Pētījuma mērķis bija salīdzināt situāciju trijās Baltijas valstīs, aplūkot konkrētus skaitļus un piemērus. Jo publiskajā telpā vairāk pieejami makroekonomikas dati un tikai ieskats par principiem, kā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā darbojas valsts atbalsts vecākiem un bērniem.
Igaunija – pāris soļus priekšā
Tiesa, Latvijā daudzos aspektos biežāk tiek piesaukta Igaunijas pieredze. Arī uz Demogrāfijas lietu padomes sēdi stāstīt par savu pieredzi bija uzaicināti kolēģi no Igaunijas valsts pārvaldes. Novērtējot demogrāfiskās situācijas iespējamo attīstību, analizējot arī reproduktīvā vecuma statistiku, Igaunija ir rīkojusies ļoti konsekventi jau pirms gadiem desmit. Viņi mērķtiecīgi pieņēmuši lēmumus, lai sniegtu atbalstu vecākiem.
Šodien ir jāatzīst, ka rezultātā situācija vecākiem Igaunijā ir labāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs.
Pētījumā detalizēti aplūkots, kādu atbalstu no savas valsts saņem vecāki laika periodā no mazuļa gaidīšanas brīža līdz bērna divu gadu vecumam, ja viņu ienākumi līdz tam visās valstīs bijuši pilnīgi vienādi. Piemēram, salīdzinot valsts atbalstu vecākiem ar 350 latu algu (neto - uz rokas), redzams, ka Igaunijā tas ir par 2372 latiem jeb par 45% lielāks nekā Latvijā.
"Lietuvā, kad bērnam sācies otrais dzīves gads, māmiņa var vienlaikus saņemt gan pabalstu, gan algota darba ienākumus."
Mūsu valstī ievērojami mazāka summa veidojas galvenokārt tāpēc, ka Latvijā, tiklīdz bērniņam aprit viens gads, atbalsta apmērs krasi sarūk - beidzas vecāku pabalsta maksājums. Diemžēl tā ir viena no lielākajām problēmām mūsu vecākiem: bērns vēl ir ļoti mazs, lai to atdotu pieskatīšanai citās rokās. Savukārt ienākumu kritums ir smags - no 350 uz 38 latiem bērna otrajā dzīves gadā. (30 latu ir bērna kopšanas pabalsts un 8 lati – ģimenes valsts pabalsts, ko arī sāk maksāt tikai bērna otrajā dzīves gadā. – Red.) Vecāki ir spiesti saspringti domāt, kā atgriezties darba tirgū, kā palielināt savus ienākumus. Vienlaikus aktuāls ir vecuma ierobežojuma un vietas pieejamības jautājums bērnudārzos.
Ja lūko to pašu – 350 latu – algas apmēru, Igaunijā šādā situācijā pabalsts ik mēnesi ir apmēram par 30 latiem lielāks. Un to maksā līdz bērna pusotra gada vecumam. Jāpiebilst, ka arī pēc pusotra gada līdz bērna diviem gadiem Igaunijā pabalsts ir augstāks nekā Latvijā.
Salīdzinājumā ar šo gadu no nākamā gada finansiālā situācija valsts atbalstā jaunajiem vecākiem nedaudz uzlabosies, tomēr joprojām atbalsts ģimenēm Latvijā būts mazāks, nekā tas ir Lietuvā un Igaunijā.
Lietuvā – iespēja izvēlēties, vai palikt mājās gadu vai divus
Lietuvā kopš pagājušajā gada vecākiem ir dota izvēles iespēja – lemt, vai pabalstu saņemt vienu vai divus gadus pēc bērna piedzimšanas. Atšķirīgas katrā gadā ir no valsts saņemamās summas. Ja vecāki izvēlas saņemt pabalstu vienu gadu, tad mēneša ienākumi būs nedaudz augstāki par iepriekš saņemto 350 latu algu. Ja izvēlas pabalstu saņemt divus gadus, tad pirmajā gadā atbalsts no valsts būs vidēji 75% no algas (no 350 Ls), otrajā gadā – apmēram 46% no māmiņas darba algas.
Kopumā divos gados saņemtā naudas summa vidēji ir par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt šajā gadījumā, kad bērnam sācies otrais dzīves gads, māmiņa vienlaikus var saņemt gan pabalstu, gan algota darba ienākumus. Tātad Lietuvā māmiņa var atgriezties darba tirgū, nezaudējot valsts pabalstu.
