Sāk darboties Interešu pārstāvības atklātības likums

Sabiedrībā plašāk zināms ir vārds “lobēšana”, kas nozīmē kādu interešu aizstāvību, komunicējot ar valsts amatpersonām. Tā ir viena no politiskās līdzdalības formām. 

Lai gan interešu pārstāvība uzskatāma par būtisku modernās demokrātijas sastāvdaļu, tā var būt arī mehānisms, kuru izmantojot atsevišķas grupas ietekmē likumu un lēmumu pieņemšanu uz pārējās sabiedrības interešu rēķina, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai mazinātu šādus riskus un vairotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, 21. gadsimtā arvien vairāk valstu lobēšanas procesu regulē ar speciālu likumu palīdzību. Vairākas starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir dalībvalsts, norādījušas uz nepieciešamību pieņemt ar lobēšanu saistītu regulējumu. Piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā Latvijai rekomendēts “ieviest normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā parlamenta deputāti īsteno komunikāciju ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kuras cenšas ietekmēt likumdošanas procesu”.

Centrālais Interešu pārstāvības atklātības likuma jēdziens ir “interešu pārstāvība”, to definējot kā privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Savukārt “publisks lēmums” tiek definēts kā normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments vai tiesību piemērošanas akts, bet šis likums neskar saziņu ar varas pārstāvjiem par administratīvo aktu vai tiesas nolēmumu.

Interešu pārstāvības atklātības likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienus, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.

Tas paredz arī atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu, nosaka interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.

Ar pārejas noteikumiem paredzēts, ka interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma uzsāks darbību 2025. gada 1. septembrī.

Savukārt Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.