Jaunais pretkorupcijas plāns. Labas ieceres, sliktāks izpildījums

Ministru kabinets 14. martā apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam.

Plānošanas dokumentā izvirzīts korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis – turpmākajos gados nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību, ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu.

Plānā ietverti 49 pasākumi, kurus uzdots īstenot gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), gan citām institūcijām, tai skaitā ministrijām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā paredzēts uzdevumu izpildes laika plānojums, kā arī vēlamie sasniedzamie rezultāti.

Komentējot pieņemto plānošanas dokumentu, KNAB norāda: “Uzdevumu izpildes rezultāts ir fokusēts uz sabiedrību un tās ieguvumiem, kas saistīti ar efektīvu korupcijas novēršanu un apkarošanu, politisko organizāciju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli. Plānā netiek dublēti tādi pasākumi un uzdevumi, kas ir iekļauti citu institūciju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos, piemēram, rīcības plāni atvērtās pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.”

Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē, kā norāda pretkorupcijas birojs, izmantota KNAB 20 gados uzkrātā darba pieredze un darbības rezultātu analīze, kā arī ir ņemtas vērā starptautisko organizāciju, tai skaitā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kā arī citu pretkorupcijas jomas ekspertu izteiktās rekomendācijas.

Veicināt iekšēju kontroli un mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju

Pretkorupcijas pasākumu plānā iekļautie veicamie uzdevumi laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam plānoti, ņemot vērā iepriekš izvirzītās prioritātes korupcijas novēršanas un apkarošanas politikā, kas apkopotas MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam”. Tās vērstas uz domāšanas maiņu ar mērķi pārorientēties no ārējās kontroles uz resoru un institūciju efektīvām iekšējās kontroles sistēmām, atklātu un caurskatāmu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasi, nodrošinot ētisku, motivētu un kompetentu personālu, mazināt sabiedrības toleranci pret kukuļdošanu, ierobežot korupciju privātajā sektorā.

Pretkorupcijas pasākumu plānā 2023.–2025. gadam ietvertie veicamie uzdevumi organizēti, dalot tos atbilstoši pieciem galvenajiem apakšmērķiem, kā arī 13 rīcības virzieniem.

Korupcijas novēršanas pasākumu plāna pieci apakšmērķi

• Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai.

Viens no rīcības virzieniem, lai tiektos uz šo virsmērķi, – publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus. Uzmanība pievērsta arī preventīvai darbībai (normu pilnveide, skaidrošana u. tml.).

• Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā.

Kā rīcības virzieni nosaukti, piemēram, pārvaldes iestāžu iekšējo kontroles sistēmu pilnveide, publiskā finansējuma izlietojuma likumības nodrošināšana, godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varā, pretkorupcijas pasākumi privātajā sektorā.

• Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju.

Papildus centieniem vairot sabiedrības neiecietību pret korupciju un tās sekām tiks stiprināta trauksmes cēlēju aizsardzība.

• Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību.

Plānots, ka jāturpina strādāt, lai iespējamais sods par izdarītajiem pārkāpumiem ir efektīvs un atturošs. Tas nozīmē arī ieguldīt tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē un zināšanās.

• Ierobežot naudas varu politikā.

Šeit kā viens no rīcības virzieniem minēta politisko organizāciju finansējuma atklātuma nodrošināšana.

Zīmīgi, ka faktiski visi pretkorupcijas plāna virsmērķu sasniegšanai norādītie rīcības virzieni vairāk vai mazāk ir saistīti ar sabiedrības līdzdalības veicināšanu, lai mazinātu tās vienaldzību pret koruptīviem noziegumiem un veicinātu izpratni par šādas noziedzīgas darbības postošajām sekām, un tādējādi mudinātu aktīvi iesaistīties to novēršanā, sākot ar nosodījumu, beidzot ar trauksmes celšanu, pamanot noziedzīgas darbības.

LV portāls jautā: Kā vērtējat Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam?

Valts Kalniņš

sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks

FOTO: Ieva Lūka, LETA.

Rodas vilšanās sajūta

Plānā ir daudz labu nodomu, taču gribētos vairāk konkrētu ieceru, nevis tikai izvērtēšanas pasākumus. Proti, plānā ir daudz kā tāda, kas vēl tikai jāveic uz izvērtējumu pamata. Piemēram, ir pausts nodoms veikt pasākumus, lai ieviestu efektīvu “atdzišanas” (no angļu val. – cooling-off) periodu valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Tomēr kā rezultatīvais rādītājs minēts informatīvais ziņojums, kas sagatavojams līdz 2024. gada martam.

Rodas vilšanās sajūta –, vai tiešām to jau nevajadzēja izdarīt, jo likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas regulē šo jomu, ir spēkā jau sen. Mana izpratne par labu pasākumu plānu – tajā jābūt ietvertām darbībām, kuras īstenojamas uz jau veiktu izvērtējumu pamata, taču tikai risinājumu apzināšana nav uzskatāma par pasākumu.

Tomēr ir arī pozitīvi piemēri – nodoms pilnveidot interešu konflikta pārbaudi publiskajos iepirkumos, nodrošinot tam atbilstošus tehniskos risinājumus.