Vēl viena interesanta pieredze Lietuvā ir tā, ka neapliekamo minimumu par bērnu sadala uz abiem vecākiem un rēķina katram no savas darba algas. Lietuvā neapliekamais minimums, ko dala un piemēro abu vecāku ienākumiem, ir lielāks nekā Latvijā. Turklāt par katru nākamo bērnu neapliekamais minimums palielinās.
Pabalsts nekur nav visa alga
Katrā valstī pabalstiem ir noteikti arī maksimālie apmēri. Latvijā vecāku pabalstam ir griesti, ko ierobežo ar procentiem: pabalsta maksimālais apmērs dienā - 11,51 lats plus 50% no summas virs 11,51 latiem. Nākamgad maksimālo apmēru plānots dubultot – tas būs 23,02 lati dienā plus 50% no pārsniegtās algas daļas. Lietuvā maksimālais vecāku pabalsts ir konstants - 1960 latu, arī Igaunijā - 1500 latu. Tātad Latvijā turīgākie cilvēki var saņemt lielāku vecāku pabalstu nekā Igaunijā un Lietuvā.
Savukārt minimālais vecāku pabalsts, kas Latvijā sociāli neapdrošinātām personām ir 50 latu, Lietuvā ir divas reizes augstāks, bet Igaunijā – 195 lati.
Maternitātes pabalsts Latvijā nākamgad plānots lielāks
Latvijā, salīdzinot ar kaimiņiem, nākamgad plānots nedaudz augstāks maternitātes pabalsts. Latvijā māmiņai ar 350 latu vidējo algu pabalsts pašreiz vidēji ir 1581 lats (tiek izmaksāts divās daļās – pirms un pēc bērna piedzimšanas), nākamgad prognozēts, ka tie būs 1712 lati, Igaunijā – 1596 lati, Lietuvā – 1503 lati.
Igaunijā ir mazāks bērna piedzimšanas pabalsts – 225 lati. Latvijā – 296 lati, Lietuvā gandrīz tāds pats kā pie mums – 291 lats.
Just pamatu vismaz pārskatāmā nākotnē
Cilvēks ienāk ģimenē uz mūžu, tādēļ vecākiem ir jārīkojas atbildīgi, un viņiem ir jāsniedz iespēja saprast, kā viņu finansiālā situācija līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē mainīsies gan pirmajā gadā, gan pēc tam, gan visa mūžā garumā. Bieži vien vecāki nepārmet valstij atbalsta summas, bet gan to, ka ir ļoti sarežģīts un nesaprotams pabalsta aprēķināšanas process.
Piemēram, Latvijā daudzas normas likumos, kas pieņemti no 2009. līdz 2011.gadam, tā arī reāli nav stājušās spēkā, jo tajos uzlikti ierobežojumi noteiktiem periodiem. Līdz ar to vecāki nonāk daļēji absurdā situācijā: plānojot bērniņu, jāpēta daudzie likumu pārejas noteikumi.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta iepriekšējā pētījumā 66% vecāku Latvijas pabalstu aprēķināšanas un izmaksu sistēmu vērtējuši kā ļoti sarežģītu. Iespējams, arī šī neskaidrība ir viens no bremzējošiem iemesliem ģimenē pieņemt lēmumu par bērniņu, jo skaidrību gūt, ar kādu finansiālu atbalstu vecāki var rēķināties, nav vienkārši, uzskata I.Use-Cimmermane.
"Latvijā, tiklīdz bērnam aprit viens gads, krasi sarūk atbalsta apmērs: beidzas vecāku pabalsta maksājums."
Bankas Privātpersonu finanšu institūtā, saprotot problēmu, ir izveidots kalkulators vecākiem, parādot, kā veidojas naudas plūsma no bērniņa gaidīšanas brīža līdz tā divu gadu vecumam. Ievadot kalkulatorā vidējās algas skaitļus, var redzēt, kāda būs ienākumu plūsma tuvākajos gados.
Vecāki nereti ir izteikušies arī par to, kāpēc valsts, lemjot par pabalstiem, rēķina tikai viena vecāka situāciju, bet nevērtē ģimeni kopumā. Vecāku izpratnē, objektīvāks un loģiskāks modelis būtu ņemt vērā abu vecāku ienākumu līmeni un valsts atbalstu rēķināt, pamatojoties uz to.
