Jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Latvijā vidējais termiņš strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē ir 200 dienas, kas ir vērtējams ļoti labi, jo ierindo Latviju 11. vietā starp 22 Eiropas Savienības valstīm. Administratīvo lietu izskatīšanā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas augstajā 8. vietā, jo 17 Eiropas Savienības valstīs administratīvo lietu izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem ilgāku laiku – vairāk nekā 200 dienas. Savukārt strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā visās tiesu instancēs Latvija ieņem augsto 8. vietu, bet administratīvo lietu izskatīšanā 5. vietu. Tāpat, salīdzinot ar 2023. gada Eiropas Komisijas ziņojumu, Latvijā ir vērojams lietu izskatīšanas termiņu samazinājums.
Ziņojuma ietvaros vērtēts arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Latvijā ir samazinājies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē. Ja 2021. gadā tās bija ap 220 dienām, tad 2022. gadā jau 180 dienas. Šīs kategoriju lietas pirmajā tiesu instancē tiek ātrāk izskatītas tikai 8 valstīs – Beļģijā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Kiprā un Bulgārijā.
Vienlaikus Latvijā ir novērojama vidēji zema tiesāšanās aktivitāte, kuru nosaka, ņemot vērā ienākošo strīdīgo civillietu un komerclietu skaitu pirmajā tiesu instancē iepretim iedzīvotāju skaitam. 2022. gadā Latvijā vidēji pirmajā tiesu instancē uz 100 iedzīvotājiem ienāca mazāk nekā divas lietas. Savukārt administratīvo lietu skaita ziņā Latvijā ir piektais zemākais ienākošo lietu skaits starp 24 Eiropas Savienības vērtētajām valstīm.
Analizējot valsts kopējos tiesu sistēmas budžeta izdevumus, Latvija starp 25 Eiropas Savienības valstīm ieņem 6. vietu, jo uz iekšzemes kopprodukta fona tiesu sistēmas budžets tiek vairāk nekā Latvijā finansēts tikai Bulgārijā, Polijā, Slovēnijā, Maltā un Horvātijā.
Ziņojumā salīdzināts tiesnešu un prokuroru atalgojums ar vidējo algu valstī. Amata atalgojuma līmenis (koeficients virs 2 mēnešalgu vidējā apmēra) Latvijā ir vidējs. Vienlaikus Augstākās tiesas tiesnešu algas koeficients aptuveni divās trešdaļās dalībvalstu ir augstāks nekā Latvijā.
Latvija turpina saglabāt augstu tiesnešu skaitu, tādējādi ierindo Latviju 6. vietā starp 26 Eiropas Savienības valstīm. Lielāks tiesnešu skaits ir Horvātijā, Slovēnijā, Grieķijā, Luksemburgā un Bulgārijā.
Vērtējot Eirobarometra jaunākos pētījumus par sabiedrības uztveri par tiesu neatkarību, novērojamas lēnas, bet pozitīvas tendences. Ja 2023. gadā 41 % iedzīvotāji Latvijā tiesu neatkarību vērtēja labi un gandrīz labi, tad 2024. gadā pozitīvu vērtējumu devuši jau 43% respondentu.
2024. gada ES tieslietu rezultātu pārskats liecina, ka dalībvalstis turpina uzlabot savu tiesu sistēmu digitalizāciju, un Latvija minētajos rādītājos ir viena no līderēm Eiropā.
Šogad Eiropas Komisijas ziņojumā ietverti arī vairāki jauni rādītāji par pieeju tiesai tiesiskuma pieejamību, piemēram, par tieslietu profesiju pieejamību personām ar invaliditāti, kā arī pirmo reizi ir iekļauti jauni tiesu neatkarību raksturojoši elementi, piemēram, tiesu priekšsēdētāju iecelšana. Ar 2024. gada Eiropas Komisijas ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā var iepazīties šeit.
