VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. martā, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
18
18

Kriptovalūta – virtuālais melnais caurums

LV portālam: DMITRIJS HOMENKO, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks DMITRIJS HOMENKO pieļauj, ka visbiežāk noziedzīgi iegūtie līdzekļi kibernoziegumos tiek legalizēti, iegādājoties kriptovalūtu. Virtuālajā valūtā pasaules mērogā ir konvertēts ļoti liels netīrās naudas apjoms, un daļa no šīs naudas ir saistīta arī ar Latviju. Būt uzmanīgiem un apdomīgiem ir ieteicams ikvienam, jo arvien biežāk noziegumi notiek virtuālajā pasaulē – tiek zagti maksājumu karšu dati, nauda no banku kontiem, cilvēki tiek apkrāpti un aicināti investēt līdzekļus kriptovalūtās.

īsumā
  • Vislielākais interneta lietotāja apdraudējums ir neuzmanība un neapdomība.
  • Krāpnieki māk attīstīt savas iemaņas un atrast “atslēdziņu”, kā cilvēku ieinteresēt, ievilināt vai – otrādi – kā izsist no sliedēm un likt izdarīt kļūdu.
  • Virtuālajā pasaulē tiek aktīvi zagti maksājumu karšu dati un nauda no banku kontiem. Tāpat cilvēki tiek apkrāpti un aicināti investēt līdzekļus kriptovalūtās.
  • Visbiežāk noziedzīgi iegūtie līdzekļi tiek legalizēti, iegādājoties kriptovalūtu. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir anonīma.
  • Ticams, ka virtuālajā valūtā ir konvertēts ļoti liels noziedzīgi iegūtu līdzekļu apjoms, un daļa to saistīti ar noziegumiem, kas ir piekritīgi arī Latvijai.
  • “DarkNet” forumi ir starptautiskais fenomens – šajos forumos noziedznieki virtuāli tiekas un veic norēķinus. Tas ir pasaules tirgus. VP veic monitoringu šajās vietnēs, lai identificētu mūsu valsts darboņus.

Kas ir vislielākais apdraudējums no kibernoziegumu viedokļa jebkuram interneta lietotājam?

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā 89,7% mājsaimniecību ir sasniedzamas e-vidē, unikālo adrešu skaits ir 1 400 000. Pēc “Gemius Audience” pētījuma datiem, 2020. gadā 1 176 000 lietotāju izmantoja datorus, bet nedaudz mazāk – 1 070 00 – viedierīces.

Pandēmijas un attālināto mācību dēļ iedzīvotāju sasniedzamība e-vidē noteikti augs. Tuvāko piecu gadu laikā sasniegsim 99% robežu, kad gandrīz visas Latvijas mājsaimniecības būs pieslēgtas globālajam tīmeklim.

Šajā kontekstā jāteic, ka vislielākais apdraudējums ir neuzmanīgs un neapdomīgs interneta lietotājs. Protams, var tehniski datorā uzstādīt noteiktu aizsardzību pret kiberuzlaušanu. Svarīgi ir regulāri atjaunot programmatūras, jāizmanto antivīrusa risinājumi, kuri papildus jau ražotāja noteiktajiem drošības pasākumiem pasargā cilvēku no kļūdām, ko var pieļaut, neapdomīgi izmantojot interneta pārlūkprogrammas.

Kāds būtu minimālais zināšanu apjoms, kas par kibernoziegumiem, noziegumu veikšanu interneta vidē ikvienam no mums būtu jāzina?

Minimālais zināšanu apjoms sastāv no diviem lieliem blokiem – izmantotās ierīces pārzināšanas un kiberhigiēnas jeb rīcības internetā.

Vispirms būtu jāiepazīstas ar pašu iekārtu un tās lietošanas instrukciju – ražotāji rūpīgi apraksta funkcionalitāti un tehniskos parametrus, kas jāievēro, jo ir svarīgi iekārtu izmantot pareizi. Piemēram, ierīkojot mājās Wi-Fi rūteri, nav pareizi atstāt ražotāja paroles, tās būtu jāpārprogrammē.