Starp citu, aptauja Latvijā rāda, ka vecāki labprāt izvēlētos pabalsta izmaksas periodu ilgāk – līdz pusotram gadam, jo, pat ja kopējā summa nemainītos, naudas plūsma būtu nodrošināta ilgākā laikā. Tas radītu līdzsvarotāku situāciju pēc tam, kad bērns sasniedz viena gada vecumu.
Nevar izlemt, ja nav konkrētības
Būtiska problēma, ar ko nākas saskarties vecākiem Latvijā, kritiskā situācija ar bērnudārziem daudzās pašvaldībās. Pašvaldības dārziņā bērnu var pieteikt ātrākais no pusotra vai divu gadu vecuma, biežāk dārziņu bērns sāk apmeklēt no trim gadiem.
Maksa par privāto dārziņu Rīgā ir no 150 līdz pat 300 latiem mēnesī, vidēji 170-220 latu. Rīgas pašvaldībā vecāki var saņemt 30 latu līdzfinansējumu tad, ja bērnam nav bijusi vieta pašvaldības bērnudārzā, un vecāki ir spiesti izvēlēties privāto dārziņu. Pašvaldība piedāvā arī citu - 93 latu līdzmaksājumu, bet šajā gadījumā ir atšķirīgs nosacījums - jāizstājas no rindas uz vietu pašvaldības bērnudārzā.
Ja kāds varētu vecākiem atbildēt, cik ilgi būs jāstāv rindā, arī tas palīdzētu vecākiem saprast, kuru no līdzfinansējuma veidiem labāk izvēlēties. Vajadzētu arī zināt, vai ir kāda cerība tikt bērnudārzā, piemēram, pēc pusgada vai gada. Tas ļautu tuvāk īstenībai sarēķināt savu ģimenes budžetu.
"Igaunijā uz pašvaldību bērnudārzu rindā jāgaida vien daži mēneši."
Ja bērna otrajā dzīves gadā vecākam ir jāatgriežas darbā un no viena vecāka 350 latu algas par privāto dārziņu jāatdod 200 vai 170, vai 110 latu, tā ir ļoti būtiska atšķirība, lai izšķirtos par kādu no variantiem.
Jāpiebilst, ka Igaunijā uz pašvaldības bērnudārzu rinda ilgst vien dažus mēnešus. Latvijā vairākās pašvaldībās jāgaida pat vairākus gadus.
Lai kādi ienākumi, izdevumi jāplāno
Apzinoties, ka ģimenē ienāks vēl viens cilvēks, būtu vērtīgi skaitīt naudu arī uz priekšdienām. Jautāta, kā viņa vērtē mūsu sabiedrības māku plānot naudas plūsmu, I.Use-Cimmermane teic, ka apmēram trešā daļa aptaujāto parasti atzīst, ka naudu plāno. Bet, kolīdz uzdod nākamos jautājumus, lai saprastu, kā to dara, atbildes bieži vien ir – es reizi mēnesī apskatos konta atlikumu internetbankā. Ļoti reti cilvēki mērķtiecīgi pieraksta ienākumus un izdevumus, uzskaita pilnīgi katru darījumu un plāno naudas plūsmu katru mēnesi, pusgadu vai pat gadu uz priekšu.
Vecākiem ir lieli pirkumi līdz bērna piedzimšanai, tāpēc uz priekšu izmaksātais maternitātes pabalsts ir labs atspaids. Taču vecākiem vienlīdz ir jābūt arī disciplinētiem un jāsaprot, ka pabalsta nauda, kas ir izmaksāta par vairākiem mēnešiem uz priekšu, būs nepieciešama arī ikdienai, jo ģimenei joprojām ir izdevumi par mājokli, transportu, pārtiku, atgādina I.Use-Cimmermane.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts ir aprēķinājis, cik daudz izmaksā sagatavošanās bērniņa piedzimšanai. Šai nolūkā veikts cenu apsekojums minimāli nepieciešamajām lietām zīdaiņa pūriņam vairākos desmitos tirdzniecības vietu. Rīgā šī summa ir apmēram 500-600 latu. Tas nozīmē, ka vecākiem rūpīgi jāplāno savas finanses un jau iepriekš jāveic uzkrājumi, lai varētu sagatavoties bērna piedzimšanai.
Pētījumu par valsts finansiālo atbalstu vecākiem un bērniem Baltijas valstīs "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts veicis šā gada septembrī, uz konkrētu ģimenes modeļu pamata aprēķinot atbalsta apmēru visās trijās valstīs. Aprēķini veikti ģimenēm, kas gaida pirmo bērnu, par laika periodu no grūtniecības līdz bērna divu gadu vecumam.
