Trīs ambiciozi pasākumi cīņā ar korupciju

Eiropas Komisijas (EK) piektajā – 2024. gada – ziņojumā par tiesiskumu Latvijā minēts: eksperti un uzņēmumu vadītāji uzskata, ka korupcijas līmenis valsts sektorā ir salīdzinoši zems. 2023. gadā “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Latvija ieguva 60 punktus no 100, ierindojoties 14. vietā Eiropas Savienībā (ES) un 36. vietā pasaulē. Kā korupcijas līmeni valstī vērtē KNAB?

A. Aļošina: Uz 180 valstu fona Latvijas izskatās solīdi, apsteidzam daudzas valstis ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Apzināmies, ka priekšā vēl ir darbs ar tiesībsargājošajām iestādēm, sabiedrību, tiešo pārvaldi jeb ministrijām, kā arī privāto sektoru – uzņēmējiem.

Būtiski ir apzināties, kas slēpjas zem korupcijas uztveres indeksa. Tie ir indikatori, kas nav saistīti tikai ar kukuļošanu kā noziedzīgu nodarījumu. Šeit runājam arī par interešu konfliktiem, sodu efektivitāti, inflāciju, investīciju vidi, politisko kultūru un citiem faktoriem.

Padziļināti vērtējot korupcijas uztveres indeksu Latvijā, redzam: kā vājās vietas tiek norādīti ilgstošie tiesvedības procesi pret augstākajām amatpersonām. Ir procesi, kas ilgst desmit un vairāk gadu. Savukārt pozitīvi tiek izcelta Ekonomisko lietu tiesas izveide.

Problēma ir arī nelielais politisko partiju biedru skaits un vēlētāju zemā aktivitāte. Tas ir indikatoru kopums, kas veido sabiedrības korupcijas uztveres indeksu Latvijā.

Jāuzsver, ka korupcijas uztveres indekss ir sabiedrības grupas viedoklis, kas tiek noskaidrots pētījumā. Taču korupcijas līmeni tā latentuma dēļ izmērīt ir neiespējami.

Nevienā valstī nav metodoloģijas, ar kuru gadu no gada vai ar noteiktu regularitāti varētu izmērīt, kāds ir korupcijas līmenis valstī.

Tomēr varu apgalvot, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

I. Cīrule: Laikam ir jāmainās paaudzēm un cilvēku attieksmei pret korupcijas uztveri. Tādēļ mēs viesojamies skolās. Ja mazotnē attīstīsim apziņu, ka korupcija ir slikta, nākotnē pret to varam sagaidīt neiecietību.

Jaunākā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma par uzticēšanos valsts pārvaldei dati ataino, ka, salīdzinot ar 2021. gadu, cilvēkiem Latvijā ir mazinājusies pārliecība, ka amatpersona nepieņems kukuli apmaiņā pret pakalpojuma ātrāku saņemšanu. 2021. gadā 31,4% aptaujāto apgalvoja, ka amatpersona no kukuļa drīzāk atteiktos, bet 42% – kukuli drīzāk pieņemtu. Turpretī 2023. gadā tikai 24,88% respondentu atbildēja, ka amatpersona drīzāk atteiktos, bet 50,3%, ka, visticamāk, kukuli pieņemtu. Kā jūs skaidrojat šos OECD pētījuma datus?

A. Aļošina: Jāakcentē, ka konkrētie dati neatspoguļo korupcijas situāciju valstī, tas ir iedzīvotāju subjektīvais viedoklis. Uzticēšanos valsts pārvaldei ietekmē ne tikai iestāžu darbs, bet arī citi faktori.

OECD aptaujas laiks sakrita ar straujo inflāciju, aizdevuma likmju kāpumu un dažādiem ekonomiskajiem procesiem. Tas, protams, ietekmēja iedzīvotāju attieksmi un domas par to, kas notiek valstī, tostarp attiecībā uz jautājumu, vai amatpersona pieņems kukuli apmaiņā pret pakalpojuma ātrāku saņemšanu.

