Februārī apritēs gads kopš Krievijas īstenotā nežēlīgā uzbrukuma Ukrainai, un šis satricinājums ir bijis kā lakmusa tests sabiedrības individuālajai un kolektīvajai izpratnei par drošību.
Šajā periodā publiskajā telpā kā uz delnas esam vērojuši piemērus tam, pie kā noved agresora valsts līdzekļu izšķērdēšana un publiskā sektora amatu izmantošana privātās interesēs. Tādējādi šīs ilustrācijas jāizmanto kā mājasdarbs, kurā rūpīgi jāizvērtē līdzšinējie valstī veiktie pasākumi korupcijas novēršanai, tostarp tie, kas skar iekšējās kontroles stiprināšanu un risku mazināšanu.
Korupcija un varas izmantošana savtīgiem mērķiem ir jāuzlūko kā tiešs drauds nacionālajai drošībai.
Latvijas pozīcija organizācijas Transparency International veidotajos un šodien publicētajos 2022. gada korupcijas uztveres indeksa rezultātos ataino līdzšinēji veikto pasākumu kopumu efektivitāti, tomēr progress pēdējos gados ir neliels, un joprojām atrodamies zemākajā pozīcijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm.
Korupcijas uztveres indeksa metodoloģijā tiek vērtēti vairāki faktori, tai skaitā tādi, kas figurē Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklētajos kriminālprocesos, – nelietderīga valsts līdzekļu izmantošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts varas realizēšana šaura interešu loka labā un citi. 2022. gadā IDB par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret ceturtdaļsimts iekšlietu resorā nodarbināto.
Jāuzsver, ka koruptīvi noziedzīgi nodarījumi ne tikai grauj uzticību valsts pārvaldes institūcijām, bet arī ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kuri secīgi tiek legalizēti ar mērķi sniegt maldīgu priekšstatu par to patieso izcelsmi.
IDB identificēto korupcijas gadījumu analīze norāda uz tendenci, ka šķietami legālie ienākumi tiek integrēti finanšu sistēmā un pēc tam tiek izmantoti nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu vai luksusa preču iegādei.
Valstij piemītošs augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks var negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju starptautisko partneru un investoru acīs.
Drošības joma aptver ne vien ārējo drošību un ārpolitikas jomu, bet arī iekšējo drošību, tiesiskumu un likuma varas stiprināšanu. Izvērtējot tiesas spriedumus korupcijas lietās iekšlietu sektorā, būtisks ir tiesas vēstījums par soda mēru, lai parādītu soda neizbēgamību un atturētu citas amatpersonas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesu spriedumi, kas pasludināti iepriekšējā gadā, norāda uz kukuļošanas sistemātiskumu un veikšanu grupās pēc iepriekšējas vienošanās.
Tiesu nolēmumu analīze ataino, ka tiesas turpina piemērot reālu brīvības atņemšanu un liegumu ieņemt amatus valsts institūcijās uz noteiktu laiku par kukuļa pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Cīņā ar korupciju piemērotais sods ir īpaši būtisks, lai piespriestie kriminālsodi sekmētu iekšlietu sektora prestiža atjaunošanu, piemēram, uzticību Valsts policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem.
Nenoliedzami, pasākumu kopums korupcijas izskaušanai ir plašs – arī jaunās valdības deklarācijā ir skaidri pausta apņemšanās turpināt darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā. Vienlaikus jāuzsver, ka rezultāti šīs jomas uzlabošanā būs panākami no rīcībpolitikas un lēmumu praktiskas akceptēšanas ikdienas dzīvē, tādējādi visām iestādēm un arī sabiedrības pārstāvjiem ir aktīvi jāiesaistās šo pasākumu realizēšanā.
