VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
28. septembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
5
5

Vai cīņa ar ēnu ekonomiku kļuvusi par otrās šķiras problēmu?

LV portālam: OLAFS GRIGUS, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks; JĀNIS LIELPĒTERIS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktora vietnieks; JURIS STINKA, biedrības “Business Against Shadow Economy” (“Bizness pret ēnu ekonomiku”, BASE) valdes loceklis.

FOTO: Freepik.

Ja apkarotu ēnu ekonomiku, nodokļos varētu iegūt līdz pat 2,7 miljardiem eiro vairāk. Ēnu ekonomikas indekss Latvijā pērn bija 26,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pieaudzis par 1,1%. Eksperti ir norādījuši uz augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, taču politiķiem 14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā šis jautājums rūp visai maz – tikai trīs no 19 vēlēšanu kandidātu sarakstiem priekšvēlēšanu programmās ir minējuši problēmas, kuras rada ēnu ekonomika.

īsumā
  • O. Grigus: “Šobrīd pie varas esošie politiķi, visticamāk, izvairās no temata par ēnu ekonomiku, lai nebūtu jāatbild par līdz šim paveikto. Tas skaidrojams ar to, ka ēnu ekonomikas samazināšana nav jautājums, kuru risināt vieglā un vienlaikus populārā veidā.”
  • J. Lielpēteris: “Uzņēmēju redzējumā ēnu ekonomika ir viens no būtiskākajiem virzieniem, kurā gan atbildīgajām ministrijām, gan parlamentam būtu jāstrādā, lai papildu ieņēmumus valsts budžetā veidotu nevis uz nodokļu palielinājuma rēķina, bet “izvelkot” no ēnu ekonomikas.”
  • J. Stinka: “Laikā, kad “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”, nav arī izteikta pieprasījuma meklēt papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz ar to ēnu ekonomikas apkarošana ir kļuvusi par otrās šķiras problēmu, kura jāatrisina ierēdņiem, nevis politiķiem.”

Patlaban spēkā ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam, kurā norādīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana ir prioritārs uzdevums, kas ir svarīgs, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības līmeni un sekmētu tautsaimniecības attīstību. Kopējo pasākumu īstenošanas darba rezultātā ir noteikts sasniedzamais mērķis, kas ir 2022. gadā Latvijā sasniegt Eiropas valstīs esošās ēnu ekonomikas īpatsvara vidējo rādītāju – 16,3% no IKP.

Plašāk par tēmu >>

Plānā norādīts, ka ēnu ekonomikas komponentes ir “aplokšņu algas”, līdzekļi, kas iegūti, vedot dubulto grāmatvedību un izvairoties no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūti līdzekļi, kas iegūti no kontrabandas, aizliegtu preču tirdzniecības u. tml. Ekonomikas neuzskaitītā daļa ietver arī ikdienišķas darbības – dzīvokļa izīrēšanu bez līguma un ienākumu uzrādīšanas, samaksu par dažāda veida pakalpojumiem skaidrā naudā, kases čeka neizsniegšanu veikalā vai tirgū u. c.

LV PORTĀLS JAUTĀ

Kā vērtēt, ka viena no lielākajām problēmām valsts attīstībā – ēnu ekonomika – partiju priekšvēlēšanu programmās ir tik maz pieminēta? Kas 14. Saeimai būtu jādara, lai mazinātu ēnu ekonomiku?

Olafs Grigus

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks.

Publicitātes foto.

2022. gadā “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) un Korporatīvās sociālās atbildības platforma atklāja iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju”. Pievienojoties iniciatīvai, uzņēmumi apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Sarunās ar “Delnu” vairāki uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē minēja tieši ēnu ekonomiku, kas pandēmijas apstākļos ir palielinājusies.

Uzņēmēji skaidro, ka ēnu ekonomikas izplatības dēļ grūtības sagādā gan darbinieku piesaistīšana, gan integrēšana.

Savukārt Finanšu ministrijas mājaslapā publicētie pētījumi par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā liek domāt, ka situācija nav būtiski sliktāka kā pārējās Baltijas valstīs. Arī Eiropas Komisijas veiktais pētījums par “nodokļu plaisas” apjomu Eiropas Savienībā vedina domāt, ka situācija Latvijā nav sliktāka par vidējo ēnu ekonomikas līmeni Eiropas Savienībā.

Latvijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente ir “aplokšņu algas”, un augstākais ēnu ekonomikas apjoms ir būvniecības nozarē.