Ja salīdzinām ar citiem, piemēram, “Eirobarometra”, pētījumiem, tad ir redzams, ka vairumam sabiedrības nav pieņemama mantiska vai citāda labuma došana apmaiņā pret ātrāku publiskajā sektorā sniegto pakalpojumu nodrošināšanu. Šajā ziņā Latvija ir identiskā situācijā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Kur, jūsuprāt, korupcijas līmenis ir visaugstākais? Vai tie ir publiskie iepirkumi, ES fondu naudas izkrāpšana? Vai varētu teikt, ka publiskie iepirkumi ir korupcijas perēklis, joma, kurā pastāv augsts korupcijas risks?

A. Aļošina: Jomas, kuras ir pakļautas īpaši augstam korupcijas riskam, protams, ir saistītas ar publisko līdzekļu pārvaldību. Publiskie iepirkumi ir viena no nozarēm, kurā pastāv augsts korupcijas risks.

Valsts pārvaldē ir iespēja ieviest efektīvu pretkorupcijas sistēmu, bet attiecīgā pienākuma nav privātajam sektoram, tātad tiem uzņēmumiem, kas pretendē uz iepirkumiem valsts un pašvaldību institūcijās. Lielāko uzmanību pievēršam un savus resursus novirzām tieši darbam ar privāto sektoru.

Publiskajos iepirkumos norit cīņa par ievērojamiem pasūtījumiem. Diezin vai iekšējie pretkorupcijas normatīvi varētu līdzēt.

A. Aļošina: Vienmēr ir cilvēki, kuri var pamanīt koruptīvu noziedzīgu nodarījumu sava darba devēja iestādē. Tie ir grāmatveži, revidenti, auditori. Tās ir personas, kas koruptīvu nodarījumu var piefiksēt un savlaicīgi reaģēt. Tādēļ arī runājam par iekšējās kontroles sistēmas vides iedibināšanu konkrētajos uzņēmumos.

KNAB gada pārskata ziņojumā valdībai par 2023. gadu uzsvērts, ka birojs pērn uzsāka kriminālprocesu, kurā konstatēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana publisko iepirkumu jomā. Tas ir piektais biroja identificētais ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījums Latvijā. Kāpēc tieši ārvalstu amatpersonu kukuļošanai pievērsta īpaša uzmanība?

I. Cīrule: Novērst ārvalstu amatpersonu kukuļošanu publisko iepirkumu jomā ir viena no KNAB prioritātēm. Arī starptautiskie eksperti ieteikuši tam pievērst īpašu uzmanību. KNAB attiecīgajā jomā ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, esam apsteiguši tuvākos un tālākos kaimiņus. KNAB ir izmeklējis piecas lietas, kurās konstatēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana publisko iepirkumu jomā. Divas ir sekmīgi iztiesātas, spriedumi jau stājušies spēkā. Trīs lietas vēl ir procesā, respektīvi, divas ir tiesvedībā, bet viena – pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Pirmais ārvalstu amatpersonu kukuļdošanas gadījums skar būvniecības jomu. Lai panāktu līguma noslēgšanu, Latvijas uzņēmums Lietuvas amatpersonai kā kukuli deva 5000 eiro un dārgu Šveices pulksteni. Tiesas spriedums ir stājies spēkā, un uzņēmums par minēto pārkāpumu samaksājis naudas sodu 77,4 tūkstošu eiro apmērā.

KNAB redzeslokā ir nonākuši arī divi ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumi IT nozarē. Abi ir tiesvedības stadijā, tāpēc plašāk par to nerunāšu. Kukuļa summas ir dažādas. Vienā gadījumā tie ir 5000 eiro, bet otrā – divi miljoni eiro. Gaidām, kad tiesas pieņems lēmumus. Lietā, kurā kukulis ir divi miljoni eiro, iesaistīts liels starptautisks uzņēmums. Patlaban, runājot ar prokuratūru, paredzams, ka sods varētu būt ievērojams.

KNAB ziņojumā Ministru kabinetam par 2023. gadu norādīts, ka pērn birojs uzsāka 36 kriminālprocesus. Savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūras iestādēm nosūtīti 18 kriminālprocesi. Juridiskajām personām vēl arvien saglabājas negatīva tendence iesaistīties krimināli sodāmās darbībās, lai gūtu labumu. Aizvadītajā gadā prokuratūras iestādēm tika lūgts turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu septiņām juridiskajām personām.

I. Cīrule: Šo tendenci esam novērojuši pakāpeniski – no gada uz gadu. Ja kukulis tiek dots juridiskās personas interesēs, pie atbildības tiek saukta ne tikai fiziskā persona, bet piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek piemērots arī juridiskajai personai. Par to esam daudz stāstījuši, tomēr, izmeklējot lietas un informējot, ka arī pret uzņēmumu tiks vērstas sankcijas, komersantiem tas ir pārsteigums. Viņi parasti ir neizpratnē: “Es kā fiziskā persona devu kukuli, ko jūs vēl gribat no juridiskās personas?”

Ja kukulis dots juridiskās personas interesēs, par to atbild arī pati juridiskā persona.

Aptaujas atspoguļo, ka uzņēmēji ir gatavi dot kukuli, lai kādu lietu atrisinātu negodprātīgā ceļā. Patlaban tiesu praksē kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļi aktīvi tiek piemēroti naudas sodi, kas ir atšķirīgi un uzņēmējiem var būt sāpīgi.

Otrs sods, kas tiek piespriests, ir aizliegums kompānijai piedalīties publiskajos iepirkumos. Līdz ar to uzņēmējam jārēķinās: ja ir veikta nelikumīga darbība, viņa uzņēmējdarbība var tikt ierobežota ne vien ar naudas sodu, bet arī aizliegumu noteiktu laiku uzņēmumam piedalīties publiskajos iepirkumos.

A. Aļošina: Publisko iepirkumu likums cita starpā noteic, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja kukuļošanas lietā nav pagājuši trīs gadi kopš gala nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Lai gan EK tiesiskuma ziņojumā atzīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas rīcības plāna 2023.–2025. gadam īstenošana norit veiksmīgi, vairāki eksperti ir norādījuši, ka korupcijas apkarošanas plāns un valdības deklarācijā paustās apņemšanās korupcijas novēršanas jomā nav ambiciozas. Kurus no plānā ietvertajiem pasākumiem vērtējat kā grūti sasniedzamus?

A. Aļošina: Plāns ir kompromisa rezultāts, jo tā tapšanā bija iesaistīts vairāk nekā 30 publisko un privāto institūciju. Plānā kopumā ir 49 pasākumi, bet minēšu TOP 3, saistībā ar kuriem paredzams, ka tos ieviest būs vissarežģītāk.

Pirmais: jāpārskata likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un konceptuāli visa sistēma kopumā. Vēlamies pilnveidot interešu konflikta normas, paskatīties, kā tās līdz šim piemērotas, pārskatīt personu loku, uz kurām attiecināmi pretkorupcijas preventīvie pasākumi. Tas būs izaicinājums, jo valsts amatpersonām šis ir nepatīkams jautājums.

Mūsuprāt, likumā ir iekļautas amatpersonas, uz kurām minētās tiesību normas nevajadzētu attiecināt, tāpēc tās no likuma nepieciešams svītrot. Tie ir, piemēram, ugunsdzēsēji, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kuri nepieņem būtiskus lēmumus. Turpretī uz amatpersonām, kas konkrētajās iestādēs ir iepirkumu komisiju locekļi, tas neattiektos.

Tāpat apspriežams ir jautājums, vai lielāku atbildību nevajadzētu uzticēt iestāžu vadītājiem. KNAB ir iecere, ka atsevišķos gadījumos iestādes vadītājs pats varētu izlemt amatu savienošanas jautājumus. Turklāt, ja tiktu konstatēti pārkāpumi, tos varētu risināt disciplinārlietā, nevis vērsties KNAB.

Vai plānā ir iekļauti vēl kādi pasākumi, kurus uzskatāt par izaicinājumu?

A. Aļošina: Otrs “karstākais” jautājums būs caurskatāmība zemsliekšņa iepirkumos, kas ir līdz 10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un kam nav jārīko publiskais iepirkums. Neiedziļinoties šķiet, ka minētajā aspektā nav nekā īpaša, bet 2017. gadā aprēķinājām, ka valsts un pašvaldības zemsliekšņa iepirkumos viena gada laikā iztērē aptuveni vienu miljardu eiro. Summa ir fenomenāla, un sabiedrība neredz, kā līdzekļi tiek tērēti, lai gan tā ir nodokļu maksātāju nauda.

Kādā procesuālajā kārtībā tiek izvēlēti konkrētie preču un pakalpojumu piegādātāji? Problēma ir akūta tajās pašvaldībās, kuru budžeti nav lieli. Pašvaldības ļoti “cenšas”, lai iepirkumi iekļautos zemsliekšņa summā un nebūtu jāpiemēro Publiskā iepirkuma likuma normas.

Trešais pasākums, kuru esam iekļāvuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.–2025. gadam, ir Saeimas deputātu imunitātes daļēja atcelšana.

Tas attiecas ne tikai uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir KNAB kompetencē, bet arī tiem, kurus pārrauga Valsts drošības dienests. Mērķis ir pasargāt pierādījumus, veikt diskrētas procesuālās darbības izmeklēšanas stadijā, iespējams, neprasot atļauju Saeimai izlemšanai. KNAB ir svarīgi pasargāt pierādījumus un tos nostiprināt kriminālprocesā. Šis jautājums, visticamāk, izraisīs lielu rezonansi, tomēr būtu nepieciešams uzsākt diskusiju, vai Saeimas deputāta imunitāti varētu attiecināt tikai uz kriminālvajāšanas stadiju.

Publiskajā telpā izskanējis, ka valsts amatpersonu deklarāciju publiskajai pieejai vajadzētu noteikt termiņu, pašreizējo beztermiņa publikāciju aizstājot ar dažu gadu piekļuvi kopš deklarācijas iesniegšanas brīža.

A. Aļošina: Tas pašreiz ir “karsts kartupelis”, proti, cik ilgi publiskajā telpā jābūt pieejamai valsts amatpersonas deklarācijai. KNAB uzskata, ka arī iesniedzamās deklarācijas saturs ir jāpārskata. Daudzās valstīs amatpersonu deklarācijās jānorāda, bet nav jāpublisko tuvāko radinieku mantiskais stāvoklis. Attiecīgajos gadījumos visbiežāk runājam par laulāto un bērniem. Tie ir jautājumi, kur būs jārod līdzsvars starp tiesībām uz valsts amatpersonas un viņu radinieku privāto dzīvi un sabiedrības interesēm zināt to mantisko stāvokli, jo valsts amatpersonām atalgojums tiek maksāts no budžeta līdzekļiem.

Ja mantu vēlas noslēpt, tad bieži vien izmanto tuvāko radinieku loku.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, ir saistīti ar jēdzienu “civilā partnerība”. Attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju likums paredz noteikt papildinājumu, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda personas, ar kuru ir partnerība, vārdu un uzvārdu. Vai ar minētajām izmaiņām normatīvajā regulējumā tiks paredzēts novērst iespējamos interešu konfliktus, kad partnerībā ir publiskas personas?

A. Aļošina: Jāakcentē, ka jauninājums neattiecas tikai uz publiskajām personām. Tas attiecas uz jebkuru valsts amatpersonu. Grozījumi likumā palīdz skaidrāk definēt, ka nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā arī uz saviem partneriem.