Gan policijas sadarbības partneru Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” mājaslapā, gan Valsts policijas (VP) lietotnē “Mana drošība” ir apkopoti populārākie jautājumi un kļūdas, kuras pieļauj ikdienas lietotāji, izmantojot internetu. Katram ir iespēja arī aizpildīt anketu un saprast, cik droši viņš izmanto globālo tīmekli.

Ja būs droša ierīce un cilvēks zinās, kā ar to prasmīgi rīkoties un ar kādiem riskiem var saskarties, tad viņš jau būs brīdināts, ka konkrētos gadījumos jābūt uzmanīgam. Piemēram, saņemot e-pastu, kurš nāk no aizdomīga domēna vārda, vai atbildot uz īsziņu vai telefona zvanu no nezināma numura ar lūgumiem, kas varētu būt mēģinājums iesaistīt krāpšanā.

Kā attīstās kibernoziegumu vide Latvijā, pasaulē? Kas šobrīd ir “topā”?

Jo ilgāku laiku cilvēki pavada interneta vidē, jo vairāk pieaug kibernoziegumu riski. Tie, protams, pandēmijas laikā attālinātā darba un mācību dēļ ir palielinājušies. Turklāt pieaug arī noziedznieku aktivitāte. Saņemam vairāk sūdzību un ziņu par to, ka cilvēkus mēģina ievilināt dažādos kiberincidentos – gan ar pikšķerēšanas mēģinājumiem cenšas iegūt personu un maksāšanas līdzekļu datus, gan tiek īstenotas dažādas romantiskas krāpšanās un piesūtītas vēstules par negaidītiem laimestiem un mantojumiem.

Būtiski, ka palielinās mēģinājumi iegūt personu attālinātas piekļuves datus. Darba devējam noteikti ir jāpievērš uzmanība tam, no kādām iekārtām darbinieki strādā attālināti, vai viņiem ir minimālas zināšanas par kiberhigiēnu un vai attālinātās iekārtas ir aprīkotas ar drošības sistēmu, kas ļaus laikus identificēt patvaļīgu piekļuvi vai paroļu zādzības incidentu. Šie ir jauni izaicinājumi, kas aktualizējušies līdz ar attālināto darbu.

Nesen VP paziņojumā medijiem brīdināja par apjomīgām krāpšanām finanšu piramīdu veidā: aktīvi sāk uzdarboties krāpnieki, kas piedāvā investēt naudu apšaubāmās interneta platformās. Šādi gadījumi aktualizējas ik pa laikam. Kāpēc? Uz ko tiek “spēlēts” – uz iespēju viegli iegūt naudu?

Zināmā mērā tas ir cilvēciskais faktors. Krāpnieki māk attīstīt savas iemaņas un atrast “atslēdziņu”, kā cilvēku ieinteresēt, ievilināt vai – otrādi – kā izsist no sliedēm un izdarīt kļūdu.

Tie ir telefona zvani, kurus cilvēki negaidot saņem pēc nejaušības principa – ar ļoti vilinošiem piedāvājumiem iesaistīties dažādos interesantos projektos, tostarp kriptovalūtas maiņā, dažādu investīciju veikšanā u. c. Lasām medijos, ka šādas darbības nes lielu peļņu, un telefonkrāpnieki atkarībā no situācijas pasaulē piemeklē vajadzīgo informāciju.

Teikt, ka Latvijā cilvēki ir lētticīgi vai naivi, nebūtu īsti pareizi, jo pretī stājas organizēti, augsti kvalificēti noziedznieki, kuri darbojas ārpus Latvijas un kuru arsenālā ir plašs paņēmienu loks, kā ieinteresēt cilvēkus.

Piemēram, kriptovalūta. Pavisam nesen bija informācija, ka viena bitkoina vērtība sasniegusi 60 000 dolārus. Pasaules finansisti arī atzina, ka tas ir veiksmīgs ieguldījumu veids ar zināmiem nosacījumiem. Cilvēki notic šim brīnumam un atsaucas uz telefona krāpnieka aicinājumiem ieguldīt naudu bitkoinu iegādē.