Līdzīgi 2019. gadā situāciju komentēja arī “SSE Riga” profesors Arnis Sauka, uzsverot, ka atsevišķās ekonomikas nozarēs (piemēram, būvniecībā) ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks, nekā bija domāts, tāpat tas ir lielāks nekā citās valstīs. Profesors arī norādīja, ka ēnu ekonomika ir saistāma ar vispārējo korupcijas līmeni valstī un ir samazināma, ieviešot un uzlabojot mehānismus, kuri kopumā mazina korupciju.

Apzinoties šo situāciju, kā satraucošs ir vērtējams fakts, ka tikai trīs no 19 vēlēšanu sarakstiem priekšvēlēšanu programmās piemin ēnu ekonomiku.

Viena partija programmā norādījusi, ka tās mērķis ir ēnu ekonomikas samazināšana, taču nav identificējusi veidu, kā to izdarīt. Citas partijas ierosinājušas tādus risinājumus kā 10% patenta maksas noteikšanu ikvienam individuālajam komersantam, kā arī neatmaksājamu parādu dzēšanu, tādējādi atvieglojot “iznākšanu” no ēnu ekonomikas.

Turklāt neviena no trim partijām, kura programmā piemin ēnu ekonomiku, šobrīd Saeimā nav pārstāvēta. Tas norāda uz to, ka patlaban pie varas esošie politiķi, visticamāk, izvairās no šī temata, lai nebūtu jāatbild par līdz šim paveikto. Tas skaidrojams ar to, ka ēnu ekonomikas samazināšana nav jautājums, kuru risināt vieglā un vienlaikus populārā veidā.

Kas 14. Saeimai būtu jādara, lai mazinātu ēnu ekonomiku:

  • soļi vispārēja korupcijas līmeņa mazināšanai valstī. Piemēram, ieviešot lobēšanas regulējumu un spēcinot pasākumus interešu konflikta novēršanai, publiskajos iepirkumos rodot iespēju iekļaut pretendentam kritērijus, kas pierāda, ka uzņēmums neatbalsta ēnu ekonomiku, ir korporatīvi sociāli atbildīgs (ilgtspējīgs), proti, ievēro cilvēktiesības, ir ieviesis pretkorupcijas pasākumus u. c.
  • efektīva izpildvaras pārraudzība, lemjot par būvniecības nozari, lai nodrošinātu, ka netiek īstenoti vāji pamatoti valsts finansēti būvniecības projekti, tādējādi palielinot būvniecības nozares aktivitāti un radot labvēlīgu vidi plašākai aplokšņu algu izmaksai;
  • trauksmes celšanas kultūras veicināšana būvniecības nozarē;
  • izglītojošs darbs par aplokšņu algu negatīvo ietekmi uz sociālo labklājību un garantijām.

Jānis Lielpēteris

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktora vietnieks.

Publicitātes foto.

LTRK, izstrādājot rekomendācijas politisko partiju programmām pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kā vienu no būtiskākajiem virzieniem, kuram politiķiem vajadzētu pievērsties, ir rekomendējusi tieši ēnu ekonomiku. Tomēr partijas šim jautājumam ir maz pievērsušās.

Partijām, iespējams, trūkst intelektuālās kapacitātes, lai izvirzītu skaidrus pasākumus, kā cīnīties ar šo problēmu.

Ēnu ekonomikas apkarošana nav vienkārša, tā sastāv no dažādām komponentēm. Viena no svarīgākajām problēmām, kuru ir norādījusi arī Finanšu ministrija, ir sabiedrības kopējā uztvere un attieksme pret valsti un vēlme maksāt nodokļus. Tas atspoguļojas arī nodokļu nomaksas disciplīnā.

Zinot, ka Latvijā ir viena no zemākajām iedzīvotāju uzticamībām politiskajām partijām (tā ir zemāka tikai Grieķijā un Spānijā), partijām kaut kādā mērā ir sarežģīti runāt par ēnu ekonomiku, tāpēc programmās tiek izmantotas tās iniciatīvas, kuras labāk “strādā” uz sabiedrību. Tie vienmēr ir solījumi par pabalstu palielināšanu u. c., kas priekšvēlēšanu retorikā “aiziet” daudz labāk nekā komplicēti un sarežģīti jautājumi, kuriem lielākā daļa sabiedrības nepievērš tik būtisku uzmanību.

Ir skaidrs, ka ēnu ekonomikas sadaļā Latvija katru gadu pazaudē vairākus miljardus eiro.

Uzņēmēju redzējumā ēnu ekonomika ir viens no būtiskākajiem virzieniem, kurā gan atbildīgajām ministrijām, gan parlamentam būtu jāstrādā, lai papildu ieņēmumus valsts budžetā veidotu nevis uz nodokļu palielinājuma rēķina, bet “izvilktu” no ēnu ekonomikas.

