Jaunais lobēšanas likums. Kā tas vērtējams?

“Interešu pārstāvība – jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa savās vai citu privātpersonu interesēs ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu,” definēts jaunizstrādātajā likumā, kas stāsies spēkā nākamā gada sākumā. Latvijā darbs pie lobēšanas regulējuma tika aizsākts jau 2004. gadā, kad Ministru kabinets lēma par koncepcijas lobēšanas regulējumam Latvijā izstrādi, taču līdz šim tā bijusi neveiksmīga iesaistīto pušu viedokļu atšķirību dēļ.

Lobēšana – politiskās līdzdalības forma

Kā informē Saeima, likuma mērķis ir “nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai, kā arī garantēt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā”. Interešu pārstāvniecības atklātības likums attieksies uz Saeimu, valdību, pašvaldībām, neatkarīgām valsts iestādēm, kas pieņem ārējos normatīvos aktus, kā arī valsts augstākajām amatpersonām.

Lobēšana ir viena no politiskās līdzdalības formām un var palīdzēt lēmumu pieņēmējiem iegūt svarīgu informāciju, kas noder viņu darbam un garantē, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek uzklausīti dažādi viedokļi. Vienlaikus interešu lobēšana var būt saistīta ar neleģitīmiem centieniem ietekmēt lēmuma pieņēmējus un korupciju. Lai mazinātu šādus riskus un vairotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, 21. gadsimtā arvien vairāk valstu lobēšanas procesu regulē ar speciālu likumu palīdzību.

“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti vieni vai otri grozījumi. Šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai jābūt skaidrībai, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” iepriekš norādījis par likuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. 

Jaunpieņemtais likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat noteikti interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumi, kā arī darbības ierobežojumi interešu pārstāvniecības procesā. Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī turpmāk iecerēto darbību. Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu uzsāks 2025. gada 1. septembrī.

LV PORTĀLS JAUTĀ

Kādus ieguvumus sniedz jaunais likums? Kādi ir tā trūkumi?

Inese Tauriņa

biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem (lobētājiem), nodrošināt lobēšanas procesa atklātību, kā arī dot visiem godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

Kā to var īstenot? Likums nenorāda detaļas, tāpēc “Delnas” ieskatā vēl ir jāpaveic ļoti nozīmīgs darbs – uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus un detalizēti paredzēt, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, un Uzņēmumu reģistram, lai izstrādātu reģistru. Vienlaikus interešu pārstāvjiem ir jāpārskata savi ētikas kodeksi un jānodrošina to atbilstība ētiskai lobēšanai, tādējādi sekmējot likuma ieviešanu dzīvē – iedzīvināšanu.

“Delna” īpaši novērtē, ka likums attiecas ne tikai uz Saeimas deputātiem, bet arī pašvaldību deputātiem un ārštata padomniekiem, un citiem publiskās varas pārstāvjiem.

Svarīgi, ka līdz ar likumu netiek uzlikts ziņu ierakstīšanas reģistrā slogs interešu pārstāvjiem, jo, piemēram, mazāku organizāciju pārstāvjiem vai jauniem interešu pārstāvjiem tas var radīt liekas barjeras savu interešu pārstāvniecībā. Tomēr, izstrādājot noteikumus un reģistru, jāparedz, ka interešu pārstāvjiem ir ērtas iespējas pārbaudīt, par kādām interešu pārstāvības aktivitātēm ar viņa piedalīšanos publiskās varas pārstāvji ir ziņojuši.

Latvijas rezultāti Korupcijas uztveres indeksā jau vairākus gadus norāda, ka mums ir jāstiprina politiskās vides godprātība. “Delna” ir turpinājusi atkārtot, ka risinājums ir izstrādāt un ieviest visaptverošu lobēšanas regulējumu, kurā būtu iespējama dažādu sabiedrības grupu taisnīga interešu pārstāvība publisko lēmumu pieņemšanā, vienlaikus nodrošinot caurskatāmību attiecībā uz finanšu resursiem, kas ir paredzēti interešu pārstāvniecībai jeb lobēšanai. Tādēļ sekosim līdzi, lai Ministru kabineta noteikumos un reģistrā tiktu iestrādātas iespējas žurnālistiem, pētniekiem, ekspertiem un citiem interesentiem ērti piekļūt šai informācijai un to analizēt.

Valts Kalniņš

sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks

FOTO: Ieva Lūka, LETA.

Kopumā jaunais likums ir labs sākotnējais solis. Prasības, kuras likums izvirza lobētājiem un valsts amatpersonām, ir mērenas, taču, iespējams, tām kādreiz vajadzētu būt stingrākām un plašākām. Piemēram, nākotnē varētu būt prasība deklarēt maksājumus, kurus interešu pārstāvis saņem no interešu pārstāvības klientiem.

Runājot par detaļām, sarežģīti saprast, kāpēc laika periods, kas paredzēts, līdz sāks darboties interešu pārstāvju reģistrs un deklarēšanas sistēma, ir tik ilgs (tikai no 2025. gada).

Diskutabls ir jautājums, cik optimāls ir risinājums, ka deklarēšanas pienākums ir uzlikts publiskās varas pārstāvim, nevis personām, kuras veic interešu pārstāvību, kā tas ir līdzīgos likumos citās valstīs.

Tāpat var diskutēt par likumā noteiktajiem izņēmumiem, kas paredz gadījumus, kuri nav uzskatāmi par interešu pārstāvniecību. Piemēram, ja Saeima vai cita valsts iestāde kādā jautājumā kā ekspertu uzaicina nevalstisko organizāciju vai kāda uzņēmuma pārstāvjus, šādi gadījumi diezin vai būtu uzlūkojami kā lobēšana.

Savukārt, kā noteikts jaunajā likumā, par lobēšanu nav uzskatāma citas valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieka saziņa ar publiskās varas pārstāvi sev noteikto funkciju ietvaros. Arī šī norma raisa jautājumus, ņemot vērā, ka šādu ārvalstu darbinieku aktivitātes nereti ir saistītas ar savas valsts, nevis privātpersonu interešu īstenošanu Latvijā, piemēram, transporta un citās jomās. Ikvienas ārvalstu amatpersonas, ne tikai diplomāta, darbības savas valsts interesēs nebūtu uzskatāmas par interešu pārstāvību šī likuma izpratnē. Likumā arī nav noteiktas sankcijas par tā pārkāpumiem. 

Jānis Endziņš

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

LTRK ieskatā ir nepieciešama pilnīga caurskatāmība par to, kādas intereses un argumenti ir aiz katra lēmuma. Tas Latvijai nāks par labu, tāpēc atbalstām likuma pieņemšanu. Pat mums, kā Ministru kabineta sadarbības partneriem, līdz šim daudzu lēmumu pieņemšanas pamatojums nav tapis skaidrs. Bieži politiķu publiskajā retorikā varēja dzirdēt, ka viņiem kāds personīgi pazīstams uzņēmējs kaut ko ir teicis, un tas tiek izmantots kā arguments lēmuma pieņemšanai. Ir nepareizi, ja politiķis nav gatavs tikties un apspriest kādai nozarei aktuālos jautājumus ar atklātām, saprotamām attiecīgās nozares nevalstiskajām organizācijām, bet vadās no slēptām sarunām ar sev pietuvinātiem cilvēkiem, jo viņi ir ziedojuši partijai vai ir kā citādi tai pietuvināti.

Ziedošana vai lojalitāte partijai nenozīmē kompetenci attiecīgajā nozarē.

Vienlaikus ir arī blaknes, piemēram, LTRK aktivitāšu atklātība nav bijusi nepietiekama, un par katru nostāju esam gatavi diskutēt. Tātad, ņemot vērā likuma mērķi, mēs de facto jau strādājam, kā tajā ir paredzēts. Tomēr tagad nāks klāt pietiekami apjomīgs administratīvais slogs – reģistrēties, piefiksēt aktivitātes u. tml. Latvijas izaugsmes vārdā tā, protams, nav problēma.

Jāskatās, kā likums tiks īstenots, vai tas sasniegs mērķi. Domāju, ka, uzsākot likuma piemērošanu, noteikti būs nepieciešami tehniski precizējumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)

KNAB ir gandarīts, ka Saeimā pieņemts Interešu pārstāvniecības atklātības likums jeb t. s. “lobēšanas likums”. KNAB ieskatā šāda regulējuma pieņemšana ir nozīmīgs solis, lai Latvijā veicinātu atklātību publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā un piemērošanā. KNAB cer, ka likuma ieviešana veicinās sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinās visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

KNAB ieskatā šāda regulējuma pieņemšana ir nozīmīgs solis, lai Latvijā veicinātu atklātību publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā un piemērošanā.

Vienlaikus KNAB pozitīvi vērtē lobēšanas jautājuma noregulēšanu likuma līmenī un uzskata, ka valstij kopumā un iesaistītajām institūcijām, un organizācijām vēl ir jāpaveic būtisks darbs. Proti, līdz 2025. gada 1. septembrim jāizveido un jāievieš Interešu pārstāvības reģistrs, kā arī Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma. To darbība nodrošinās pilnvērtīgu likuma ieviešanu praksē un ļaus secināt par praktisko attiecīgā likuma darbību un ievērošanu.

KNAB atgādina, ka jau 2012. gadā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā izteica rekomendāciju ieviest normatīvo regulējumu, kas noteiktu kārtību, kādā parlamenta deputāti komunicē ar lobētājiem un citām iesaistītajām pusēm, kas mēģina ietekmēt likumdošanas procesu un izpildi. Attiecīgi ar regulējuma pieņemšanu tiks veicināta arī starptautisko ekspertu rekomendāciju ieviešana.