Nostrādā vizuālās bagātības fenomens, t. i., virtuālajā platformā tiek rādīta līkne, kas visu laiku pieaug. Piemēram, 5000 eiro ar laiku pārvēršas par 50 000 eiro. Cilvēku aicina ieguldīt maksimāli daudz, un viņam šķiet, ka jebkurā brīdī var šo naudu izņemt. Bet īstenībā tā ir multiplikācijas filma, kuru zīmē krāpnieki un kurai nav nekāda sakara ar reālo dzīvi. Problēmas rodas tad, kad naudu vēlas izņemt.

Policijas darbs ir sadzīt pēdas, uz kurieni 5000 eiro, kas ir pārvērsti par virtuālo naudu, ir aizgājuši, kur kriptovalūta ir palikusi, un atrast noziedzniekus.

Savā ziņā katrs cilvēks tic pasakām, domā, ka cilvēki kopumā ir godīgi un ar viņu nekas tāds nenotiks. Diemžēl virtuālā pasaule ļauj atrasties zvana attālumā, bet pavisam citā pasaules malā. Līdz ar to noziedzniekus ir grūtāk saukt pie atbildības. Tādēļ arī tiek īstenota starptautiskā sadarbība starp tiesībsargājošajām institūcijām dažādās valstīs.

Ja jebkurš cilvēks zināmā mērā tic pasakām, vai jebkuru interneta lietotāju tomēr var iesaistīt dažādās interneta krāpšanas shēmās?

Nesen bija kāpšanas gadījumi, kad no cilvēkiem tika izvilināti fizisko personu un maksājumu karšu dati. Ar to arī pietika, lai personām nozagtu naudu.

Ne vienmēr krāpšanas mērķis ir redzams uzreiz, jo bieži vien tas ir vairākpakāpju noziedzīgs nodarījums. Pirmajā solī tiek identificēti cilvēki, kurus var uzrunāt. Nākamajā solī viņus uzrunā un mēģina piemeklēt īsto tēmu, par ko būtu interesanti runāt. Pēc tam tiek ievākti dati, neprasot naudu. Slēdzot virtuālo līgumu, tiek pieprasīti pases dati, pases kopija, telefona numurs, e-pasts utt.

Pēc tam var notikt apmēram šāds scenārijs. Zvana it kā no bankas drošības dienesta konkrētam cilvēkam un prasa, vai viņa uzvārds un vārds ir šāds, nosauc personas kodu, e-pastu un paziņo, ka bankas kontam patlaban tiek mēģināts uzbrukt, lai aizskaitītu prom naudas līdzekļus. Lai apturētu šo gadījumu, cilvēkam prasa ievadīt “Smart ID” lietotnes PIN1 un PIN2 kodus. Personai sākumā nerodas šaubas, ka tiešām tiek zvanīts no bankas, bet pēc kāda brīža ir jau par vēlu – noziedznieki ir tikuši klāt internetbankai, un nauda ir pārskaitīta.

Šis ir ļoti vienkāršs piemērs, bet scenāriji ir dažādi, un tie attīstās atkarībā no vajadzībām un aktualitātēm, kas konkrētajā brīdī sabiedrībai ir svarīgas. Piemēram, 18. martā sāka izmaksāt sociālos pabalstus bērniem. Pieļaujam, ka krāpnieki atkal mēģinās apzvanīt cilvēkus un pierunāt viņus uz dažādām darbībām, lai pabalstu it kā saņemtu ātrāk.

Pērnvasar VP nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtraukta organizētās kibernoziedznieku grupas darbība, aizturot trīs personas un atsavinot lielu skaidras naudas daudzumu, kā arī izņemot kriptovalūtu vairāk nekā 110 000 eiro apmērā. Kibernoziegumi tika pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu (NIL) legalizācija lielā apmērā. Vai naudas atmazgāšana arī ir nopietna kibernoziegumu sastāvdaļa?

