“Publiskotais ziņojums parāda, cik tālu šobrīd esam tikuši interešu pārstāvības regulējuma izstrādē. Komisijā gaidīsim sabiedrības redzējumu par to, kādam vajadzētu būt normatīvajam aktam un tā būtiskākajiem aspektiem. Šis regulējums ir nepieciešams – pēc iespējas labāks un kvalitatīvāks,” iepazīstinot ar interešu pārstāvības atklātības tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 26. janvāra sēdē uzsvēra tās priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Pēc iesniegto priekšlikumu apkopošanas martā–aprīlī plānots sagatavot likumprojekta tekstu. Savukārt maijā–jūnijā paredzēta tā sabiedriskā apspriešana, bet jūnijā–septembrī likumprojekta teksta nodošana izskatīšanai Saeimā.
Nav izpildītas GRECO rekomendācijas
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izveidotā darba grupa lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei sāka strādāt 2019. gada decembrī. Šajā darba grupā iekļauti desmit deputāti no dažādām frakcijām un neatkarīgā deputāte, kā arī eksperti no nevalstiskajām organizācijām, pārstāvji no Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Tiesībsarga biroja un citi.
Darba grupas vadītāja Inese Voika Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka šis likumprojekts ir ilgi gaidīts. “Vēl šonedēļ mūsu starptautiskie partneri – valstu grupa pret korupciju (GRECO, Eiropas Padomes korupcijas apkarošanas struktūra – red.) uzsvēra, cik ilgi šis darbs Latvijā ir bijis aktuāls. GRECO eksperti savu atzinumu sniedza jau 2012. gadā, bet rekomendācijas tā arī līdz šim netika izpildītas,” norādīja I. Voika, piebilstot, ka iepriekšējās valdībās un Saeimās nebija politiskās gribas pieņemt Lobēšanas atklātības likumu.
Iepriekšējās valdībās un Saeimās nebija politiskās gribas pieņemt Lobēšanas atklātības likumu.
Jāatgādina, ka kopš 2008. gada piedāvāti vairāki risinājumi lobēšanas regulējuma izstrādei. Šajā laikposmā izstrādātas divas koncepcijas, tapis viens likumprojekts un viens informatīvais ziņojums.
Nav vienprātības par atsevišķu regulējumu
Saeimas Analītiskā dienesta 2019. gada novembrī veiktajā pētījumā “Lobēšanas normatīvais regulējums un problemātika Latvijā un Eiropā” norādīts: neraugoties uz izvirzītajām iniciatīvām, nav vienprātības par to, vai vispār nepieciešams speciāls Lobēšanas atklātības likums vai arī atklātības prasības var iestrādāt citos tiesību aktos, tādējādi vairāk paļaujoties uz ētikas kodeksiem un politisko kultūru.
Pašlaik Latvijā normatīvajā regulējumā jau ir nostiprinātas prasības, kas pastarpināti attiecas uz lobēšanas darbībām. Tiesību aktu anotācijās norādāmas ziņas par sabiedrības līdzdalību tiesību akta projekta izstrādē un tās laikā notikušajām konsultācijām, tāpat ir spēkā noteikumi, kas regulē attiecības starp valsts amatpersonām un privātpersonām.
Tomēr, neskatoties uz pilnveidoto Latvijas normatīvo regulējumu, joprojām tiek paustas bažas par to, vai attiecīgais regulējums nodrošina iespēju apkopot un publiskot visaptverošu informāciju par lobētāju un lēmumu pieņēmēju mijiedarbību, jo būtiski ar lobēšanu saistīti aspekti vispār netiek regulēti vai arī netiek regulēti pietiekami.
Kas ir lobēšana
Pētījumā “Lobēšanas normatīvais regulējums un problemātika Latvijā un Eiropā” akcentēts, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja (EPMK) definē lobēšanu kā “noteiktu interešu veicināšanu komunikācijas ceļā ar publisku amatpersonu” un “daļu no strukturētas un organizētas darbības nolūkā ietekmēt sabiedrisko lēmumu pieņemšanu”. Par lobētāju EPMK izpratnē uzskatāma ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lobēšanu.
Tomēr starptautiskajā praksē nav vienotas lobēšanas jēdziena definīcijas un tiek atzīts, ka tai jābūt samērotai ar katras valsts politisko un konstitucionālo realitāti.
Tikai dažās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs lobēšanas process tiek visaptveroši reglamentēts. Vairumā valstu lobēšanas darbības tiek regulētas daļēji vai arī vispār netiek ārēji regulētas. Visaptverošs lobēšanas regulējums ir spēkā sešās ES dalībvalstīs (Austrijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā). Vairākās valstīs ir izveidoti lobētāju reģistri un reģistrēšanās tajos ir vai nu brīvprātīga, vai obligāta. Lobēšanas process var tikt reglamentēts likumā, atsevišķu institūciju normatīvajos aktos. Iespējams paļauties uz pašu lobētāju ētikas kodeksiem, skaidrots pētījumā.
Uz ko likums attiektos
Saeimas komisijas darba grupa secinājusi, ka jaunā likuma nosaukums būtu “Interešu pārstāvības atklātības likumprojekts”, jo tas plašāk aptvertu lobēšanas jautājumu, skaidroja I. Voika.
Dokumentā “Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi” norādīts, ka likuma nosaukumā nebūtu vēlams izmantot terminu “lobēšana”, kurš Latvijas sabiedrībā tiek uztverts negatīvi – pārsvarā lobisms asociējas ar korupciju, pretlikumīgu rīcību.
Likuma mērķis ir nostiprināt interešu pārstāvību kā demokrātiskas sabiedrības principu, kas nodrošina atklātu un godīgu dažādu interešu pārstāvību publisku lēmumu pieņemšanā. Likums dod iespēju iedzīvotājiem un citām interešu grupām sekot līdzi interešu pārstāvju darbībām.
Interešu pārstāvības atklātības likums attiektos uz Saeimu, valdību, pašvaldībām, neatkarīgajām valsts iestādēm, kas pieņem ārējos normatīvos aktus, kā arī valsts augstākajām amatpersonām, kuru kalendāriem par tikšanos ar interešu pārstāvjiem jābūt publiski pieejamiem, rakstīts dokumentā “Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi”.
Kas ir interešu aizstāvība
Tā ir ikviena tieša vai netieša saziņa ar amatpersonām, politikas veidotājiem vai viņu pārstāvjiem ar mērķi ietekmēt publisku lēmumu pieņemšanu, norādīts dokumentā.
Ar lobēšanu saistīto darbību piemēri:
- vienreizēja vai regulāra padomu sniegšana vai prezentācijas publiskās varas institūciju pārstāvjiem;
- ziņojumu sūtīšana publiskās varas institūciju pārstāvjiem, izsakot detalizētus priekšlikumus politikas, normatīvā akta izmaiņām;
- neformāla kontaktēšanās ar politiķiem vai ierēdņiem (pusdienas, nepieteiktas vizītes, telefoniska saziņa);
- tieša ziņojumu sūtīšana sociālo tīklu vietnēs vai arī cita veida tieša informācijas sūtīšana;
- līdzdalība publiskās un slēgtās konsultatīvās apspriedēs;
- līdzdalība institucionalizētās formālās konsultatīvajās apspriedēs;
- līdzdalība uzklausīšanā, piemēram, uzklausīšanā parlamenta komisijā;
- līdzdalība konferencē delegāta statusā.
Īpašs reģistrs
Lai plānotais regulējums būtu efektīvs, paredzēts veidot interešu pārstāvju – nevalstisko organizāciju, biznesa asociāciju, privātpersonu un uzņēmumu – vienoto reģistru, kas būtu obligāts.
Eiropas Padomes Ministru komiteja ir norādījusi minimālās prasības lobētāju reģistrā iekļaujamajai informācijai:
- lobētāja vārds/nosaukums un kontaktinformācija;
- lobēšanas priekšmets (politikas joma un/vai tiesību akts, aizstāvētās intereses, iestāde, ar kuru lobētājs kontaktējies);
- lobēšanas pakalpojumu saņēmēja vai lobētāja darba devēja identitāte.
Reģistra turētājs būtu Uzņēmumu reģistrs, tā vadība izteikusi atbalstu šādam risinājumam, norādīts dokumentā “Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi”.
“Ar reģistru vēlamies izveidot sistēmu, kas ļautu izsekot līdzi dažādu interešu ietekmei uz lēmumu pieņemšanas procesu,” skaidroja I. Voika.
Katrs lēmums – dažādu interešu līdzsvarošana
Atbalstu interešu pārstāvības atklātības regulējumam izteikuši dažādu valsts institūciju – KNAB, Tiesībsarga biroja, Iekšlietu ministrijas un Latvijas Bankas –, kā arī nevalstisko organizāciju – biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” un biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” – pārstāvji.
Savu iesaisti likumdošanas procesā apstiprinājusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis ieteica likumu sākt ar minimālu normu skaitu: “Ir vajadzīgs zināms laiks, lai normatīvus aprobētu praksē un lai soli pa solim rastos kultūra un izpratne. Lai sabiedrība saprastu, ka intereses nav nekas slikts, ka ikviens lēmums politikā ir dažādu interešu līdzsvarošana. Demokrātiskā sabiedrībā pastāv interešu konkurence un katrs pieņemtais lēmums notiek interešu sacensībā.”
Demokrātiskā sabiedrībā pastāv interešu konkurence un katrs pieņemtais lēmums notiek interešu sacensībā.
Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks uzsvēra: ir svarīgi, lai interešu pārstāvības process tiktu padarīts skaidrāks un atklātāks gan pašām nozarēm, gan sabiedrībai.
Gan “Sabiedrība par atklātību “Delna””, gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina Latvijas pilsonisko sabiedrību paust viedokli par likumprojekta pamatprincipiem un līdzdarboties to tapšanā. Atsauksmes lūgts sūtīt uz Saeimas komisijas e-pasta adresi: aizsardzibas.komisija@saeima.lv. Plašāka informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru +371 67 08 7275.
Atsauksmes būs publiski pieejamas “Sabiedrības par atklātību “Delna”” veidotajā mājaslapā www.interesuaizstaviba.lv.
