FOTO: Freepik.
Latvijas tieslietu sistēma darbojas efektīvi, ieviešot jaunas iniciatīvas, kas uzlabo lietu pārvaldību un efektīvi izmanto tiesu resursus, secināts Eiropas Komisijas (EK) piektajā – 2024. gada – ziņojumā par tiesiskumu Latvijā. Tomēr EK norāda arī uz nepadarīto: Latvijā pastāv augsts risks saistībā ar nepamatotu politisko iejaukšanos tiesnešu iecelšanas procesā, kā arī jāturpina strādāt, lai efektīvi īstenotu lobēšanas tiesisko regulējumu.
Ikgadējais ziņojums, kurā tiesiskums tiek analizēts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, aptver četrus pīlārus: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju brīvību un plurālismu, kā arī citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas. Tajā tiek vērtēts katras valsts progress, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojuma periodu.
Šī gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļautas arī četras valstu sadaļas par norisēm Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā.
EK ziņojumā norāda, ka Latvija nav sasniegusi progresu un nav nodrošinājusi pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
Ziņojumā minēts, ka Tieslietu padome atlasa tiesneša amata kandidātus atklātā konkursā, tieslietu ministrs izvēlas un ierosina Saeimai iecelt amatā kandidātu ar vislielāko punktu skaitu.
EK uzsver: problēma ir apstāklī, ka Saeimai nav pienākuma norādīt tiesneša noraidījuma pamatojumu, turklāt attiecīgo lēmumu nevar pārskatīt tiesā.
Saskaņā ar Eiropas standartiem vēlams, lai iecēlējinstitūcija praksē ievērotu ieteikumus vai atzinumus, kurus sniegusi neatkarīga un kompetenta iestāde, ko lielā mērā veido tiesu varas pārstāvji.
EK akcentē, ka turpinās diskusijas par Ekonomisko lietu tiesas kompetenču turpmāku paplašināšanu, kā arī tiek īstenotas mērķtiecīgas papildu izmaiņas tiesu kartē. Atbilstoši pašreizējiem noteikumiem par lietu sadali tiesneši izskata gan civillietas, gan krimināllietas. Turpretī saskaņā ar paredzēto paplašināto kompetenci tiesneši izskatītu vai nu civillietas, vai krimināllietas. Ekonomisko lietu tiesa atzinīgi vērtē plānotās izmaiņas, jo tās ļautu tiesnešiem labāk specializēties.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
EK ziņojumā secina, ka ar korupciju saistīto lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana tiek veikta efektīvi, tostarp saistībā ar augsta līmeņa korupciju, par ko liecina 2023. gadā ierosināto un tiesām nosūtīto lietu skaits.
Vienlaikus, vērtējot Latvijas tiesiskuma stiprināšanu pretkorupcijas jomā, EK kā vislielāko trūkumu min interešu pārstāvības jeb lobēšanas regulējumu. Lai gan ir panākts progress attiecībā uz tiesību aktiem par lobēšanu, jāturpina strādāt pie regulējuma efektīvas īstenošanas, t. sk. jāizveido īpašs lobiju reģistrs, norādīts ziņojumā.
Interešu pārstāvības atklātības likums tika pieņemts 2022. gada oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. EK uzsver, ka tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami. Līdz 2025. gadam plānots izvērtēt nepieciešamību ieviest sankcijas par konkrētā likuma pārkāpumiem. Turklāt atbilstoši sākotnējai plānošanai joprojām paredzēts, ka interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma sāks darboties līdz 2025. gada 1. septembrim.
|
Plašāk par tēmu >> |
Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību EK norāda, ka 2024. gada Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta dati liecina, – riski mediju iestāžu neatkarībai un efektivitātei ir zemi. Žurnālistu darba vide Latvijā vēl arvien esot droša.
Informācijas atklātības likums garantē tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai. Piekļuvi informācijai nodrošina arī likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kurā noteiktas preses tiesības piekļūt valsts iestāžu un institūciju rīcībā esošajai informācijai.
Saistībā ar citiem institucionālajiem jautājumiem, kas ir būtiski tiesiskuma stiprināšanā, EK piebilst, ka tiek pieliktas pūles, lai panāktu augstu sabiedrības līdzdalību vietējā līmenī, tomēr problēmas joprojām pastāv. Kā jau vēstīts 2023. gada ziņojumā par tiesiskumu, jaunais Pašvaldību likums veicina pilsoniskās sabiedrības iesaisti vairākos vietējos projektos, taču lielākā daļa iedzīvotāju nepiedalās pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos un iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajā apspriešanā par vietējiem regulējumiem un budžetiem vēl aizvien ir zema.
EK akcentē labvēlīgo situāciju nevalstisko organizāciju darbībai Latvijā, vienlaikus norādot uz finanšu resursu pieejamību un pietiekamību.
Ziņojuma teksts latviešu valodā
LV portāls jautā: Eiropas Komisija 2024. gada ziņojumā par tiesiskuma situāciju Latvijā gan akcentē neizdarīto, gan iesaka, kas tuvākajā laikā būtu jāpaveic. Ko, salīdzinot ar 2023. gada ziņojumu, jūs uzsvērtu kā gada laikā paveikto, bet kam, jūsuprāt, vajadzētu pievērst pastiprinātu atbildību un kas jāuzlabo?
Delna: ziņojumā konstatētie trūkumi atkārtojas vairākus gadus
Krista Asmusa
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) juriste
Publicitātes foto
Jaunākais EK tiesiskuma ziņojums akcentē Latvijas efektīvu darbību tā stiprināšanā, norādot vien uz atsevišķiem aktuāliem problēmjautājumiem. Vienlaikus jāpiebilst, ka rekomendācijas, kuras EK sniegusi Latvijai 2024. gada ziņojumā – lobēšanas jautājuma regulēšana un politiskās ietekmes mazināšana tiesnešu iecelšanā –, atkārtojas jau vairākus gadus.
Nenoregulēts lobēšanas jautājums kā trūkums Latvijas tiesiskuma situācijā tika uzsvērts jau 2021. gada ziņojumā, kā arī atkārtoti iekļauts rekomendācijās 2022. un 2023. gada ziņojumos.
Kaut arī Interešu pārstāvības atklātības likums Latvijā tika pieņemts 2022. gada oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti nav novērojami. Turklāt konkrēta rīcība minētā likuma efektivitātes veicināšanai vēl tiek plānota. Piemēram, vērtējumu, vai par attiecīgā likuma pārkāpumiem nepieciešams paredzēt sankcijas, iecerēts veikt tikai 2025. gadā. Tāpat arī interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu plānots ieviest tikai no 2025. gada 1. septembra.
Līdzīga situācija ir ar rekomendāciju mazināt politiskās ietekmes risku tiesnešu iecelšanas procesā, ko EK ietvēra jau 2022. un 2023. gada tiesiskuma ziņojumos. Šobrīd Latvijā tiesnešu amata kandidātus amatā apstiprina Saeima.
Gadījumos, kad Saeima lemj amata kandidātu neatbalstīt, tai nav pienākuma konkrēto lēmumu pamatot, kā arī Saeimas lēmumu nav iespējams pārskatīt.
Spilgts piemērs minētajai situācijai ir diskusijas raisījušais gadījums, kad Saeima 2022. gadā neapstiprināja Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam.
Kā norāda EK, politiskās ietekmes risku varētu mazināt, nosakot pienākumu Saeimai pamatot lēmumu par tiesneša neapstiprināšanu amatā, kā arī vadīties pēc neatkarīgas un kompetentas institūcijas rekomendācijām vai viedokļa attiecībā uz konkrēto kandidātu. Šāda pieeja atbilstu arī Eiropas standartiem. Tomēr Latvija līdz šim nav veikusi nepieciešamos pasākumus politiskās ietekmes mazināšanai tiesnešu iecelšanas procesā.
Latvijai jāpieņem drosmīgi lēmumi un jāsper lielāki soļi, lai izpildītu EK atkārtoti sniegtās rekomendācijas un stiprinātu tiesiskumu Latvijā.
Latvijas Pilsoniskā alianse: EK stingrāk jāvērtē dalībvalstu rezultāti
Kristīne Zonberga
biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore
Foto no personīgā arhīva
Šis ir piemērots brīdis, lai objektīvi izvērtētu, vai EK ikgadējie tiesiskie ziņojumi sasniedz izvirzītos mērķus, kādi ir to rezultāti un kādus procesus nepieciešams pilnveidot.
Nevalstiskās organizācijas visā Eiropas Savienībā jau vairākus gadus norāda uz būtiskām nepilnībām ziņojumos, īpaši akcentējot trūkstošo informāciju par cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu.
Konkrētajiem jautājumiem atvēlēta tikai neliela vieta sadaļā “Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma”. Turklāt iztrūkst ES veidota aizsardzības mehānisma, kas ļautu pilsoniskajai sabiedrībai ziņot par uzbrukumiem un saņemt palīdzību, kā arī dotu iespēju EK laikus reaģēt uz jauniem draudiem dalībvalstīs.
Lai gan situācija Latvijas pilsoniskajā telpā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir vērtējama pozitīvi, tomēr nevaram piekrist EK secinājumiem, ka Latvija ir īstenojusi centienus stiprināt pilsonisko sabiedrību, tādējādi neiekļaujot nevienu pasākumu pilsoniskās telpas stiprināšanai.
Piemēram, EK secināja, ka Latvija ir veicinājusi pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, pamatojoties uz 2022. gadā pieņemto jauno Pašvaldību likumu, vienlaikus atzīstot, ka problēmas praksē vēl joprojām pastāv. Proti, būtisku pārmaiņu nav. Tāpat konstatēts, ka vairāki līdzdalības mehānismi, piemēram, pašvaldību referendumu ieviešana, kavējas. Līdzīga situācija vērojama arī citos jautājumos, kas saistīti ar pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.
Kaut arī politikas plānošanas dokumentos valdība un Saeima paudušas apņemšanos īstenot pilsonisko dialogu un stiprināt Memoranda padomi kā centrālo platformu, praktisku rezultātu vēl arvien trūkst. Turklāt viens no būtiskākajiem ierobežojumiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai Latvijā joprojām ir nepietiekamie finanšu resursi. Tādēļ mēs sagaidām, ka EK stingrāk vērtēs progresu ziņojumus.