Valsts gatavo ēnu ekonomikas plānus, īsteno dažādas aktivitātes, bet vienlaikus ar otru roku zināmā mērā sekmē ēnu ekonomiku. Dažas no tām, kuras esam identificējuši, ir Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie pietiekami striktie ierobežojumi, kādā brīdī darbiniekiem neļaujot strādāt. Ēnu ekonomiku veicina arī minimālās sociālās iemaksas, mazā biznesa nodokļu transformācijas.

Lielākā ēnu ekonomikas sadaļa Latvijā ir aplokšņu algas. LTRK ir ierosinājusi strādāt pie mazākiem darbaspēka nodokļiem, lai tie Baltijas līmenī būtu konkurētspējīgi. Starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm esam viena no trim valstīm ar augstāko nodokļu slogu. Šajā aspektā vairāk līdzināmies nevis Lietuvai un Igaunijai, bet Skandināvijas valstīm un virkni no tām esam apsteiguši.

Šobrīd valstiski notiek darbs pie ēnu ekonomikas ierobežojošo pasākumu plānu izstrādes nākamajiem periodiem. LTRK konceptuāli ierosina mainīt pieeju gan plāna sagatavošanā, gan mērķa rādītāju identificēšanā. Piemēram, ēnu ekonomikas plānā tika iekļauta nepieciešamība izstrādāt grozījumus kādā normatīvajā aktā. Tomēr vienlaikus netiek identificēts, kādi būs ēnu ekonomikas samazinājumi, īstenojot attiecīgo aktivitāti.

Ja vērtē no biznesa aspekta, kur plānošana notiek pragmatiski, ja tiek attīstīts kāds jauns biznesa virziens, tad mēs sagaidām noteiktu atdevi finanšu izpratnē. Šis ir aspekts, par kuru aktīvi runājam ar Finanšu ministriju, kura ir atbildīga par ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izveidi un izpildi. Tā varētu būt viena no veiksmes atslēgām – paskatīties uz šo dokumentu ne tikai deklaratīvi, bet arī noteikt mērāmus rezultātus, lai brīdī, kad izvērtē esošo periodu, varētu secināt, vai konkrētais pasākums ir vai nav devis panākumus.

Juris Stinka

Biedrības “Business Against Shadow Economy” (“Bizness pret ēnu ekonomiku”, BASE) valdes loceklis.

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Ir sajūta, ka ar katrām vēlēšanām partiju programmas kļūst vispārīgākas un īsākas, tajās tiek ieguldīts arvien mazāk darba. Ēnu ekonomikas apkarošana nevar konkurēt ar tādām šībrīža aktualitātēm kā karš un enerģijas cenas.

Laikā, kad “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”, nav arī izteikta pieprasījuma meklēt papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz ar to ēnu ekonomikas apkarošana ir kļuvusi par otrās šķiras problēmu, kura jāatrisina ierēdņiem, nevis politiķiem.

Tam ir nepieciešams ilgstošs, mērķtiecīgs, sistemātisks darbs, kuram bieži vien nav ātru rezultātu, tāpēc lielākajai daļai politiķu tas nav interesants.

Laimīgā kārtā Latvijas valsts pārvalde pamazām kļūst profesionālāka, sabiedrība un tautsaimniecība nobriest, tāpēc kopumā ēnu ekonomikas apjoms lēnām, tomēr samazinās.

Šīs Saeimas un valdības laikā turpinājās ierastā prakse, kur politiķu darba kārtību noteica populāri TV raidījumi. Pēkšņi izrādījās, ka taksisti nemaksā nodokļus, un pāris mēnešus notika drudžaina rosība, lai to apkarotu. Tad kādā pirmdienā izrādījās, ka Centrāltirgū tirgo nelegālas cigaretes, un varonīgi tika nojauktas vairākas būdiņas. Tomēr tas daudz ko nemainīja. Bija nākamā krīze, politiķi pārsviedās citā virzienā, un dzīve atgriezās vecajās sliedēs. Es neko vairāk arī negaidīju, tāpēc Saeimai šajā jomā nevaru pārmest. Gan jau kādreiz arī mēs iemācīsimies domāt un strādāt ilgtermiņā.

Tas, ko gribētu novēlēt nākamajai Saeimai un valdībai, ir vairāk uzticēties profesionāļiem valsts pārvaldē un biznesā, vairāk ieklausīties un ļaut darīt savu darbu. Tāpat arī pabeigt to, kas ir iesākts.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU