FOTO: Edijs Pālens, LETA
Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās laiks atlikts līdz 2024. gada 1. septembrim. Savukārt normas, kas paredz nodrošināt elektronisko balsošanu par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, piemēros no 2025. gada 1. augusta, kad stāsies spēkā attiecīgi grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. Līdz elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanai balsot pašvaldību referendumos varēs ar reģistrācijas aploksnēm.
To paredz grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā, kas stājas spēkā 22. decembrī.
Ja Vietējo pašvaldību referendumu likums netiktu grozīts, tad tam būtu jāstājas spēkā jau 2024. gada 1. janvārī. Taču šoruden Iekšlietu ministrija rosināja referendumu ieviešanu atlikt, jo patlaban vēl neesot pieejami tehniskie risinājumi, lai vietējos referendumus rīkotu tādā veidā, kā to paredz likums, – nodrošinot iespēju balsot arī elektroniski.
Lai gan pašvaldību referendumus plānots ieviest no nākamā gada septembra, elektroniskā balsošana tomēr sākumā nebūs iespējama.
Vietējo pašvaldību referenduma likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka attiecīgie likuma panti, kuri regulē elektroniskās balsošanas norisi, tiek piemēroti no 2025. gada 1. augusta (attiecīgi 4. panta trešā daļa; 15. pants, kā arī 20. panta pirmā, piektā un sestā daļa).
Šāds termiņš salāgots ar grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā.
Līdz tam brīdim, ja tiks ierosināts pašvaldību referendums, tad tajā varēs piedalīties, izmantojot reģistrācijas aploksnes. To paredz Vietējo pašvaldību likuma 4. pants, kas papildināts ar jaunu – sesto – daļu. Tā nosaka: “Ja šajā likumā noteiktās informācijas sistēmas vai elektroniskie pakalpojumi vai to daļas nav pieejamas vai to darbībā ir saskatāms apdraudējums, kas var ietekmēt parakstu vākšanas pašvaldības referenduma ierosināšanai vai balsošanas par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu rezultātus, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, balsošana par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu notiek reģistrācijas aploksnēs, un šādā gadījumā nenotiek elektroniskā balsošana.”
Grozījumi paredz, ka tādos gadījumos arī parakstu apliecinātāji (likums paredz, ka parakstu vākšanā klātienē par referenduma ierosināšanu katrs paraksts ir jāapliecina pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja) var reģistrēt parakstīšanos manuāli, neizmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmu.
Likums paredz, ka parakstus referenduma ierosināšanai iedzīvotāji varēs vākt, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv. Ar grozījumiem likumā par parakstu vākšanas e-pakalpojuma pārzini tiek noteikta Centrālā vēlēšanu komisija (līdz šim – Vides aizsardzības un reģionālās attsītības ministrija).
2022. gada 17. martā tika pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kura mērķis ir veicināt pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot pašvaldības referendumu, pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz balsošanas kārtību, kurā vēlētāju datu apstrādei tiek izmantots vēlētāju reģistrs.
Likums noteic, ka pašvaldības referendumu var rīkot par:
Saeima 6. decembrī pieņēma grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas vēlētāju reģistrā pašvaldību referendumu norisei nepieciešamos datus paredz nodrošināt no 2025. gada 1. augusta.