Vienlaikus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” jau līdz šim bija definēts, kas ir interešu konflikts, t. i., nevar pieņemt lēmumus, kas skar konkrētās valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

KNAB ir bijuši gadījumi, kad iestāde ir pierādījusi, ka valsts amatpersona atradusies interešu konfliktā attiecībā uz kopdzīves partneri, kurš nav bijis reģistrēts kopdzīves partneris un nav bijis laulātais.

KNAB ziņojumā valdībai par 2023. gadu atainots, ka pakāpeniski gadu no gada mazinās saņemto ziņojumu un zvanu skaits; visaugstākā aktivitāte bija 2020. gadā. Taču ziņojumā uzsvērts, ka saglabājas anonīmo ziņotāju skaits. Vai, jūsuprāt, sabiedrības aktivitāte korupcijas atklāšanā mazinās? Kā panākt lielāku sabiedrības iesaisti?

A. Aļošina: Es neteiktu, ka mazinās sabiedrības aktivitāte, drīzāk transformējas līdzdarbības forma, respektīvi, pēc pandēmijas notikusi straujāka pāreja uz saskarsmi digitālajā vidē. Iedzīvotājiem samazinās nepieciešamība risināt jautājumus “aci pret aci” ar valsts amatpersonām.

Digitālā saziņa samazina korupcijas, tostarp valsts amatpersonas kukuļošanas, riskus.

KNAB socioloģiskās aptaujas parāda, ka cilvēki labprāt izmanto anonīmus rīkus, sevi neatklājot. Latvijā radījām ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni, kurā iespējams ziņot dažādos veidos, proti, ar trauksmes cēlēju vai pārkāpumu ziņojumiem, kurus var iesniegt fiziskās, juridiskās un anonīmas personas. Visiem ziņojumiem iespējams sekot līdzi, kas notiek ar to virzību, kā arī anonīmi sazināties ar KNAB. Reizēm lūdzam iesniegt papildu dokumentus – arī tādā gadījumā persona var palikt anonīma.

No saskarsmes ar ziņotājiem redzam, ka ziņot anonīmi, šķiet, ir ērtāk un drošāk.

Vairāk par tēmu >>

KNAB ziņojums: pieaug sabiedrības gatavība anonīmi vērsties pret korupciju

KNAB saņem arī trauksmes cēlēju ziņojumus par iespējamu noziedzīgu nodarījumu vai likumpārkāpumu. 2023. gadā birojs saņēma 52 ziņojumus, kas ir aptuveni tikpat (55), cik iepriekšējā pārskata periodā. Vienlaikus ir dubultojies par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīto ziņojumu skaits. Cik pamatoti ir dažāda veida ziņojumi?

A. Aļošina: Trauksmes celšana ir vēl viens labs instruments, kā ziņot par pārkāpumiem. Uzlabojas trauksmes cēlēju izpratne, ka trauksmi var celt par savā darbavietā konstatētajiem pārkāpumiem. Cilvēki sniedz saturiski kvalitatīvākus ziņojumus.

I. Cīrule: Ļoti bieži ziņo par interešu konflikta pārkāpumiem, pašvaldības mantas izšķērdēšanu, jo redz, ka, piemēram, amatpersona brauc uz mājām ar dienesta transportu. Kas attiecas uz koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tādu ziņojumu ir nedaudz mazāk.

Cilvēku izpratne par potenciālajiem pārkāpumiem ir uzlabojusies. Ja iepriekš, pirms pieciem gadiem, ziņojumi un iesniegumi bija vispārīgi un bez konkrētiem faktiem, kurus var pārbaudīt, tad patlaban vairākumam iesniegumu birojs pievērš uzmanību un tos izmanto savā darbā.

Kad KNAB nosūta valsts amatpersonai informācijas pieprasījumu vai informatīvo paziņojumu, to var traktēt kā nonākšanu KNAB uzmanības lokā. Tādējādi personām ir par ko aizdomāties. Tā zināmā mērā ir prevencija.