Interešu pārstāvības likuma ieviešana un pilnveide – ko varam darīt jau šobrīd

Ko nosaka likums

Interešu pārstāvības atklātības likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai un interešu pārstāvjiem, kuri piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā. Jaunais likums nosaka jēdziena “interešu pārstāvība” un “interešu pārstāvis” skaidrojumu, interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu un interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.

Likums attiecas uz plašu interešu un publiskās varas pārstāvju loku.

Interešu pārstāvis ir ikviena persona, neatkarīgi no juridiskā statusa, kas pārstāv savu ideju komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un cenšas ietekmēt publiskā lēmuma pieņemšanu par labu savai idejai.

Publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).

Likums publiskās varas pārstāvjiem nosaka veidu, kā veicama saziņa ar interešu pārstāvjiem, t. sk. viņiem ir pienākums atklāt, ja lēmuma pieņemšanas procesā ir notikušas konsultācijas vai ja pieņemtais lēmums ir citādi ietekmēts.

Tāpat likums paredz pienākumu atteikties no saziņas, ja interešu pārstāvis neatklāj, kā vārdā veic interešu pārstāvību, nesniedz informāciju par sevi, mudina pārkāpt tiesību normas.

Kaut arī tehniskā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma būs spēkā 2025. gada 1. septembrī, “Delna” jau tagad aicina amatpersonas publiskot informāciju par komunikāciju ar interešu pārstāvjiem savas iestādes mājaslapās. Piemēram, kādas nozares uzņēmums vai pārstāvis tiekas ar Saeimas deputātu, lai mudinātu viņu kādā no likumiem pieņemt nozares attīstību veicinošus grozījumus. Saskaņā ar šo likumu deputātam ir pienākums fiksēt notikušo tikšanos un atklāt datumu, saziņas formu, dalībniekus un apspriestos jautājumus, kā arī privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība.

Lai gan interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma vēl nedarbojas, likums nosaka, ka interešu pārstāvjiem jau patlaban ir pienākums atturēties no nepatiesas informācijas sniegšanas, nemudināt publiskās varas pārstāvi pārkāpt tiesību normas, kas tam ir saistošas. Vienlaikus interešu pārstāvim ir pienākums atturēties no pretēju interešu pārstāvēšanas saistībā ar vienu un to pašu publisku lēmumu un solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību par labu pārstāvētajai idejai.

Ko varam darīt jau šobrīd

“Delna” aicina interešu un publiskās varas pārstāvjus jau pašreiz praktizēt atklātu interešu pārstāvību, piemēram, publiski identificējot savas interešu pārstāvības jomas un publicējot interešu pārstāvības aktivitāšu reģistrus savas organizācijas vai institūcijas mājaslapā, un/vai daloties ar informāciju sociālajos tīklos.

Piemēram, “Delnas” interešu lokā ir korupcijas mazināšana, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšana. Savas intereses “Delna” pārstāv komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem nacionālā un reģionālā līmenī, gan izmantojot regulārus sanāksmju formātus (Saeimas komisiju sēdes, Tiesību aktu publisko portālu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriski konsultatīvo padomi, sabiedriskās apspriešanas u. c.), gan tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem ārpus likumā noteiktajiem sabiedrības līdzdalības mehānismiem un aicinot viņus uz “Delnas” rīkotajiem pasākumiem (piemēram, ikgadējiem Korupcijas uztveres indeksa paziņošanas pasākumiem, tematiskajām publiskajām diskusijām u. c.).

Fiksējot interešu pārstāvības praksi, “Delnas” ieskatā interešu un publiskās varas pārstāvjiem ir jānorāda: saziņas datums, formāts, tēma (mērķis), dalībnieki, apspriestie jautājumi. Šāda proaktīva rīcība un atklātība sekmētu likuma iedzīvināšanu un jaunas demokrātiskas prakses izplatīšanos Latvijas politikā un lēmumu pieņemšanā.

Turklāt interešu pārstāvības aktivitāšu atklāšana nav nekas jauns, vairāku pašvaldību vadītāji jau to dara.

Piemēram, Rīgas valstspilsētas mērs ir izveidojis personīgo lobēšanas reģistru, un Ropažu novada pašvaldība ir izstrādājusi pasākumu kalendāru ar filtrēšanas iespēju, kas ļauj iedzīvotājiem atlasīt tieši ar pašvaldības lēmumu pieņemšanu vai pārvaldību saistītos pasākumus.

“Delnas” identificētie trūkumi likumā

Vairākus jaunā regulējuma aspektus ir plānots līdz 2023. gada 1. septembrim noteikt Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgi par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, šobrīd saglabājas nenoteiktība. Likums nerada skaidrību, kā tiks organizēts aktivitāšu deklarēšanas process un kādi varētu būt iespējamie tehniskie risinājumi un informācijas savietojamība, un resursi, kas tiks atvēlēti institūcijai, kura uzturēs reģistru, – Uzņēmumu reģistram.

Nav zināms, kura būs atbildīgā uzraudzības institūcija un sekos līdzi likuma ieviešanai.

Ekspertu skatījumā piemērotākā institūcija varētu būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Tieslietu ministrija vai Valsts kanceleja.

Lai neradītu administratīvo slogu, interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā netiks atspoguļota būtiska interešu pārstāvības daļa – ziņas par sanāksmēm –, kas ir izveidotas uz normatīvā akta vai cita tiesību akta pamata, un to norise tiek fiksēta protokolā vai videoierakstā.

Šāda prakse var radīt maldinošu un šauru priekšstatu par interešu pārstāvību Latvijā un sarežģīt izsekojamību.

Šī pieeja nozīmē, ka regulāri sanāksmju formāti, kā, piemēram, Saeimas komisiju sēdes, kurās bieži tiek veiktas interešu pārstāvības aktivitātes, interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā netiks iekļautas.

Nav paredzēti sodi par likuma normu neizpildi, tāpat nav atrunāts, kā būtu veicama ziņošana par konstatētajiem pārkāpumiem. Šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos norādīts, ka Ministru kabinetam 2025. gadā, gatavojot ziņojumu saistībā ar likuma ieviešanas izvērtējumu, jāvērtē nepieciešamība paredzēt administratīvo atbildību attiecībā uz likumā minēto pienākumu neizpildi.

Ņemot vērā “Delnas” identificētos trūkumus likumā, atzinīgi vērtējams, ka likums paredz Ministru kabinetam reizi gadā iesniegt Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts, lai sasniegtu likumā izvirzītos mērķus, kā arī turpmāk iecerēto. “Delnas” ieskatā ikgadējie ziņojumi būs pamats turpmākajām diskusijām par likuma pilnveidi un tā iedzīvināšanas veicināšanu.