DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Tieslietu padome nesaskata pamatu ierosināt pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību amatam

Piektdien, 2026. gada 19. jūnijā, Tieslietu padome nolēma, ka nav pamata iesniegt pieprasījumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam ierosināt pārbaudi par ģenerālprokurora Armīna Meistera atbilstību ieņemamajam amatam.

Tieslietu padome izskatīja Armanda Krauzes iesniegumu, kurā bija lūgts izvērtēt ģenerālprokurora publiskos izteikumus, kā arī ierosināt pārbaudi par iespējamu Prokuratūras likumā noteikto ģenerālprokurora atlaišanas pamatu – apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar ieņemamo amatu. Izvērtējot iesniegumā norādītos argumentus, Tieslietu padome uzsvēra, ka tās kompetencē neietilpst iejaukšanās individuālu kriminālprocesu norisē, izmeklēšanas taktikas vērtēšana vai strīdu izšķiršana par atsevišķu procesuālu darbību faktiskajiem apstākļiem. Tieslietu padomes uzdevums šajā gadījumā bija izvērtēt vienīgi to, vai ģenerālprokurora rīcībā pirmšķietami saskatāma apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar ģenerālprokurora amatu, un vai pastāv pamats rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudes procedūru.

Lēmumā Tieslietu padome norāda, ka ģenerālprokurora amats prasa ievērot visaugstākos profesionālās darbības un ētikas standartus, vienlaikus uzsverot arī ģenerālprokurora neatkarību un pienākumu skaidrot sabiedrībai prokuratūras darbu un sabiedrībai nozīmīgu kriminālprocesu virzību. Tieslietu padome secināja, ka iesniegumā minētie apstākļi un ģenerālprokurora publiskie izteikumi paši par sevi nesniedz pietiekamu pamatu secinājumam, ka būtu pieļauta apkaunojoša rīcība, kas nav savienojama ar ieņemamo amatu. Vienlaikus Tieslietu padome atgādināja, ka ģenerālprokurora amatam ir raksturīga īpaša atbildība publiskajā komunikācijā. Sabiedrība pamatoti sagaida, ka ģenerālprokurora izteikumi ir juridiski precīzi, faktoloģiski korekti, līdzsvaroti un pārdomāti. Īpaša nozīme ir arī politiskās neitralitātes saglabāšanai, komentējot jautājumus, kas skar politiskos procesus vai tajos iesaistītās personas.

Sēdē Tieslietu padome pieņēma arī vairākus lēmumus par tiesu sistēmas personāla jautājumiem. Tieslietu padome nolēma pārcelt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāju Ievu Čudinu darbā Zemgales rajona tiesā Jēkabpilī no 2026. gada 19. augusta. Saistībā ar gaidāmajām izmaiņām Rīgas rajona tiesas vadībā Tieslietu padome iecēla tiesnesi Vitu Vjateri par Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju laikposmā no 2026. gada 19. augusta līdz 30. septembrim. Vienlaikus Tieslietu padome aicināja Tiesu administrāciju pagaidām neizsludināt konkursu uz Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja amatu līdz attiecīgam Tieslietu padomes lēmumam par turpmāko rīcību, tostarp saistībā ar plānoto diskusiju par iespējamu tiesu tīkla reorganizāciju.

Lai nodrošinātu Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta darba nepārtrauktību senatora vakances laikā, Tieslietu padome uzdeva Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Vīgantei no 2026. gada 28. septembra aizstāt Augstākās tiesas senatoru uz vienu gadu ar iespēju šo termiņu pagarināt likumā noteiktajā kārtībā.

Tieslietu padome atbalstīja arī grozījumus Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtībā, kā arī apstiprināja jaunu Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI