Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) publiskotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstās dažādu pētījumu rezultātos. Respondenti – galvenokārt uzņēmēji, politiķi, valsts pārvaldes darbinieki, citas ekonomikas un politikas jomā darbojošās personas. Indekss atspoguļo priekšstatu jeb uztveri par korupciju, nevis tās faktisko izplatību valstī. Vienlaikus šis rādītājs tiek vērtēts kā autoritatīvs informācijas avots, kurš liecina par valsts attīstības līmeni, investīciju klimatu un, tāpat kā faktiskās korupcijas līmenis, ietekmē valsts ekonomiku un reputāciju.
Kur mēs esam?
2021. gada KUI skalā Latvija ar 59 punktiem, kas ir par diviem vairāk nekā pērn, no 100 ierindojusies 36. vietā starp 180 valstīm. Pētījumi atklāj saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni valstī, jo korupcijai ir lielākas iespējas attīstīties valstīs ar vāju demokrātiju. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) KUI rādītāji ir vidēji 75 punkti, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punkti, režīmi ar autokrātijas elementiem – 35 punkti, bet autokrātiski režīmi – tikai 30 punkti, secinājusi TI. Tiesa, šāds iedalījums nav uzskatāms par absolūtu, jo valstīs ar autoritāru vai pat totalitāru režīmu korupcijas uztveres līmenis var būt arī salīdzinoši zems. Eiropas Savienības valstu vidējais KUI pērn ir bijis 64 punkti. Tātad korupcijas uztveres jomā Latvija patlaban ir krietni virs nepilnīgu demokrātiju vidējā līmeņa, tuvojas vidējam rādītājam Eiropas Savienībā, taču ievērojami atpaliek no līderpozīcijām.
Kopš 2012. gada Latvijas KUI, lai gan piedzīvoja kritumu 2019. un 2020. gadā, ir pieaudzis par 10 punktiem, tādējādi iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci, secina biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. Arī Igaunijai, pērn sasniedzot 74 punktus, kopš 2012. gada ir bijis 10 punktu pieaugums. Lietuvas rezultāts, aizvadītajā gadā sasniedzot 61 punktu, pieaudzis lēnāk – par septiņiem punktiem pēdējos 10 gados. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā izvirzītais mērķis 2027. gadā sasniegt 67 punktus pārsniedz pašreizējos ES valstu vidējos rādītājus. Taču, turpinoties iepriekšējo gadu KUI dinamikai, ir pamats domāt, ka šis mērķis netiks sasniegts. “Ir bažas, ka nespēsim iekļauties labā TOP gala ES valstu klubā,” vērtē “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
Ko darīt?
2021. gada KUI analīze, kuru veikusi “Delna”, ļauj secināt – Latvijai lielākais potenciāls paaugstināt rādītāju ir, veicot uzlabojumus trijās jomās: publisko resursu izšķērdēšanas novēršanā, politiskās godprātības veicināšanā, godprātības sekmēšanā privātajā sektorā. Politiskās godprātības jomā Latvijas rādītājs (41 no 100 punktiem) “PRS Group” Starptautiskā valstu riska novērtējumā, kurā vērtē politiskās korupcijas un interešu konflikta riskus, ir viszemākais Eiropas Savienībā kopā ar Grieķiju un Rumāniju. Latvija atpaliek no Igaunijas par 26 punktiem, savukārt no Lietuvas – par 9 punktiem.
Ieteikumi šajā jomā ietver pienākumu augsta līmeņa valsts amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas, nevis reizi gadā, uzlabot procedūras valsts amatpersonas interešu novērtēšanai deklarācijās, valsts pārvaldes institūciju ētikas kodeksu atjaunošanu un politisko partiju finansēšanas pārskatīšanu. 2020. gadā sešas reizes palielināts valsts budžeta līdzekļu apjoms partijām, lai mazinātu to atkarību no privātajiem ziedotājiem. Tomēr esošajā regulējumā novērojami trūkumi, secina “Delna”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna projektā 2021.—2024. gadam pausts nodoms pārskatīt un izvērtēt esošo valsts finansējuma piešķiršanas modeli partijām un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, tai skaitā izvērtēt iespējas piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām partijām.
Biznesa godprātības jomā Latvijas rādītājs (59 no 100 punktiem) Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju 2020. gada aptaujā ir ar pozitīvu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātu (43), taču tas joprojām ir viens no rādītājiem, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas, secinājusi “Delna”. Situācijas uzlabošanai ieteikts veicināt godprātību uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem, novēršot korupciju, kā arī publiskot uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām attiecināmu informāciju. Piemēram, uzņēmuma pretkorupcijas politiku un statistiku par tās izpildi, patiesajiem labuma guvējiem, operācijām citās valstīs, arī lobēšanas aktivitātēm un finanšu darījumiem ar valsts amatpersonām un politiķiem.
Publisko resursu izšķērdēšanas jomā, īpaši, ņemot vērā, ka sagaidāma nepieredzēti liela Eiropas Savienības līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm laikposmā no 2021.—2027. gadam, rekomendācijas ietver aicinājumu papildināt publisko iepirkumu kontroles mehānismus, tajos iesaistot pilsonisko sabiedrību, normatīvā regulējuma un atklātības ievērošanu valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā. Iepirkumu un atklātības jomā, it īpaši saistībā ar pandēmijas laikā pieņemtajiem lēmumiem, ir radies daudz jautājumu, skaidro “Delnas” pētnieks Olafs Grigus.
Vairāki faktori KUI metodoloģijā ir saistīti tieši ar iepirkumiem, kas, savukārt korelē ar Iekšējās drošības biroja (IDB) pērn kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītajiem kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, realizējot iepirkumus, kas radījuši būtisku kaitējumu valsts pārvaldībai un iespējamos zaudējums valsts budžetam par vairākiem miljoniem eiro, norāda biroja priekšnieks Valters Mūrnieks. “Lai tiktu ievēroti labas pārvaldības principi, tostarp procesu caurskatāmība un atbilstība likumam, visām iestādēm ir aktīvi jāiesaistās iekšējās kontroles pasākumu pilnveidē, pastāvīgi veicinot visu šajos procesos iesaistīto darbinieku, tostarp arī augsta līmeņa vadītāju, izpratni par problemātiku un riskiem, vēl pirms iestājas sekas,” skaidro IDB vadītājs.
“Labi likumi un lēmumi mums ir pieņemti, instrukcijas ir izstrādātas, taču ir svarīgi tās ieviest dzīvē,” skaidro I. Tauriņa. Balstoties analīzē un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, “Delna” iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem, kā arī uzsākt jaunas iniciatīvas 2022. gadā:
- jāveic interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir mūsdienīga un balstās Eiropas Padomes Pretkorupcijas organizācijas GRECO rekomendācijās;
- jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā;
- jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tai skaitā ES finansējuma, kontrole un izlietojums;
- Saeimā nepieciešams izskatīt ManaBalss.lv iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju;
- jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Soda neizbēgamība
Kā viens no būtiskākajiem faktoriem faktiskās korupcijas un līdz ar to arī tās uztveres samazināšanai pastāvīgi ir norādīta soda neizbēgamība. Būtisks solis šajā virzienā sperts līdz ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi pērn, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, skaidrojot – svarīgi, ka tiesa lietas izskata pietiekami ātri, kamēr tās ir sabiedrības atmiņā. Korupcijas lietu savlaicīgu izskatīšanu un soda neizbēgamību sekmēs arī iecerētā Tieslietu mācību centra jeb akadēmijas atjaunošana. “Tiesībsargājošajām iestādēm un tiesu sistēmai ir jāspēj nodrošināt soda neizbēgamības principu. Tādējādi viena no Iekšējās drošības biroja stratēģiskajām prioritātēm ir un arī tuvākajā nākotnē būs amatpersonu noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu, atklāšana, izmeklēšana un novēršana,” norāda arī V. Mūrnieks.
Tiesa, kā pauž sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks, Latvijas Universitātes docents Valts Kalniņš, soda neizbēgamība, kuru kā pretkorupcijas principu akcentē postpadomju valstīs, atspoguļo ideālu – par katru noziegumu ir jāsaņem sods. “Kā abstrakts ideāls tas, protams, ir pareizs. Taču kā rīcībpolitikas mērķis, soda neizbēgamība, vismaz korupcijas apkarošanas jomā nav īpaši pateicīgs, jo garantē vilšanos. Piemēram, tāpat kā, pasludinot visu slimību izārstēšanu, kas arī, protams, nav iespējama. Manuprāt, nevajadzētu sabiedrībai pat vārdiski radīt ilūziju, ka turpmāk tiks atklāts katrs korupcijas noziegums un par katru no tiem varēs piemērot sodu. Šādā uzstādījumā vilšanās jau ir ieprogrammēta,” skaidro eksperts.
Sabiedrības atbildība
“Labi, ka ir vērojama pozitīva tendence, taču, protams, izaugsme varēja būt lielāka,” Latvijas KUI rezultātus vērtē J. Jurašs. Politiķis norāda: milzīgu augšupeju reitingā nevar sagaidīt, jo izšķirošs faktors ir ne tikai politiķu un amatpersonu, bet arī sabiedrības nepietiekamā izpratne par interešu konfliktu un korupciju, kā arī tolerance pret to. Savukārt politiķi, nākot no šīs pašas sabiedrības, lielā mērā to atspoguļo. “Ir būtisks jautājums, vai ir pieprasījums pēc godīgiem politiķiem, vai sabiedrība vēlēšanās ir gatava viņus atalgot,” retoriski vaicā O. Grigus. Pētnieks secina: problēma ir arī nelielais politisko partiju biedru skaits Latvijā, cilvēkiem atturoties tajās iesaistīties, lai “savam vārdam neuzliktu negodprātības zīmogu”, vienlaikus tādējādi samazinot partiju iespējas piedāvāt garāku tā dēvēto “rezervistu” soliņu.
“Latvijā noteiktas korupcijas formas pilsoņu saskarsmē ar valsts pārvaldi, ar dažādu pakalpojumu sniedzējiem ir efektīvi samazinātas. Tas kaut kādā mērā nomierina. Tomēr pie korupcijas problēmas zināmā mērā pierod – Latvijā par korupciju runā jau trešo gadu desmitu, kas ir pietiekami ilgi, lai sabiedrībā noplaktu akūta interese par šo tēmu. Protams, tās aktualitāte nekur nav pazudusi,” spriež V. Kalniņš.
Korupcijas samazināšana un pakāpeniska izskaušana ir komplekss ilgtermiņa process, kurā būtiska loma jāuzņemas arī sabiedrībai, ziņojot par pamanītām pretlikumīgām rīcībām, norāda V. Mūrnieks. IDB vadītājs secina: “Kamēr liela daļa valsts iedzīvotāju tikai pasīvi un ar toleranci vēros, kā valstī teju ik mēnesi publiski izgaismojas dažāda mēroga ar korupciju saistīti noziedzīgi nodarījumi, un pietiekami kritiski nevērtēs, cik efektīvi un godprātīgi tiek apgūti valsts budžeta līdzekļi, korupcija turpinās iztukšot resursus, kas nepieciešami valsts vispārējai attīstībai vitāli svarīgajās jomās – sabiedrības drošībai, veselībai, izglītībai, ekonomikai un labklājībai.”