Attiecībā uz šo punktu ir paredzēts veikt pilnu ciklu, sākot ar izvērtējumu līdz šīgada vidum, turpinot ar normatīvo aktu izstrādi uz izvērtējuma pamata līdz nākamā gada vidum, procesu noslēdzot ar tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu 2025. gadā. 

Tādējādi šis dokuments, lai gan tajā ir pausti daudzi vajadzīgi un pareizi nodomi, rada iespaidu par pārāk lēnīgu procesu un zemu ambīciju līmeni pretkorupcijas jomā. 

Olafs Grigus

“Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks

FOTO no personīgā arhīva.

Institūcijas vairās izrādīt iniciatīvu

“Delna” jau vairāk nekā divus gadus ir sekojusi līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam tapšanai un kopumā plānā ietvertos pasākumus vērtē atzinīgi, kā arī novērtē KNAB 2021. gadā organizēto sabiedrisko apspriešanu, kas nodrošināja sabiedrisko organizāciju iesaistes iespēju.

Liela daļa KNAB paredzēto pasākumu sakrīt ar “Delnas” redzējumu par to, kādi jautājumi un problēmas un ar kādiem pasākumiem ir jārisina tuvākajos gados. Tādēļ “Delna” ir gandarīta par faktu, ka plāns beidzot ir apstiprināts, tomēr vienlaikus ir identificējusi atsevišķus trūkumus gan dokumenta pieņemšanā, gan attiecībā uz apstiprināto pasākumu klāstu.

Saistībā ar ievērojami ieilgušo plāna pieņemšanas procesu “Delna” ir novērojusi, ka būtisku kavēšanos starpinstitūciju saskaņošanas laikā nereti radījis nevis tas, ka iestādes apstrīd pretkorupcijas plāna uzdevumu pamatojumu un nepieciešamību, bet tas, ka tās nevēlas uzņemties galveno atbildību uzdevumu īstenošanā un izrāda bažas, ka KNAB uz tām “novels” visu atbildību.

Mūsuprāt, būtu izdevies izvairīties no ļoti garām, neauglīgām diskusijām saskaņošanas sanāksmēs, ja KNAB būtu izrādījis līderību un veicis pārliecinošāku skaidrojošo darbu attiecībā uz paredzamo atbildību sadalījumu un ja iestāžu un ministriju pārstāvji izrādītu lielāku entuziasmu plāna pasākumu atbalstīšanā.

Uzdevumos, kuros kompromisu ar citām iesaistītajām institūcijām nebija iespējams rast, KNAB kā vadošajai iestādei korupcijas novēršanas jomā un pretkorupcijas plāna virzītājam bija jāuzņemas pienākums būt par atbildīgo izpildītāju.

Tāpat būtu noderīgi panākt vienošanos par dažādo pasākumu prioritātes līmeni. Pasākumi ir daudzveidīgi, un ir acīmredzams, ka to ietekme nevarētu būt vienlīdz nozīmīga.

Kopumā “Delnas” vērtējumā KNAB trūkst līderības, un arī citas institūcijas izvairās izrādīt iniciatīvu, tā vietā nodarbojoties ar atbildības “futbolēšanu”.

Attiecībā uz pretkorupcijas plāna saturu “Delna” atzinīgi vērtē to, ka plāns sniedz diezgan visaptverošu priekšstatu par korupcijas problemātiku Latvijā, kā arī paplašina līdzšinējo korupcijas mazināšanas pieeju, aptverot arī privāto sektoru un darbu ar augstskolu studentiem.

Tāpat “Delna” novērtē KNAB apņemšanos izvērtēt līdzšinējo sadarbību ar sabiedrību – šāds izvērtējums varētu sekmēt sabiedrības iesaisti pretkorupcijas darbā, mazināt tās toleranci pret korupciju un veicināt pilsonisko aktīvismu un godprātību.

Vienlaikus “Delna” izsaka nožēlu, ka virkne tās un citu sabiedrisko organizāciju priekšlikumi pēc apšaubāmas amatpersonu argumentācijas, kāpēc konkrētais pasākums nebūtu īstenojams, nav iekļauti plānā. Starp šiem priekšlikumiem jāizceļ tie, kas saistīti ar publisko datu pieejamību un informācijas atklātību.

Plānā nav paredzēta, piemēram, ar korupcijas mazināšanu un politiskās godprātības spēcināšanu saistītu datu pieejamības stratēģijas izstrāde.

Plāna pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem – 2020. gada noslēgumā. Tieši tik ilgu laiku Latvijā nav valsts politikas korupcijas novēršanai un apkarošanai.

Jānorāda –, kaut arī jaunās valdības deklarācijā pausta apņemšanās īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju, plāna sarežģītā saskaņošana nebūt nav radījusi iespaidu, ka korupcijas mazināšanas jautājums ir valdības redzeslokā.

Jāuzsver, ka ar korupcijas mazināšanu saistītajiem jautājumiem koalīcijas partijas nav pievērsušas uzmanību arī savās pirmsvēlēšanu programmās.

Līdz ar plāna apstiprināšanu būtu jāpievērš pienācīga uzmanība arī plāna izpildes progresam un starpposma izvērtējumam. Par šo aspektu atbildība būtu jāuzņemas Ministru prezidentam, ar kura starpniecību Ministru kabinets īsteno institucionālo pārraudzību, iesaistot arī sabiedriskās organizācijas.