NIL legalizācija ir padarīt šos finanšu līdzekļus lietojamus, leģitīmus, proti, paslēpt šīs naudas izcelsmi. Redzam, ka virtuālajā pasaulē tiek aktīvi zagti maksājumu karšu dati un nauda no banku kontiem. Tāpat cilvēki tiek apkrāpti un aicināti investēt līdzekļus kriptovalūtās. Līdz ar to varam secināt, ka kibernoziedznieki nodarbojas ar NIL legalizāciju.

Ir divi lieli bloki, kuri ir visvairāk saistīti ar NIL legalizāciju kibernoziegumu kontekstā. Pirmais ir interneta krāpšana, ko minēju jau iepriekš. Notiek dažādas manipulācijas ar dažādām platformām, lai šos līdzekļus legalizētu un tālāk tie nonāktu pie noziedznieka. Viens no šādiem ceļiem ir kriptovalūtas iegāde.

Otrs lielais bloks – zagto kredītkaršu izmantošana, lai iztukšotu personu banku kontus. Nauda tiek noņemta bankomātā vai interneta veikalā, norēķinoties par kādu pakalpojumu, respektīvi, tā ir naudas aizplūšana no personas konta.

Sākotnējā ķēdīte divos posmos ir pārskatāma, bet tālāk notiek dažādas darbības, lai slēptu finanšu līdzekļus. Visvairāk NIL tiek legalizēti, iegādājoties kriptovalūtu. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir anonīma. Mūsu, praktiķu, viedoklis ir šāds: jau sākumā, veidojot šo virtuālo valūtu, bija noziedzīgs nodoms, jo anonīmas, decentralizētas kriptovalūtas primārais mērķis ir noslēpt valūtas, virtuālo aktīvu īpašnieku, kas tieši saskan ar NIL legalizācijas galveno ideju. To varētu saukt par “melno” virtuālās valūtas apmaiņas punktu.

Kāpēc Latvijā nav legālo virtuālo valūtu apmaiņas punktu? Analizējot virtuālās valūtas lietotājus, esmu pārliecināts, ka viņi nevēlas, lai valsts zinātu, ka viņiem pieder šie līdzekļi. Taču Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums paredz obligātu klienta identificēšanu un riska izvērtēšanu. Šis ir apstāklis, kāpēc tuvākajā laikā neparādīsies neviens uzņēmējs, kas oficiāli mainīs kriptovalūtu pret eiro vai citu valūtu, ievērojot visas likuma prasības, kā arī veicot reģistrāciju un uzskaiti. Tas ir pretrunā ar anonīmas valūtas pamatmērķi, kāpēc tā tika izmantota. 

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šīgada sākumā kriminālprocesā par NIL legalizāciju aizturēja kādu Polijas pilsoni, kura pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā, bet kuram nebija darbošanās licences Latvijā un kurš nepārbaudīja klientus saskaņā ar NILLTPFN likuma prasībām. Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas, kas nebija sertificētas, un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kas ir virtuālās valūtas auditorija? Manuprāt, ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, lai darbotos šajā jomā.

Vairākums cilvēku, kuriem pajautās, kas ir virtuālā valūta, atbildēs līdzīgi kā jūs. Tas kārtējo reizi pamato policijas viedokli, ka “parastam” cilvēkam, veicot norēķinus, saņemtais čeks vai kvīts ir pierādījums, ka viņš ir apmaksājis šo pakalpojumu. Ikdienā virtuālo valūtu norēķini nav piemērojami vairākumos gadījumos, jo nav izsekojami un nav pierādāmi. Tas arī izskaidro, kāpēc tie nav iegājuši ikdienas apritē, kāpēc par šo naudu nevar nopirkt picu.

Tāpēc rūpīgi sekojam virtuālās valūtas tirdzniecības sektoram, 99,9% gadījumu valstī tas ir neregulēts, t. i., nav pakļauts atbildīgo iestāžu kontrolei. Līdzko saņemam informāciju par virtuālās valūtas apmaiņas vietām, bankomātiem, uzreiz veicam pārbaudi.

