NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. decembrī, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Politika
3
3

Publiskajai apspriešanai nodots interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas noteikumu projekts

FOTO: Freepik.

Tieslietu ministrija nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kā darbosies interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības jeb lobēšanas aktivitāšu deklarēšanas sistēma. Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim.

Runājot par interešu aizstāvību un komunicējot ar valsts amatpersonām, sabiedrībā plašāk ir zināms vārds “lobēšana”. Tā ir viena no politiskās līdzdalības formām.

Lai gan interešu pārstāvība uzskatāma par būtisku modernās demokrātijas sastāvdaļu, tā var būt arī mehānisms, kuru izmantojot, atsevišķas grupas ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanu uz pārējās sabiedrības interešu rēķina. Tāpēc, lai mazinātu šādus riskus un vairotu sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, 21. gadsimtā arvien vairāk valstu lobēšanas procesu regulē ar speciāliem likumiem.

2023. gada 1. janvārī arī Latvijā stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums.

Tā mērķis ir nodrošināt:

  • interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai;
  • visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Centrālais Interešu pārstāvības atklātības likuma jēdziens ir interešu pārstāvība, kas definēta kā jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa savās vai citu privātpersonu interesēs ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu. Publisks lēmums šī likuma izpratnē ir normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, politisks lēmums un administratīvais akts, kuru izdod politiskas amatpersonas.

Likumā arī noteikts, kas ir interešu pārstāvis. Tā ir privātpersona, fiziskā vai juridiskā persona, kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Līdz ar to interešu pārstāvis var būt ne tikai fiziskā persona, bet arī nevalstiskās organizācijas un privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības.

Savukārt publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).

Pienākums reģistrēt interešu pārstāvības aktivitātes

Interešu pārstāvības likums paredz, ka līdz 2025. gada 1. septembrim ir jāizveido interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kuru uztur un ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Interešu pārstāvības reģistrā būs pienākums reģistrēties interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku interešu pārstāvību.

Šī likuma izpratnē sistemātiska interešu pārstāvība ir tāda interešu pārstāvība, kas īstenota vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmās interešu pārstāvības reizes.

Turpretī publiskās varas pārstāvjiem būs pienākums deklarēšanas sistēmā publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti. Gan sistēmā, gan reģistrā ierakstītās ziņas tiks glabātas desmit gadus.

Ko paredz Ministru kabineta noteikumu projekts

Publiskajai apspriešanai nodotais tiesību aktu projekts “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” regulēs, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklātas interešu pārstāvības reģistrācija, proti, tas noteiks reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjomu un kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.

Piemēram, noteikumu projekts paredz, ka pārstāvības reģistrā ierakstītās ziņas ir publiski pieejamas bez maksas, turklāt tās ir pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra. Savukārt, lai piekļūtu deklarēšanas sistēmai, publiskās varas pārstāvim būs jāizmanto valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamie autentifikācijas rīki. Atbilstoši likumam arī deklarēšanas sistēmā publicētajām ziņām jābūt publiski pieejamām bez maksas.

Papildus likumā jau noteiktajam informācijas apjomam noteikumu projekts paredz, ka publiskās varas pārstāvim deklarēšanas sistēmā par katru interešu pārstāvības gadījumu ir: jānorāda ziņas par apspriesto jautājumu, respektīvi, kādu publisku lēmumu ir bijis nolūks ietekmēt, īsi jāapraksta vēlamais rezultāts (piemēram, izmaiņas regulējumā, publiskā  finansējuma piešķiršana, iniciatīvas virzīšana, problēmas aktualizēšana vai risināšana), jāatzīmē interešu pārstāvības joma, kā arī, kur attiecināms, jāiekļauj saites un jāpievieno papildu informācija (piemēram, saite tīmekļvietnē uz apspriesto publisko lēmumu, no interešu pārstāvja saņemtais atzinums, vēstule, informatīvie materiāli).

Tāpat paredzēts, ka būs jāpublisko ziņas par saziņas formu (piemēram, tikšanās klātienē, tikšanās attālināti, saziņa pa telefonu, e-pastā, vēstule vai informatīvu materiālu iesniegšana, īsziņa vai cita saziņas forma).

Noteikumu projektā piedāvātas trīs iespējas, kā institūcija var publicēt ziņas deklarēšanas sistēmā:

  • katrs publiskās varas pārstāvis personīgi;
  • institūcijas vadītājs;
  • institūcijas vadītāja norīkota atbildīgā persona vai personas.

Par vairākām saturiski līdzīgām interešu pārstāvības aktivitātēm varēs veikt vienu ierakstu, datuma vietā atzīmējot laika periodu.

Noteikumu projekta pielikumā ietverts interešu pārstāvības jomu saraksts, kurā patlaban iekļautas 147 jomas.

“Interešu pārstāvības atklātībai ir būtiska loma tiesiskas vides nodrošināšanā, veicinot, ka sabiedrība uzticas lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesam. Interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma būs rīki šo mērķu tālākai sasniegšanai. Līdz ar to reģistra un sistēmas prasību pilnvērtīga ieviešana ir nozīmīga sabiedrībai gan atklātības nodrošināšanas, gan interešu pārskatāmības kontekstā, tai skaitā pievēršot īpašu uzmanību fizisko personu datu apstrādes prasībām, kā arī atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pienācīgai izstrādei,” norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna.

Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumu projektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar Valsts kanceleju un Uzņēmumu reģistru. Pēc publiskās apspriešanas noteikumu projekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā. Plānots, ka reģistrs un sistēma darbību uzsāks 2025. gada 1. septembrī.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI