VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Politika
6
6

Korupcijas apkarošanā cer uz lobēšanas regulējumu

LV portālam: JURIS RANCĀNS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs; JĒKABS STRAUME, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks; VALTS KALNIŅŠ, politologs, sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” asociētais pētnieks; OLAFS GRIGUS, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs.

FOTO: Freepik

Lai izskaustu korupciju, ir jāstrādā ilgtermiņā. Svarīgi turpināt jau uzsākto politiku gan korupcijas apkarošanā, gan novēršanā, norāda eksperti, kas lielu nozīmi piešķir šobrīd parlamentā gatavotajam Interešu pārstāvības atklātības (lobēšanas) likumprojektam un sabiedrības izglītošanai par korupcijas sekām.

īsumā
  • J. Rancāns: “Korupcijas izskaušana visās valstīs ir ilgtermiņa pasākums, kurš tiek pastāvīgi realizēts. Svarīgi turpināt jau uzsākto politiku gan korupcijas apkarošanā, gan novēršanā.”
  • J. Straume: “Šobrīd Latvijā interešu pārstāvību neregulē neviens normatīvais akts, tādējādi šāda regulējuma izstrāde un pieņemšana varētu būt viens no pastiprinošajiem faktoriem cīņā ar korupciju.”
  • V. Kalniņš: “Potenciāli ir iespējams padarīt efektīvāku valsts amatpersonu interešu un aktīvu deklarēšanas sistēmu, tostarp jādiskutē par tuvāko ģimenes locekļu deklarācijām.”
  • O. Grigus: “Korupcijas skandāli, kas nenoslēdzas ar reāliem sodiem iesaistītajiem, var mazināt iedzīvotāju gatavību sniegt informāciju.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 73% iedzīvotāju un 62% uzņēmēju nav vai drīzāk nav gatavi dot kukuli valsts vai pašvaldības amatpersonai, lai tādā veidā panāktu problēmas risinājumu. Iedzīvotāju un uzņēmēju biežāk minētais apsvērums iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta.

Salīdzinot ar KNAB 2021. gada janvārī veikto sabiedriskās domas aptauju, šogad mainījusies abu aptaujāto grupu attieksme pret kukuļošanu – starp iedzīvotājiem pieaugusi noraidoša attieksme, savukārt uzņēmēju vidū pieaugusi tolerance, kas, iespējams, varētu būt saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai.

LV portāla infografika >>

LV portāls jautā: Kādā veidā, jūsuprāt, varētu turpināt mazināt korupciju? Vai ir vajadzīgas kādas izmaiņas normatīvajā regulējumā?

Jēkabs Straume, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks.

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Korupcijas mazināšana un izskaušana ir ilgstošs un komplicēts process, kas nav iedomājams bez iedzīvotāju, publiskā un privātā sektora pārstāvju godprātīgas rīcības, aktīvas iesaistes un sadarbības. Šajā procesā nepieciešams turpināt preventīvo darbu, tostarp regulāri pilnveidot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku zināšanas un izpratni par pretkorupcijas jautājumiem, kā arī sekām kukuļošanas un citu noziedzīgu nodarījumu gadījumā.

Korupcijas mazināšanā izšķiroša loma ir gan sabiedrības noraidošajai attieksmei pret korupciju, gan iedzīvotāju aktīvajai rīcībai, kas realizējas kā gatavība ziņot un ziņošana par aizdomīgiem, iespējams, ar korupciju saistītiem darījumiem un darbībām. Tāpat ir svarīga valsts un pašvaldību institūciju stingra, noraidoša pozīcija pret korupciju, kā arī ieviestie un efektīvi funkcionējošie pretkorupcijas mehānismi, tostarp iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma.

Kaut arī patlaban Latvijas normatīvais regulējums skaidri nosaka valsts amatpersonu tiesību un pilnvaru robežas, tas neizslēdz situācijas, kad amatpersonas īsteno amata pilnvaras vai izmanto savu stāvokli, lai gūtu labumu sev vai kādai pietuvinātajai personai. Tāpat nav izslēgtas situācijas, kad tiek lobētas konkrētas intereses. Šobrīd Latvijā interešu pārstāvību neregulē neviens normatīvais akts, tādējādi šāda regulējuma izstrāde un pieņemšana varētu būt viens no pastiprinošajiem faktoriem cīņā ar korupciju.

KNAB šogad un pērn veiktajās sabiedriskās domas aptaujās par svarīgu risinājumu cīņā ar korupciju to atzīst gan iedzīvotāji, gan nevalstiskā sektora pārstāvji. Šāda regulējuma ieviešana Latvijā palielinātu ne tikai atklātību lēmumu pieņemšanā un vairotu sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem, bet arī veicinātu Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2012. gada Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā izteiktās rekomendācijas ieviest normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā parlamenta deputāti komunicē ar lobētājiem un citām ieinteresētajām pusēm, kuras mēģina ietekmēt likumdošanas procesu un izpildi. 

KNAB veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj uzņēmēju vidū arvien pieaugošu toleranci pret korupciju, kas cita starpā varētu būt saistāms ar ieilgušās Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai. Turklāt katrs piektais uzņēmējs, kas ir gana nozīmīgs rādītājs, aptaujā atzīst, ka iemesls iesaistīties kukuļošanā ir pārlieku neskaidrie normatīvie akti vai procedūras, kā rezultātā ir nepieciešama amatpersonu palīdzība. Tādējādi valstiskā līmenī nepieciešams izvērtēt iespējas, kā samazināt birokrātijas negatīvo ietekmi uzņēmējdarbības vidē.

Katrs piektais uzņēmējs aptaujā atzīst, ka iemesls iesaistīties kukuļošanā ir pārlieku neskaidrie normatīvie akti vai procedūras.

Uzskatu, ka, turpinot mērķtiecīgi un sistemātiski strādāt, Latvija var panākt progresu atklātas, godprātīgas un no korupcijas brīvas sabiedrības veidošanā.

Juris Rancāns, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.

FOTO: Edijs Pālens, LETA.

Korupcijas izskaušana visās valstīs ir ilgtermiņa pasākums, kurš tiek pastāvīgi realizēts. Jāpiebilst, ka sabiedrības attieksmes maiņa ir lēns process, kas norisinās dažādu faktoru ietekmē. Svarīgi turpināt jau uzsākto politiku gan korupcijas apkarošanā, gan novēršanā.

Korupcijas apkarošanas jomā ir nepieciešams stiprināt iestāžu, kuras izmeklē korupciju, kapacitāti, nodrošinot augstāku atalgojumu un kvalifikāciju izmeklētājiem, kā arī veicinot sadarbību ar prokuratūru un tiesu, lai praksē būtu daudz vairāk notiesājošu spriedumu ar atbilstošiem sodiem.

Korupcijas apkarošanas jomā ir nepieciešams stiprināt iestāžu, kuras izmeklē korupciju, kapacitāti.

Korupcijas novēršanas jomā ir nepieciešams darbs divos virzienos. Viens virziens ir izglītojošais darbs ar valsts un pašvaldību sektora amatpersonām un darbiniekiem, kā arī praktiska korupcijas risku novērtēšanas sistēmu ieviešana un pilnveidošana katrā iestādē, pretim katram identificētajam riskam liekot adekvātus tā samazināšanas pasākumus. Otrs virziens ir izglītojošs darbs ar sabiedrību dažādos formātos, sākot ar skolām un beidzot ar informatīvajiem materiāliem un grafikām.

Šobrīd parlamentā norit aktīvs darbs pie Interešu pārstāvības atklātības (lobēšanas) likuma pieņemšanas. Pašlaik likumprojekts tiek gatavots 2. lasījumam un pilnībā varētu tikt pieņemts šoruden. Tas paredzēs lobija reģistra ieviešanu un citas nozīmīgas lietas, kuras veicinās lēmumu pieņemšanas atklātību.

Valts Kalniņš, politologs, sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” asociētais pētnieks.

FOTO: Ieva Lūka, LETA.

Jāapzinās, ka Latvijā likuma ietvars pret korupciju jau ir samērā attīstīts, nav daudz radikālu veidu, kā to vēl varētu pastiprināt. Domāju, ir atsevišķas šaurākas jomas, kurās būtu nepieciešami pilnveidojumi. Viens no labi zināmajiem aspektiem ir lobēšanas, dažādu interešu pārstāvniecības regulējums attiecībās ar lēmuma pieņēmējiem. Jāatzīst, ka likumprojekta izstrādes un pieņemšanas process, kas notiek Saeimā, ir diezgan lēns.

Ir arī sabiedrībā mazāk akcentētas lietas, piemēram, potenciāli ir iespējams padarīt efektīvāku valsts amatpersonu interešu un aktīvu deklarēšanas sistēmu, tostarp diskutējot par tuvāko ģimenes locekļu deklarācijām. Man šķiet, ka šī jautājuma attīstībai nav politiska atbalsta. Drīzāk ir bijuši gadījumi, kad politiķi ir gatavi un ieinteresēti deklarēšanas sistēmu padarīt mazāk, nevis vairāk efektīvu.

Vēl viena būtiska problēma – kompleksu iemeslu dēļ korupcijas apkarošanu Latvijā dažreiz apgrūtina ilgstoši tiesu procesi un sarežģījumi pierādīt korupciju, kaut arī netiešas pazīmes liecina, ka, visticamāk, ir bijusi korupcija.

Korupcijas apkarošanu Latvijā dažreiz apgrūtina ilgstoši tiesu procesi un sarežģījumi pierādīt korupciju.

To parāda labi zināmi kriminālprocesi, kuri ir izbeigti, vai personas ir attaisnotas. Dažreiz attaisnojošais spriedums ir pamatots un pareizs, citreiz redzams, ka tas atspoguļo neveiksmes, izmeklējot konkrēto lietu vai mēģinot pierādīt korupciju.

Ja dati tiek salīdzināti starp vairākiem gadiem, tad, neņemot vērā pastāvošās problēmas, korupcijas mazināšanas tendence lēnām un pakāpeniski ir pozitīva.

Olafs Grigus, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs.

FOTO no personīgā arhīva.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja īstenotā sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultāti publicēti maijā, liecina par kopumā pozitīvu tendenci attiecībā uz iedzīvotāju neiecietības palielināšanos pret korupciju un gatavību ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem. Šie fakti rada optimismu, ka Latvijas sabiedrības attieksmes izmaiņas pret korupciju ir pareizajā virzienā. Tomēr “Delnas” ieskatā ir vairāki virzieni, kuros iespējams darboties, lai šo tendenci spēcinātu.

Jāņem vērā, ka regulējums, lai gan tas ir ļoti būtisks un tajā joprojām ir gana daudz vietu uzlabojumiem, pats par sevi nav tik pietiekams, lai izskaustu korupciju. Ne mazāk būtisks jautājums –, vai atbildīgajām institūcijām ir pietiekama kapacitāte tā ieviešanai un ir izstrādāta efektīva prakse sadarbībai ar citām institūcijām.

Ņemot vērā institūciju ierobežoto kapacitāti, piemēram, veikt valsts amatpersonu deklarāciju monitoringu, īpaši būtisks ir žurnālistu un plašākas sabiedrības potenciāli piedāvātais atbalsts. Lai šo potenciālu pilnvērtīgi izmantotu, svarīgi, ka sabiedrībai tiek sniegti nepieciešamie instrumenti un zināšanas. Nepieciešams spēcināt trauksmes celšanas kultūru, nodrošinot iedzīvotājiem informāciju par viņu tiesībām ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem.

Nepieciešams spēcināt trauksmes celšanas kultūru.

Tomēr jārēķinās, ka sabiedrības gatavība iesaistīties nav atkarīga tikai no informētības līmeņa. Ne mazāk svarīgs jautājums –, vai ziņojumi rezultējas tajā, ka korumpētās personas tiek sauktas pie atbildības. Jāsaprot, ka “korupcijas skandāli”, kuri nenoslēdzas ar reāliem sodiem iesaistītajiem, var mazināt iedzīvotāju gatavību sniegt informāciju. Jāturpina izzināt un novērst cēloņus nesakritībām institūciju izpratnē par pierādījumu slogu, kas nepieciešams, lai vaininiekus notiesātu par korupciju.

Jānorāda, ka Latvijā šobrīd esošais regulējums jau paredz liela apjoma datu ievākšanu par dažādām ar korupcijas novēršanu un politisku godprātību saistītām jomām. Lai gan tas ir jāpilnveido un jāpapildina ar, piemēram, lobētāju reģistru, jāsaprot, ka datu esamība pati par sevi nav pietiekama. KNAB nepieciešams uzņemties līderību un panākt, ka datu pielietojuma potenciāls būtu daļa no kopējās valsts pretkorupcijas stratēģijas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU