Delnas ieskatā sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka cilvēki, kuri tiek virzīti augsta līmeņa valsts amatiem, tiek izvēlēti pēc skaidriem, objektīviem un caurskatāmiem kritērijiem. Tāpat ir jābūt pārliecībai, ka nevienam kandidātam netiek radītas nepamatotas priekšrocības viņa profesionālo vai personisko saikņu dēļ.
Atlases procesā jānovērš arī šķietami interešu konflikti
Šis jautājums īpaši aktuāls ir saistībā ar Valsts kancelejas direktora atlasi. 2026. gada 27. maijā tika izveidota Valsts kancelejas direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija. Pirmais konkurss 19. jūnijā noslēdzās bez rezultāta, un 6. augustā tika izveidota jauna komisija. Salīdzinot abas komisijas, vairākas amatpersonas komisijas sastāvā palika nemainīgas. Pirmajā atlases procesā novērotāja statusā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, savukārt jaunajā komisijā novērotāja statusā tika uzaicināts LDDK prezidents Andris Bite un pats K. Gorkšs kandidēja uz vakanto Valsts kancelejas direktora amatu. Delna uzskata, ka interešu konflikta novēršana ir jāvērtē ne tikai tad, kad pastāv tiešs juridisks aizliegums piedalīties lēmuma pieņemšanā. Tikpat būtiski ir novērst arī šķietamus interešu konfliktus, kas var radīt pamatotas šaubas par atlases procesa objektivitāti un sabiedrības uzticēšanos tā rezultātam. OECD publiskās integritātes principi paredz, ka augsta līmeņa valsts amatpersonu atlasei jābalstās kandidātu kompetencē un nopelnos, izmantojot objektīvus un caurskatāmus kritērijus.
Reputācijas risks nav tas pats, kas vaina
Tikpat būtiska problēma augsta līmeņa amatpersonu atlasē ir kandidāta reputācijas izvērtēšana. Delna uzsver, ka reputācijas risks pats par sevi nenozīmē, ka persona ir vainīga noziedzīgā nodarījumā. Ir jāievēro nevainīguma prezumpcija. Taču tas nenozīmē, ka atlases komisija drīkst ignorēt apstākļus, kas var radīt pamatotas šaubas par kandidāta godprātību vai piemērotību konkrētajam amatam, piemēram, pret kandidātu ir uzsākta krimināllieta, celtas tiesībsargājošo iestāžu apsūdzības ES finansējuma izkrāpšanā. Delnas ieskatā reputācijas risks personai saglabājas līdz brīdim, kamēr radusies situācija tiek atrisināta, piemēram, persona tiek attaisnota, lieta tiek izbeigta, panākta izlīgšana, atvainošanās vai situācija tiek kā citādi atrisināta.
Tādēļ kandidāta reputācija ir jāvērtē nevis formāli, bet pēc būtības, ņemot vērā konkrētā amata atbildību, institūcijas darbības jomu un iespējamo ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos.
Delnas ieskatā atlases komisijām jāspēj atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem:
- Vai kandidātam ir nepieciešamā kompetence?
- Vai viņa reputācija nerada būtiskus riskus?
- Vai kandidāta profesionālās vai personiskās saiknes var ietekmēt lēmuma objektivitāti?
- Vai sabiedrībai ir pamats uzticēties konkrētās personas iecelšanai amatā?
Šie jautājumi ir īpaši būtiski amatos, kuros persona pārvalda publiskos resursus, pieņem stratēģiskus lēmumus vai vada valsts pārvaldes institūciju. Delnas ieskatā atlases procesiem jābūt tādiem, lai sabiedrībai būtu skaidrs ne tikai kurš kandidāts ir izvēlēts, bet arī kāpēc tieši viņš ir atzīts par piemērotāko.
Delna regulāri piedalās dažādu augsta līmeņa amatpersonu atlases komisijās kā neatkarīgais novērotājs. Pēdējā gada laikā Delna kā neatkarīgs novērotājs piedalījās trīs Rīgas domes kapitālsabiedrību (“Rīgas nami”, “Rīgas satiksme”, “Getliņi eko”) un desmit valsts dibinātu augstskolu padomes locekļu amata pretendenta atlases komisijās kā novērotājs bez balsstiesībām.
Šī preses relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par relīzes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
