FOTO: Freepik.
Lai valsts un pašvaldības kļūtu pieejamākas un piedāvātu iedzīvotājiem vairāk iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā, – ar šādu nolūku iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli par līdzdalības iespējām un priekšlikumus to uzlabošanai.
Valsts kanceleja līdz 14. maijam aicina ikvienu aizpildīt aptauju un izteikt savu vērtējumu par vajadzīgajiem uzlabojumiem, lai valsts un pašvaldības kļūtu pieejamākas un piedāvātu iedzīvotājiem vairāk iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota, lai izstrādātu Latvijas Atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2026.–2027. gadam.
Atvērtās pārvaldības plāns ir viens no valsts politikas plānošanas dokumentiem. Tas skar dažādas valsts politikas nozares, un tā izstrādē iesaistās gan valsts pārvaldes iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Latvijai šis būs jau Sestais nacionālais atvērtās pārvaldības plāns, kopš valsts 2011. gadā ir iesaistījusies Atvērtās pārvaldības partnerībā (Open Government Partnership, OGP). Tā ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. No 2016. gada Latvijas nacionālā OGP kontaktpunkta funkcijas īsteno Valsts kanceleja (VK).
Topošo atvērtās pārvaldības plānu paredzēts rudenī iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdz tam sarīkojot arī plāna publisko apspriešanu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, informē VK konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja.
Atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem tiks izstrādāti par plāna īstenošanu atbildīgajām institūcijām saistoši mērķi un rīcības virzieni jeb apņemšanās.
Plāna 2022.–2025. gadam (Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna) mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību.
Tajā iekļautas sešas apņemšanās:
Lai nodrošinātu Latvijas Sestā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2026.–2027. gadam īstenošanas uzraudzību, tiks izveidota uzraudzības padome, kurā, tāpat kā līdz šim, paredzēts iekļaut pārstāvjus no publiskās pārvaldes institūcijām un sabiedriskajām organizācijām atbilstoši plānā norādītajiem mērķiem un uzdevumiem, skaidro Z. Legzdiņa-Joja.
Līdzdalība, kā akcentē Valsts kanceleja, ir demokrātijas stūrakmens – tā saliedē sabiedrību, vairo valdības un valsts pārvaldes atbildību sabiedrības priekšā. Līdzdalība uzlabo dzīves kvalitāti, ļaujot sabiedrībai veidot savu nākotni. Savukārt tās trūkums ierobežo sabiedrības iespējas ietekmēt svarīgus lēmumus, apklusina sabiedrības balsi un samazina demokrātijas kvalitāti.
