Iedzīvotāju līdzdalības veicināšana pašvaldību darbā sevišķi aktualizējusies pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldībām kļūstot ievērojami lielākām un samazinoties vietējo kopienu iespējām ietekmēt procesus vietvarās. Pašvaldību referendumi turpmāk sniegs iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli ar lemjošu spēku.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Turpmāk Latvijas iedzīvotāji varēs plašāk iesaistīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā – no šā gada septembra tiesiskajā regulējumā ir paredzēta iespēja rīkot pašvaldību referendumus. LV portāls skaidro, par ko un kā tajos varēs balsot.
2024. gada 1. septembrī spēkā stājās Vietējo pašvaldību referendumu likums. Tā mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot pašvaldības referendumus. Likums arī nosaka pašvaldības referendumu finansēšanas avotu, kārtību, kādā tas ierosināms, rīkojams un paziņojami tā rezultāti.
Likums paredz, ka pašvaldības referendumu sagatavos un vadīs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Savukārt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), ja nepieciešams, tai sniegs metodisku palīdzību pašvaldības referenduma sagatavošanā un vadīšanā. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.
Vairāk par tēmu>>
Pašvaldības referendumu varēs rīkot par:
Ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome netiks atlaista, tad referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti varēs ierosināt ne agrāk kā gadu pēc publiskas referenduma rezultātu paziņošanas dienas. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Tiesības ierosināt pašvaldības referendumu paredzētas Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā, ja:
Svarīgi atzīmēt, ka tiesības piedalīties pašvaldības referendumā paredzētas personām, kuras šīm prasībām atbilst dienā, kad pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu.
Pašvaldības referendumu varēs ierosināt arī dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita. Taču pašvaldības referendumu par domes atlaišanu pati dome nevarēs ierosināt.
Pašvaldības referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem varēs ierosināt divu mēnešu laikā pēc to apstiprināšanas. Pašvaldības referendumu par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi objekta, kuram nepieciešams minētais ietekmes uz vidi novērtējums, būvniecību, varēs ierosināt mēneša laikā pēc attiecīgā domes lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē.
Referendumu par pašvaldības attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību galvaspilsētā Rīgā, varēs ierosināt ne mazāk kā 10%, pārējās pašvaldībās ne mazāk kā 15% no to balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Savukārt, lai ierosinātu referendumu par pašvaldības domes atlaišanu, vajadzēs ne mazāk kā 30% no minētā balsotāju skaita.
Iesniegumu par pašvaldības referenduma ierosināšanu būs tiesīga iesniegt persona, kas iesnieguma iesniegšanas brīdī atbildīs prasībām, kuras ļauj piedalīties pašvaldību referendumā. Pašvaldība likumā noteiktajā termiņā pieņems lēmumu par referenduma ierosināšanu attiecīgajā jautājumā vai par tā noraidīšanu, ja jautājums neatbildīs likumā referenduma rīkošanai izvirzītajām prasībām. Ja pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu, ka par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu, tad balsotājs būs tiesīgs uzsākt parakstu vākšanu pašvaldības referenduma ierosināšanai.
Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai paredzēta vienlaikus klātienē un elektroniski. Elektroniskai parakstu vākšanai izmantos vietējo pašvaldību referendumu parakstu vākšanas elektronisko pakalpojumu portālā latvija.lv. Savukārt parakstu vākšanu klātienē organizēs balsotājs, kurš iesniedzis iesniegumu referenduma rīkošanai. Katram parakstam ne agrāk kā 30 dienas pirms parakstu vākšanas beigām jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Parakstu apliecinātāji reģistrēs parakstīšanos CVK noteiktajā kārtībā Valsts reģionālās attīstības aģentūras parakstu vākšanas sistēmā. Ja tiks savākts pašvaldības referenduma ierosināšanai nepieciešamais parakstu skaits, tad tā iniciatoram triju darba dienu laikā pēc parakstu vākšanas beigām vajadzēs iesniegt vēlēšanu komisijai iesniegumu par pašvaldības referenduma rīkošanu.
Izdevumus, kas saistīti ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi, segs no pašvaldības budžeta. Izdevumus elektroniskai parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, elektroniskai balsošanai, vēlētāju reģistram, Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram, Fizisko personu reģistram un citām informācijas sistēmām segs no valsts budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu nodrošinās personas, kas organizēs parakstu vākšanu, izņemot finansējumu elektroniskai parakstu vākšanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā latvija.gov.lv un parakstu vākšanas sistēmai.
Balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu varēs notikt sestdienā no pulksten 7.00 līdz pulksten 20.00. Iepriekšējā balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiks, izmantojot balsošanas e-pakalpojumu, pirmdienā, otrdienā un trešdienā pirms referenduma dienas visu diennakti pēc Latvijas laika.
Balsošana pašvaldības referendumā notiks klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, paredzēta arī nobalsošana balsotāja atrašanās vietā, ja viņš balsošanas vietā nevarēs ierasties veselības stāvokļa dēļ vai atradīsies ieslodzījuma vietā. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas vēl nepieciešams, lai nodrošinātu elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanu pašvaldību referendumos, sākumā – līdz 2025. gada 1. augustam – tajos varēs balsot tikai klātienē ar reģistrācijas aploksnēm, ieskaitot iepriekšējo balsošanu. Taču no nākamā gada augusta balsot būs iespējams gan klātienē, gan elektroniski, informē CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. Balsot varēs jebkurā savas pašvaldības iecirknī.
Vēlētāju balsstiesību pārbaudi un atzīmes izdarīšanu par vēlētāja piedalīšanos vēlētāja piedalīšanos vietējās pašvaldības referendumā nodrošinās tiešsaistes reģistrs. Likums paredz: gadījumos, kad informācijas sistēmas vai elektroniskie pakalpojumi nebūs pieejami vai to darbībā būs saskatāms apdraudējums, arī jau minētie parakstu apliecinātāji varēs reģistrēt parakstīšanos manuāli, neizmantojot CVK parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu.
Lai gan Vietējo pašvaldību referenduma likuma izstrādes gaitā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai iesniegtie priekšlikumi sākumā paredzēja divu veidu referendumus – konsultatīvos un lemjošos –, likums, ko Saeima pieņēma 2023. gada decembrī, paredz, ka pašvaldību referendumi būs tikai lemjoši.
Pašvaldības referendumam nodots jautājums par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, kā arī par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi būvniecības objektu, kam piemērojams minētais ietekmes uz vidi novērtējums, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsojusi par jautājuma atbalstīšanu. Savukārt pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un jautājums par domes atlaišanu – par atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsos vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Kā norādījusi sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka: “Lemjošais referendums šobrīd Latvijā pašvaldību darbam un pašvaldību iedzīvotājiem ir liela nepieciešamība.” Savukārt iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai jau šobrīd ir iespējamas pašvaldību rīkotas aptaujas un apspriedes, kuras ir daudz lētākas un ātrākas par referenduma procedūras iedarbināšanu.
“Providus” ir veicis vairākus pētījumus par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā pašvaldībās, secinot: no vienas puses, iedzīvotāji iesaistās pasīvi, taču, no otras puses, visai maz pašvaldību mērķtiecīgi meklē iespējas, kā iedzīvotājus iesaistīt vairāk un labāk. Iedzīvotāju līdzdalības veicināšana pašvaldību darbā sevišķi aktualizējusies pēc administratīvi teritoriālās reformas, pašvaldībām kļūstot ievērojami lielākām un samazinoties vietējo kopienu iespējām ietekmēt procesus vietvarās. Pašvaldību likumā, kurš stājās pērn, ir paredzēti arī citi iedzīvotāju līdzdarbības mehānismi – iedzīvotāju padomes un kolektīvie iesniegumi –, taču neviens no tiem neparedz iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.