Vairākumā gadījumu kriptovalūta, kas tika mainīta Polijas pilsoņa apkalpotajos bankomātos, tika izmantota tieši norēķiniem “DarkNet” tīmeklī (slēgtā tipa interneta platformas – red.), kas norāda uz noziedzīgu ideju. Skaidra nauda tika nelikumīgi pārvadāta arī pāri robežai.

Finanšu izlūkošanas dienesta veiktajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojumā par 2017.–2019. gadu norādīts, ka nākotnē gan predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija arvien vairāk tiks īstenota ar dažādiem virtuāliem risinājumiem, piemēram, virtuālajām valūtām, elektroniskajiem maksājumiem u. c. Kādi ir VP secinājumi šajā ziņā? Vai šāda veida noziegumi vēršas plašumā?

Pozitīvi, ka šāda tendence ir ieskicēta arī dokumentos valsts līmenī, jo noziedzība, kas saistās ar kriptovalūtu, palielināsies, bet es negribētu teikt, ka ir straujš pieaugums. Kibervidei ļoti raksturīga latentitāte – slēpta noziedzība. Pateicoties starptautiskām apmācībām, iepazīstam šo fenomenu dziļāk. Mana stingra pārliecība: jo vairāk iepazīsim šo fenomenu – virtuālo valūtu –, jo prasmīgāk varēsim to identificēt un sapratīsim, kā meklēt paslēptos fondus, kas glabājas leģitīmās virtuālās valūtas platformās. 

Pieļauju, ka virtuālajā valūtā ir konvertēts ļoti liels NIL apjoms, un daļa ir saistīti ar noziegumiem, kas ir piekritīgi arī Latvijai. Taču, ņemot vērā, ka platformas atrodas ārpus Latvijas, ir jautājums par starptautisko sadarbību.

Kāds NIL naudas apjoms Latvijas mērogā varētu tikt konvertēts virtuālajās valūtās?

Uz jūsu jautājumu nav atbildes, jo neviens virtuālo valūtu nekontrolē, tā ir decentralizēta. Interneta vidē izzinot, cik interneta valūtu pastāv un kāds ir finansiālais segums ar zināmu kursu, varētu saprast, cik miljonu skaidras naudas ir ieguldīts virtuālajās valūtās. Ņemot vērā to, kāds ir virtuālās valūtas mērķis, es uzdrošinātos apgalvot, ka lielākajai daļai no materiālā seguma, kas sedz virtuālo valūtu, ir noziedzīga izcelsme.

Cilvēkam, kas veic godīgu biznesu, maksā nodokļus, nav vajadzīga virtuālā valūta. Tā ir nepieciešama, lai slēptu savus līdzekļus – nesamaksātos nodokļus, saņemtos kukuļus vai kaut ko citu.

“DarkNet” forumos var nopirkt cilvēku personīgos datus, pieejas datus profiliem dažādās platformās, iegādāties brīvā apgrozībā aizliegtos priekšmetus, piemēram, dažādas aizliegtas vielas, viltotas preces vai dokumentus. Cik lielā mērā šos forumus kontrolē tiesībsargājošās iestādes?

“DarkNet” forumi ir starptautiskais fenomens – noziedznieki šajos forumos virtuāli tiekas un veic norēķinus. Tas ir pasaules tirgus.

Kontrolēt pasaules tirgu ar mūsu spēkiem nav iespējams, tāpēc koncentrējamies uz informāciju, kas ir attiecināma uz mūsu valsti, jo primārais uzdevums ir sargāt Latvijas iedzīvotāju intereses.

VP veic monitoringu šajās vietnēs, lai identificētu mūsu valsts darboņus, informāciju, kas skar Latviju. Līdzko tirdzniecībā parādās personas dati, kas saistīti ar Latvijas iedzīvotājiem, apdraud mūsu valsts iedzīvotāju intereses, rīkojamies un veicam dažādus pasākumus, par kuriem sīkāk stāstīt nevaram.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU