No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta (political integrity), biznesa godaprāta (business integrity) un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.
Politiskā godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par 9 punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100 un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – “kukuļi”, lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.
Delnas direktore Inese Tauriņa skaidro: “Korupcija grauj lēmumu pieņēmēju un valdības rīcībspēju aizsargāt sabiedrību un ir drauds nacionālajai un globālajai drošībai un valsts demokrātiskai attīstībai. Latvijai jārīkojas daudz izlēmīgāk kā līdz šim, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis. Ir sajūta, ka lēmumu pieņēmēji, valdība un sabiedrība neapzinās korupcijas negatīvās sekas un ar savu pasīvo rīcību izturas vieglprātīgi pret mūsu drošību un atsakās paši no savas labklājības ilgtermiņā.”
Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15. vietā, starp 38 OECD valstīm – 27. vietā un starp 180 pasaules valstīm – 39. Vietā. Jāatzīmē, ka 2022. gadā ES valstu vidējais KUI rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (-1 punkts).
Delnas rekomendācijas
Korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud mūsu drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. Delna iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un uzsākt jaunas iniciatīvas 2023. gadā:
- Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešana un pilnveide.
- Interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir atbilstoša mūsdienu vajadzībām un balstās GRECO rekomendācijās. Izvērtēt nepieciešamību ieviest privāto interešu deklarāciju augsta līmeņa amatpersonu ģimenes locekļiem.
- Jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai: i) ieviešot mehānismu augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; ii) nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; un iii) uzlabojot VID valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
- Valsts pārvaldes institūcijām ir jāseko prokuratūras piemēram un jāizstrādā vai jāatjauno ētikas kodeksi un jāiedzīvina institūciju ikdienā.
- Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
- Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
- Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot pilnvaras Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta revīziju.
- Jāpapildina esošie publisko iepirkumu kontroles mehānismi ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot pilsonisko sabiedrību (piemēram, integritātes paktiem).
- Lielāka informācijas atklātība par līgumiem, kas noslēgti, organizējot cenu aptaujas, un zemsliekšņa iepirkumos.
- Noteikt Iepirkumu uzraudzības birojam pienākumu izskatīt trešo pušu iesniegtas sūdzības par iepirkumiem.
Par Korupcijas uztveres indeksu
Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām.1 KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.
