējuma jomā.
Kur esam un par ko tas liecina
Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir palicis nemainīgs – 59 punkti. Tas ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu, informē “Delna”. Starp 27 ES valstīm Latvija ierindojusies 15. vietā, starp 38 OECD valstīm – 27. vietā, bet starp 180 pasaules valstīm – 39. vietā. Jānorāda, ka 2022. gadā arī ES valstu vidējais KUI rādītājs saglabājies nemainīgs – 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (- 1 punkts).
Kopš 2012. gada Latvijas rādītājs pieaudzis par 10 punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu, taču lēnu ilgtermiņa tendenci. Tomēr kopumā situācija stagnē. Arī Igaunijai ir novērojams vien 10 punktu pieaugums, un, līdzīgi kā Latvijai, 2022. gadā rādītājs saglabājies nemainīgs – 74 punktu līmenī. Lietuvas rādītājs ir palielinājies nedaudz lēnākā tempā (+ 8 punkti) un 2022. gadā sasniedzis 62 punktu līmeni (+ 1 punkts). Būtiski uzsvērt, ka abu kaimiņvalstu rezultāta izejas punkts 2012. gadā bija ievērojami augstāks nekā Latvijai, norāda “Delna”. Taču Latvijas KUI rādītājs joprojām ir salīdzinoši tuvu 50 punktu robežai, kuru uzskata par slieksni, kas norāda uz nopietnām korupcijas problēmām valstī.
Akcentē pretkorupcijas politikas trūkumu
“Delna”, tāpat kā līdz šim, norāda uz trim jomām, kurās Latvijai joprojām ir lielākais potenciāls savu sniegumu uzlabot un izvairīties no KUI rezultāta stagnācijas iestāšanās, – politiskā godprātība, biznesa godprātība un publisko resursu izšķērdēšanas novēršana.
Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un Lietuvas – par 9 punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100, un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas, un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – “kukuļi” –, lai kaut ko saņemtu pretim. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.
Neīstenojot izlēmīgus pretkorupcijas pasākumus minētajās jomās, Latvija nespēs sasniegt savus attīstības mērķus un Nacionālajā attīstības plānā noteiktos korupcijas apkarošanas rādītājus, proti, 2024. gadā 64 un 2027. gadā – 67 punktus, uzskata “Delna”. Šādu prognozi apstiprina arī fakts, ka Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā, lai gan ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme valsts kopējās drošības stiprināšanā, nav minēti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Jau par diviem gadiem ir iekavēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam pieņemšana, kas, kā norāda “Delnas” projektu vadītāja Agnija Birule, uz tieši tik ilgu laikposmu ir atstājis valsti bez politikas pretkorupcijas jomā. Minētā plāna pieņemšanas process neliecina par politiķu apņēmību pretkorupcijas jomā, drīzāk norāda, ka viņi ir meklējuši iemeslus, lai neko nedarītu, pauž “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
Vairāk par tēmu >>
- Darāmie darbi pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā nākamajā Saeimas sasaukumā
- Korupcijas apkarošanā cer uz lobēšanas regulējumu
- Vai cīņa ar ēnu ekonomiku kļuvusi par otrās šķiras problēmu?
Korupcija – drauds nacionālajai drošībai
Valsts līderiem ir jāsaprot, ka korupcija rada apdraudējumu valsts un starptautiskajai drošībai, norādot uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajiem apstākļiem, uzsver I. Tauriņa.
Izplatīta korupcija ne vien samazina labklājības līmeni valstī, bet arī vairo par tās drošību atbildīgo amatpersonu uzpērkamības risku un atņem līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
“Ir sajūta, ka lēmumu pieņēmēji, valdība un sabiedrība neapzinās korupcijas negatīvās sekas un ar savu pasīvo rīcību izturas vieglprātīgi pret mūsu drošību, atsakoties no savas labklājības ilgtermiņā,” bažas pauž “Delnas” vadītāja.
|
Vairāk par tēmu >> |
Februārī apritēs gads kopš Krievijas īstenotā nežēlīgā uzbrukuma Ukrainai, un šis satricinājums ir bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālajai un kolektīvajai izpratnei par drošību, norāda Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks. “Šajā periodā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs. Tādējādi šīs ilustrācijas jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp tie, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu,” secina IDB vadītājs.
“Delnas” rekomendācijas
Korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud mūsu drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. “Delna” iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktā un uzsākt jaunas iniciatīvas 2023. gadā.
- Politiskā godprātība
Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešana un pilnveide.
Interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums. Jānovērš trūkumi pārvaldībā, jāveido sistēma, kas ir atbilstoša mūsdienu vajadzībām un ir balstīta Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.
Izvērtēt nepieciešamību ieviest privāto interešu deklarāciju augsta līmeņa amatpersonu ģimenes locekļiem.
Jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai, ieviešot mehānismu augsta līmeņa amatpersonu privāto interešu deklarēšanai, nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā un uzlabojot VID valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
Grozījumi jaunajā Pašvaldību likumā, skaidri nodalot lēmējvaru no izpildvaras un liedzot iespēju deputātam ieņemt vadītāja amatu pašvaldības iestādē.
Valsts pārvaldes institūcijām ir jāseko prokuratūras piemēram un jāizstrādā vai jāatjauno ētikas kodeksi un jāiedzīvina institūciju ikdienā.
Jāpārskata valsts finansējuma politiskajām partijām piešķiršanas modelis, nodrošinot godīgāku sistēmu attiecībā uz partijām bez nacionāla līmeņa ambīcijām un novēršot citas nepilnības.
Grozījumi Saeimas kārtības rullī, uzlabojot likumdošanas procesa izsekojamību un nostiprinot regulējumā Saeimas komisiju darba organizācijas labās prakses.
- Biznesa godprātība
Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Izstrādāt regulējumu, kas nosaka kompensācijas pusēm, kas cieš no ārvalstu kukuļošanas gadījumiem (victims compensation).
Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskan ar Pretkukuļošanas konvencijas pirmo pantu, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
Jāvairo izpratne un informētība par korupcijas un kukuļdošanas formām privātajā sektorā.
- Publisko resursu izšķērdēšanas novēršana
Jāpapildina esošie publisko iepirkumu kontroles mehānismi ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot tajos pilsonisko sabiedrību (piemēram, integritātes paktiem).
Uzlabojumi valsts budžeta pieņemšanas procesā, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus un bez būtiskas nepieciešamības ierobežotu atklātību.
Lielāka informācijas atklātība par līgumiem, kas noslēgti, organizējot cenu aptaujas, un zemsliekšņa iepirkumos.
Noteikt IUB pienākumu izskatīt trešo pušu iesniegtās sūdzības par iepirkumiem.
Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot pilnvaras Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta revīziju.
Kā LV portāls ir vēstījis, jau pērn “Delna” vērsusi uzmanību faktam, ka publisko resursu izšķērdēšanas jomā, ņemot vērā ES līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, nepieciešams papildināt publisko iepirkumu kontroles mehānismus, tajos iesaistot pilsonisko sabiedrību, un veicināt normatīvā regulējuma un atklātības ievērošanu valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā. Kamēr sabiedrība pasīvi un ar toleranci izturēsies pret korupciju un pietiekami kritiski nevērtēs, cik efektīvi un godprātīgi tiek izlietoti publiskie līdzekļi, korupcija turpinās iztukšot valsts resursus, norāda eksperti.
