Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pabeigts darbs pie Interešu pārstāvības atklātības likumprojekta, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Parlaments 17. februārī lems par likumprojekta nodošanu tālākai izskatīšanai.
Likumprojekta izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidotā darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Apmēram pirms gada komisija izstrādāja interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipus un pirms likumprojekta izveides Saeimā aicināja sabiedrību tos apspriest un sniegt savu atzinumu.
Uzzini vairāk >>
Pirms gada veiktais socioloģiskais pētījums liecināja, ka sabiedrība vēlas būt vairāk informēta par interešu pārstāvības lēmumiem to pieņemšanas procesā.
“Katram ir tiesības vērsties pie parlamenta ar savu ideju, problēmas izklāstu un lūgt, lai tiktu pieņemti tādi vai citi grozījumi, bet šim procesam jābūt izsekojamam un atklātam, jo pašlaik sabiedrībā redzama liela neuzticība tam, kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Sabiedrībai ir jādod skaidrība, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir tieši tāds,” iepriekš norādījis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Interešu pārstāvības atklātības likumprojekta darba grupas vadītāja, deputāte Inese Voika janvāra beigās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, iepazīstinot deputātus ar jauno dokumentu, uzsvēra: “Interešu pārstāvība ir uzskatāma par modernu demokrātijas sastāvdaļu, bet vienlaicīgi tas būtu arī mehānisms, kuru izmantojot, atsevišķas grupas var ietekmēt likumu un lēmumu pieņemšanu uz pārējās sabiedrības interešu rēķina. Bieži vien vajadzību pēc lobēšanas likuma nosaka starptautiskās pretkorupcijas vadlīnijas.”
Vairākas starptautiskās organizācijas, kurās Latvija ir dalībvalsts, norādījušas uz nepieciešamību pieņemt ar lobēšanu saistītu regulējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Visaptverošs lobēšanas regulējums ir spēkā septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs: Austrijā, Francijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā un Vācijā. Somijā likums ir tapšanas stadijā. Vairākās valstīs ir izveidoti lobētāju reģistri, un reģistrēšanās tajos ir vai nu brīvprātīga, vai obligāta.
Vairākas lobēšanas regulējuma iezīmes jau šobrīd ir ietvertas normatīvajos aktos, tomēr tas ir nepietiekami, uzsvērts anotācijā. Piemēram, attiecībā uz likumdošanas procesa atklātību Saeimas kārtības rullis paredz, ka Ministru kabinetam ir pienākums sagatavot likumprojekta anotāciju, kurā norādāms likumprojekta izstrādes pamatojums, mērķis u. c.
Savukārt Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegta likumprojekta anotāciju aizpilda atbildīgā komisija, tajā ietverot iesniedzēja sniegtās ziņas, tai skaitā par konsultācijām, kas notikušas, sagatavojot likumprojektu.
Piedāvātais Interešu pārstāvības atklātības likumprojekts nosaka atklātības principu attiecībā uz plašāku konsultāciju spektru, apzinoties, ka konsultācijas notiek dažādās formās un sabiedrībai par tām jābūt informētai. Likumprojekts nosaka Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt kārtību, kādā informācija par konsultācijām ar sabiedrību būs pieejama pašai sabiedrībai.
Interešu pārstāvības atklātības likumprojekts sastāv no desmit pantiem un definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienus, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu, interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus un darbības ierobežojumus interešu pārstāvības procesā.
Likumprojekts paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu un likuma pārkāpšanu, nosaka interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipus un uzraudzību pār likuma mērķu sasniegšanu.
Centrālais likumprojekta jēdziens ir interešu pārstāvība, to definējot kā privātpersonas tiešu vai netiešu saziņu ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, pieņemšanu vai piemērošanu.
Savukārt publisks lēmums tiek definēts kā normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments vai tiesību piemērošanas akts, bet šis likumprojekts neskar saziņu ar varas pārstāvjiem par administratīvo aktu vai tiesas nolēmumu.
Noteikti arī citi privātpersonu un publisko personu saziņas izņēmumi, uz kuriem neattiecas likumprojekta regulējums, tai skaitā saziņa starp deputātu un vēlētāju, ciktāl šādas saziņas mērķis nav publiskās varas lēmumu izstrādes, pieņemšanas vai īstenošanas procesu ietekmēšana u. c.
Interešu pārstāvības atklātības likumprojekta 3. pants paredz, ka interešu pārstāvjiem būs jāreģistrējas interešu pārstāvības reģistrā, ko ved Uzņēmumu reģistrs (UR).
Pienākums reģistrēties reģistrā būs personām, kuras sistēmiski, vismaz trīs reizes gadā, īsteno interešu pārstāvību šā likuma izpratnē. Reģistrācijas pieteikums būs iesniedzams divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistēmiskai interešu pārstāvībai.
