Korupcijas izplatību valstī tās slēptās dabas dēļ ir praktiski neiespējami novērtēt pilnībā. Taču var novērtēt korupcijas uztveri jeb to, kā sabiedrība vai sabiedrības daļa – cilvēki, uzņēmēji vai organizācijas – uztver pašreizējo korupcijas situāciju, balstoties uz sev pieejamo informāciju un savu viedokli. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) publiskotais Korupcijas indekss (KUI), kurš apkopo dažādu avotu sniegto informāciju, ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. Indeksā valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100: 0 nozīmē augstu korupcijas uztveri, bet 100 – priekšstatu par tās neesamību.
Bīstama robeža un stagnācija
Latvijas KUI, salīdzinot ar 2019. gadu, pērn pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē, kas ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, kura liecina, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas, secina TI Latvijas nodaļa biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””.
Lai arī mūsu valsts rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir par punktu zemāks nekā 2018. gadā, un kopš 2014. gada, kad Latvija ieguva 54 punktus, KUI rādītājs Latvijā nav būtiski paaugstinājies, kas liecina par stagnāciju šajā jomā, norāda “Delna”. 2020. gadā ES valstu vidējais KUI rezultāts bija 64, Latviju ierindojot 15. vietā starp 27 valstīm. Lietuva jaunākajā indeksā saņēmusi 60 punktus, bet Igaunija – 75 punktus.
Norāda uz sadarbības nepieciešamību, cer uz jaunajām institūcijām
Stagnējošajam Latvijas indeksam ir vēsturiski iemesli, “Delnas” organizētajā diskusijā par nepieciešamo rīcību Latvijas KUI rezultāta uzlabošanai secināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, norādot: Latvijai pēdējā desmitgadē ir izdevies samazināt oligarhu ietekmi uz augstākā līmeņa politisko lēmumu pieņēmējiem, taču tieslietu sistēmas ietvaros – ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā un citās institūcijās – vēl ilgstoši turpinājušas strādāt amatpersonas, kuras, pēc sabiedrības domām, ietekmējuši oligarhi. Tikai pašreizējā Saeimas sasaukuma laikā situācija uzlabojusies, taču var paiet ilgāks laiks, skaidroja ministrs, līdz tas atspoguļosies Latvijas KUI rezultātos.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis: lai mainītu pašreizējo situāciju pretkorupcijas jomā, jāuzlabo sadarbība starp prokuratūru un izmeklēšanu, prokurorus iesaistot izmeklēšanas procesā jau pirms kriminālprocesa uzsākšanas, kas ļautu pilnīgāk apspriest nepieciešamās izmeklēšanas darbības un uzlabot apsūdzības kvalitāti. Īpaši svarīgi tas ir arī tāpēc, ka korupcijas lietās tiesas nosaka nesamērīgi augstu pierādījumu slieksni, norādīja Latvijas prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsters. Svarīga būtu arī vienotāka tiesu prakse, kas patlaban līdzīgās lietās mēdz būt atšķirīga.
Līdz šim kā nepietiekamas vērtētas Latvijas tiesībsargājošo institūciju spējas strādāt ar sarežģītiem ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, kuru pamatā nereti ir koruptīvas darbības. Sagaidāms, ka nozīmīgs pienesums šajā ziņā būs šogad janvārī izveidotajai Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, sprieda tās vadītājs Jānis Omuls. Tāpat lielas cerības tiek saistītas ar Ekonomisko lietu tiesu, kurai darbība jāsāk šīgada 31. martā.
Ar Lemberga lietu vien nepietiks
Liela loma korupcijas uztveres veidošanā bijusi un ir tā dēvētajām skaļajām tiesu lietām. Sabiedrības viedokli par korupcijas iespaidu valstī rada arī labi advokāti un turīgi tiesājamie, atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: kā LV portālam norādīja “Delnas” direktore Inese Tauriņa, nozīmīgs notikums Latvijas cīņā ar korupciju ir tā dēvētās Lemberga lietas pirmās instances tiesas notiesājošais spriedums. “Nesen publiskotajā “Transparency International” Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē redzam, ka viens no galvenajiem iemesliem Latvijas ilgstoši zemajam vērtējumam ir nepamatoti ilgā kavēšanās tiesas procesos, kuros iesaistītas augsta līmeņa personas, tostarp Aivars Lembergs. Un šādas ilgas tiesvedības kavē sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai, tādēļ 12 gadus gaidītais spriedums iezīmē būtisku pagrieziena punktu,” skaidro “Delnas” vadītāja.
Vienlaikus nevaram jau nākamā gada KUI Latvijas rezultātos gaidīt būtiskus uzlabojumus, skaidroja I. Tauriņa: “Pirmkārt, indeksa metodoloģija ir veidota, izmantojot 13 dažādus pētījumus – veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu riska novērtējumus –, tādēļ nereti valstu labie darbi indeksā atainojas pēc gada vai diviem. Otrkārt, viens tiesas spriedums nenozīmē, ka visa tiesu sistēma ir sakārtota un mājasdarbi vairs nav jāpilda. Latvijai ir jāizpilda vairāki darbi, lai mazinātu nesodāmību un atjaunotu sabiedrības un ārvalstu ekspertu uzticēšanos Latvijas tiesu sistēmai.”
Iesaka pilnveidot augsta līmeņa korupcijas novēršanu
“Delna” atzinīgi vērtē valdības nesenos centienus apkarot naudas atmazgāšanu, īstenot rūpīgu prokuratūras reformu un mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem. Lai uzlabotu Latvijas Korupcijas uztveres indeksa rezultātus un veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, “Delna” aicina:
- ieviest OECD ekspertu rekomendācijas, kas tika izstrādātas 2021. gada sākuma pēc audita Latvijas prokuratūrā;
- pieņemt visaptverošu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu, kas turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā;
- pilnveidot augsta līmeņa amatpersonu interešu konflikta atklāšanas un novēršanas sistēmu, ieskaitot lobēšanas regulējuma pieņemšanu.
Analizējot dažādus ar korupcijas izplatību saistītus avotus, “Delna” secinājusi, ka Latvijai vismaz trijās jomās būtu jāpastiprina centieni panākt parējās Baltijas un ES valstis: kriminālvajāšana saistībā ar korupciju, politiskā integritāte un biznesa integritāte.
KUI rādītājs ne tikai izsaka sabiedrības viedokli par korupciju valstī, bet ir arī nozīmīgs faktors, kuram ārvalstu investori pievērš uzmanību, pirms uzsāk savu biznesu kādā valstī. Šim aspektam ir ārkārtīgi liela nozīme kontekstā ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas,” skaidro I. Tauriņa. “Delna” aicina uzņēmējus aktīvi piedalīties ar korupciju saistīto problēmu risināšanā, atklājot datus un informāciju par savām iekšējām korupcijas apkarošanas sistēmām, līdzdalību politiskajos procesos ar lobēšanas starpniecību, organizācijas struktūru un starptautiski veiktajām operācijām.
Minēto diskusiju “Delna” iecerējusi izmantot kā platformu, lai ekspertu vadībā spriestu par Latvijas nākamajiem soļiem ceļā uz Latvijas KUI rezultātu uzlabošanu. Pēc diskusijas rezultātu apkopošanas pretkorupcijas organizācija sagatavojusi rekomendācijas, ar kurām iepazīstinās arī Saeimu, informē I. Tauriņa.