Likumprojektā nav noteikts pienākums norādīt interešu pārstāvja konkrētās intereses, kuras tiek pārstāvētas. Normatīvs arī nenosaka pienākumu privātpersonām atskaitīties par notikušajiem interešu pārstāvniecības gadījumiem, kā tas noteikts citu valstu lobēšanas regulējumā, piemēram, Īrijā.
Ikvienam būs tiesības bez maksas iepazīties ar reģistra ierakstiem un UR iesniegtajiem dokumentiem.
UR galvenā valsts notāre Guna Paidere deputātiem teica, ka UR piekrīt būt par interešu pārstāvības reģistra turētājiem, taču atklāts ir jautājums, kad šāds reģistrs varētu sākt darboties. G. Paidere 1. februāra Saeimas komisijas sēdē pieļāva, ka tehniski tas būtu iespējams no 2024. gada.
Likumprojekta 5. pants nosaka interešu pārstāvības deklarēšanu. Pienākums nodrošināt informāciju un uzturēt interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu uzticēts Ministru kabinetam, kuram jāizstrādā attiecīgs regulējums kopīgai informatīvai sistēmai, kurā vienuviet varētu iepazīties ar valstī notiekošo interešu pārstāvniecības aktivitātēm, tai skaitā amatpersonu tikšanos ar interešu pārstāvjiem.
Šajā sistēmā varētu tikt publicēti valsts augstāko amatpersonu darba kalendāri – paredzētās tikšanās, piebilda I. Voika.
Interešu pārstāvības atklātības likumprojekts nosaka – Saeimas deputāti un komisijas, iesniedzot likumprojektus un lēmumprojektus, kā arī priekšlikumus normatīvajiem aktiem, norādīs ziņas par saziņu ar interešu pārstāvjiem. Tas būs jādara arī citiem publiskās varas pārstāvjiem, tai skaitā arī pašvaldībām.
Šīs ziņas tiks publicētas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā, un ikvienam būs tiesības iepazīties ar tām bez maksas.
Valsts Kancelejas (VK) pārstāve Inese Kušķe deputātus informēja, ka interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu var ieviest divos veidos. Pirmais – sistēmu varētu veidot jaunā tiesību akta portāla ietvaros, kura pārzinis ir VK. Otrais – ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm varētu iekļaut UR interešu pārstāvības reģistrā, lai viss būtu apkopots vienuviet.
Tomēr 1. februārī Saeimas komisijā izlēma, ka to, kurā platformā publicēt ar interešu pārstāvību saistīto informāciju, apspriedīs likumprojekta izskatīšanā. Šajā jautājumā plānots uzklausīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras atbildībā ir valsts informācijas sistēmu jautājumi.
Likumprojekta 6. pants nosaka interešu pārstāvja pienākumus, nosakot darbības pamatprincipus, piemēram:
Interešu pārstāvības atklātības likumprojekts nosaka arī publiskās varas pārstāvju pienākumus un darbības ierobežojumus. Ir aizliegts, neievērojot vienlīdzības principu, kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības, pieņemt no interešu pārstāvja vai privātpersonas, kuras interesēs tas darbojas, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai citu personu vajadzībām.
Likumprojekts nosaka arī ierobežojumus interešu konflikta jomā. Publiskās varas pārstāvim tā amata pilnvaru laikā ir aizliegts pārstāvēt jebkuras privātpersonas intereses, ja tas var radīt interešu konfliktu, var būt pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām vai kaitēt tiešo darba pienākumu pildīšanai. Šis ierobežojums paliek spēkā divus gadus pēc amata pilnvaru beigām.
Likumprojekta mērķu sasniegšanas uzraudzībai noteikts, ka Ministru kabinets reizi gadā līdz 31. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts likuma mērķu sasniegšanai un plāna īstenošanai, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.
Savukārt 10. pants nosaka administratīvo atbildību par likuma prasību neievērošanu. Ja interešu pārstāvis nebūs pildījis pienākumu un reģistrējies 5. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā vai būs sniedzis nepatiesas ziņas, paredzēts piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 naudas soda vienībām (viena vienība – 5 eiro).
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 10. panta pirmajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs reģistra iestāde.
G. Paidere iebilda, ka 10. pants ir neloģisks, – UR ir soda piemērotājs, bet KNAB izskata lietu. Viņasprāt, arī sodi ir jāpiemēro birojam.
Šo pantu pārskatīt un pārkāpumus formulēt precīzāk aicināja arī Tieslietu ministrijas pārstāve Madara Liepiņa: “Atbildība par informācijas nesniegšanu jau ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Līdz ar to ir jāvērtē, vai normatīvi nepārklāsies.”
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta izstrādi.
Iecerēts, ka Interešu pārstāvības atklātības likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Interešu pārstāvības jeb lobēšanas likumprojektu Latvijā mēģina pieņemt jau vairāk nekā desmit gadu.
